ā„–4969

  • Version history

    • Tags

    Artūrs Reiljans
    2019-10-14T18:12:56+00:00
    www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/4198-turpinas-peleko-kapu-biotopu-atjaunosanas-darbi-samazinot-ar-priedi-aizaugosas-platibas

    Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunoÅ”anas darbi, samazinot ar priedi aizaugoŔās platÄ«bas

    2019-10-14T00:00:00+00:00

    2019. gada otrajā pusē CarnikavasĀ novadā projekta ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ā€œPiekrastes biotopu aizsardzÄ«baĀ dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€ ietvaros dabasĀ parka piekrastes posmos no GarupesĀ lÄ«dz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grÄ«vas lÄ«dz Lilastes grÄ«vai tiek veiktaĀ pelēko kāpu biotopa atjaunoÅ”ana ārpusĀ meža zemes. Darbus plānots pabeigtĀ lÄ«dz ziemai. