Kā padarīt mazāk bīstamu vienu no sarežģītākajiem Rīgas krustojumiem?
2019-10-27T12:38:00+00:00
Par Vienības gatves krustojumu, kur ir pagrieziens uz Tīraini, Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments iepriekš apgalvoja, ka kaut kas šeit varētu mainīties tikai pēc vairākiem gadiem, kad tiks būvēta Dienvidu tilta ceturtā kārta. Taču "4. studijas" skatītāji uzdod jautājumu - vai tik tiešām šis bīstamais krustojums neapdraud dzīvības un nav nepieciešams rīkoties tūlīt?
Daugavgrīvas cietoksnis turpina meklēt jauno īpašnieku
2019-10-27T12:14:00+00:00
Par Daugavgrīvas cietokšņa atbilstošu apsaimniekošanu jau vairāk nekā 30 gadus cīnās “Bolderājas grupa”, tas kļuvis par mājvietu festivālam “Komēta” un pulcē vietējos iedzīvotājus talkās un domubiedru grupās. Taču cietoksnis turpina meklēt savu jauno īpašnieku un tā nākotne ir neskaidra.
Pulka ielas muzeju krātuves cer nodot ekspluatācijā novembra sākumā
2019-10-26T13:09:00+00:00
Pabeigti būvdarbi jaunajā muzeju krātuvju kompleksā Rīgā, Pulka ielā, kur glabāsies vairāki miljoni priekšmetu no četriem muzejiem – Nacionālā mākslas muzeja, Vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Kino muzeja krājuma. Trīsdesmit tūkstošus kvadrātmetru plašajā būvē, kas izmaksājusi 28,7 miljonus eiro, gan vēl turpinās pēdējo defektu novēršana. Ēkas saimnieks – „Valsts nekustamie īpašumi” – lēš, ka ekspluatācijā to varētu nodot novembrī.
Vanšu tilta atjaunošanai termiņus Rīga vairs pat neprognozē; sāks ar drošības ekspertīzi
2019-10-25T09:12:00+00:00
Iepriekšējā Rīgas vadītāja “saskaņieša” Nila Ušakova pirms pieciem gadiem solītā Vanšu tilta atjaunošana, visticamāk, realitātē varētu notikt vēl pēc pieciem gadiem. Līdz šim neveiksmīgi beigusies iecere tikt pie tilta pārbūves projekta, ko labākajā gadījumā varētu sākt darīt, ja nākamā gada budžetā atradīs naudu. Tikmēr jau mēnesi tilta drošumu liek apšaubīt gar sarūsējušajām margām uzstādītās barjeras.
Nacionālās operas remonta iespējas prognozē ierobežotas
2019-10-25T05:10:00+00:00
Piektdien, 25. oktobrī, pirmo reizi tiek atzīmēta Pasaules operas diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību operai un iedrošināt cilvēkus nākt uz operu. Mūsu "Baltā nama" izrādēm skatītāju netrūkst, pēdējo trīs gadu laikā apmeklētāju skaits pieaudzis par 50 000, un gada laikā opera pulcē vidēji 180 000 apmeklētāju.
Jauni dzīvokļi Rīgas vēsturiskajā centrā ar pilnu apdari. A+ energoefektivitāte. Augsta kvalitāte. Ir stāvvietas. Labas cenas, mūsdienīga ēka. Pieteikties vizītei: +371 27080808.
Valdība atbalstījusi ieceri par tilta būvniecības nepieciešamību Jelgavā, kaut arī tādējādi tiks skarta dabas lieguma teritorija. Gandrīz 1400 metru garais tilts savienos pilsētas ziemeļu daļas teritorijas ar valsts un reģionālajiem autoceļiem, atslogojot centrālās ielas no autotransporta. Izpostīto “Natura 2000” teritoriju paredzēts kompensēt ar citu 56,8 hektārus lielu teritoriju.
Nacionālā teātra piebūve — TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA
2019-10-22T12:55:05+00:00
Ažūra ‘koku stumbru’ kolonāde un stiklojums — centieni saplūst ar parku, veidojot ciešu vizuālo saikni starp parka ārtelpu un vestibilu iekštelpu, kā arī smalka sasaiste ar vēsturisko ēku apjomos un materiālos, — biroju TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA priekšlikums Nacionālā teātra piebūves konkursā, kas ieguva 2. vietu. Viņu darba apakšvirsrakstā likts latīņu teiciens “Dum spiro, spero” (Kamēr elpoju, tikmēr dzīvoju) — devīze, ar kādu 1897. gadā Rīgas pilsētas II teātra, tagadējā Nacionālā teātra ēkas konkursā startējis un uzvarējis arhitekts Augusts Reinbergs.
Par 1,2 miljoniem veidos «Rail Baltica» vienotu datu vidi
2019-10-21T11:52:00+00:00
Par "Rail Baltica" vienotas datu vides izveidi noslēgts 1,224 miljonu eiro vērts līgums ar programmas risinājumu piegādātāju "Bentley Systems International Ltd.", informēja Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail", kas izveidots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" koordinēšanai.
Apslēpta aiz bieziem mūriem, Rīgas pils vissenākā daļa ir neatklāts un sabiedrības acīm pašlaik slēgts dārgums. Tuvākajos gados paredzētās atjaunošanas laikā pils pārvērtīsies par Vecrīgas publiskās telpas paplašinājumu, vēsturiskajai aurai piešķirot svaigumu, – tāda ir arhitektu un projekta pasūtītāja komandas iecere
Pēc griestu iebrukšanas Lāčplēša ielas nams atzīts par neekspluatējamu
2019-10-21T13:51:00+00:00
Lāčplēša ielas 123B nams Rīgā, kur 12. oktobrī iebruka ceturtā stāva griesti, nav ekspluatējams, tāpēc nama īrniekiem jāmeklē jauni mājokļi. To pēc ēkas apsekošanas konstatējis nama īpašnieka SIA "Amplion Trust" nolīgtais būveksperts, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina uzņēmuma pārstāvis Roberts Kantsons.
Foto: Ziedu krāšņums dziesmu priekam. Pašvaldības dāvina rododendru stādus Mežaparka Lielajai estrādei
Piektdien, 18.oktobrī, 119 Latvijas pašvaldību pārstāvji kopā ar Rīgas domi un SIA “Rīgas meži” bija aicināti aicina uz rododendru stādīšanas svinīgo pasākumu “Rododendru krāšņums dziesmu priekam” Mežaparka Lielās estrādes teritorijā.
Kas glābs ikonisko restorānu «Sēnīte» no bojāejas?
2019-10-18T18:22:00+00:00
Pirms diviem gadiem šķita, ka beidzot parādījusies gaisma tuneļa galā ikoniskā restorāna "Sēnīte" atdzimšanā. Šā gada sākumā pat noskaidrots arhitektūras ideju konkursa uzvarētājs šīs teritorijas attīstīšanā. Taču vasarā ieceri aizēnoja strīds par autostāvvietu ierīkošanu iepretim restorāna centrālai ieejai. Vai pa šo laiku ir rasts kāds risinājums, vai un kad mēs piedzīvosim šī arhitektūras šedevra atdzimšanu?
Konkursā Nacionālā teātra paplašinājumam 1. vietu ieguva biroja AB3D priekšlikums. «Patiešām profesionāli izveidots rāms un neitrāls risinājums, kas ļauj vēsturiskajai ēkai mirdzēt, kļūstot par neuzkrītošu fonu. Zemais apjoms veido jauku kombināciju ar lielajiem vecajiem kokiem abpus jaunajai ēkai un ļauj noticēt, ka kokus iespējams saglabāt. Ēkas augstākais apjoms ir sadalīts atsevišķās daļās, padarot lielo ēku optiski mazāku. Projekts veiksmīgi tiek galā ar esošo piebūvi, vizuāli paslēpjot un padarot par daļu no jaunās ēkas.» (Ralfs Leoke / Ralf Lõoke, žūrijas eksperts, Salto)
Open Architecture Design on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historical center of Riga, ‘cause every green patch of earth counts!⠀
• ⠀
Team: Zane Tetere-Sulce, Dace Bula.⠀
3D graphics: Olga Ponomarjova.⠀
• ⠀
#openad #zaneteteresulce #visuals #3drendering #design #architecture #terrace #building #everydayarchitecture"
201 likes, 13 comments - Open Architecture Design (@oad.archi) on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historic..."
Bīstamo krustojumu Ziepniekkalnā plāno pārbūvēt līdz 2023. gadam
2019-10-15T07:06:00+00:00
Krustojums Rīgā, Ziepniekkalnā, kur no Vienības gatves ir pagrieziens uz Tīraini, jau sen ir tā dēvētais melnais punkts. Tur plānots izbūvēt rotācijas apli, taču tas notiks vien 2023. gadā.
Studentu un apkaimes iedzīvotāju atpūtai RSU labiekārto Iedvesmas parku
Līdz ar gājēju tiltiņa izbūvi noslēgušies labiekārtošanas darbi zaļajā teritorijā starp Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) centrālo ēku un dienesta viesnīcu Dārza ielā 5. Divu gadu laikā 1,3 hektāru platībā te izveidoti apgaismoti gājēju celiņi, izbūvēta āra auditorija un uzstādīti soliņi, padarot agrāko pļavu ap dižozolu par sakārtotu un tīkamu atpūtas vietu gan augstskolas studentiem un darbiniekiem, gan apkaimes iedzīvotājiem. Studenti šo teritoriju jau paguvuši nodēvēt par Iedvesmas parku.
Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunošanas darbi, samazinot ar priedi aizaugošās platības
2019-10-14T00:00:00+00:00
2019. gada otrajā pusē Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai tiek veikta pelēko kāpu biotopa atjaunošana ārpus meža zemes. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.
Atjaunošanas darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš jau veikta Mangaļsalā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Užavas un Ovīšu piekrastē.
Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpus meža zemes, uz darbu veikšanu attiecas arī “Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža Carnikavas novada administratīvajā teritorijā”. Saskaņā ar to, pēlēko kāpu atjaunošanas procesā izzāģē priedītes, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, līdz ar to nav nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža zemes. Tomēr no pelēko kāpu atjaunošanas viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicošais kritērijs. Nacionāla līmeņa ieteikumi šī biotopa apsaimniekošanai pieļauj, ka mērķteritorijā var tikt izzāģēti gandrīz visi koki, atstājot tikai dažus, piemēram, 5-8 kokus uz hetāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks.
Kas ir pelēkās kāpas?
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas EiropasSavienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlīgāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.
Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām. Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar
to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši bijušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas. Pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu biotopiem ir ne vien augsta bioloģiskā vērtība, bet arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā. Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas, izzāģē priedes Pelēko kāpu biotopa atjaunošanas darbu mērķis ir uzlabot šī biotopa struktūru, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus šī biotopa raksturīgām sugām, kā arī veicināt kāpu ekosistēmu stabilitāti.
Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris). Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd.
Atjaunojot pelēko kāpu, būtiski palielināsies dabas parka “Piejūra” atklāto kāpu platība, kur būtu atjaunoti biotopa funkcionēšanai nepieciešamie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arī atbilstoši smilšu pārpūšanas procesi. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu apsaimniekošanas vadlīnijas, ar kurām pilnībā var iepazīties www.daba.gov.lv.
Kur un cik lielā platībā novadā tiek atjaunotas pelēkās kāpās
Pelēko kāpu atjaunošanas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai, kur kopā 13,4 ha platībā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes.
Kādas priedes tiek izzāģetas
Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Savukārt izzāģētas tiek blīvi saaugušās jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attīstīties tipiskajām pelēko kāpu augu un dzīvnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visas riedītes, uz hektāra platību atstājot vien pāris kokus.
Kas notiek ar izzāģētajām priedēm
Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekškāpu stiprināšanā, veidojot no tām zaru klājumus un zaru žodziņus. Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās priekškāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju augu un dzīvnieku sugām.
Kāpēc atstāti kārklu krūmi
Galvenais mērķis, atjaunojot pelēko kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastes teritoriju, veidojot to atklātu – bez krūmiem un kokiem. Līdzšinējie ekspertu novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārklu puduris ar blīviem zariem. Latvijas Universitātes speciālisti pašlaik veic pētījumu par kārklu atjaunošanos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstāt vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros atsevišķi kārklu krūmi nozāģēti dabas parka “Piejūra” teritorijā Mangaļsalā, kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attīstību.
Atjauno arī Eiropā
Kopumā pelēko kāpu atjaunošana, saglabāšana un aizsardzība ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaši tiek veikti arī Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un citviet, kur veic koku un krūmu apauguma samazināšanu. Pieredze, kas tiek gūta “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros, ir ļoti nozīmīga arī citām piekrastes pašvaldībām, jo atklāto kāpu saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai piekrastes ainavas saglabāšanai, līdz ar to arī tūrsima pasākumu plānošanai, kas ir ekonomsiski būtisks aspekts, īstenojot piekrastes infrastruktūras attīstību.
Deviņas priedes nocirstas, pārkāpjot normatīvos aktus; darbu veicējs kompensēs nodarītos zaudējumus
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” iepirkuma procesā izraudzītais apsaimniekošanas darbu veicējs SIA “Tehniskais dienests” darba procesā pārkāpis Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”. Pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” komisija, apsekojot Baltijas jūras pludmales kāpu zonā Gaujā, Carnikavas novadā (kadastra Nr. 80520021561) un veicot mērījumus, secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņas priedes, kuru diametrs no sakņu kakla 1,3 m augstumā pārsniedz 20 cm, un darbu izpildītājs ir pārkāpis minētos noteikumus.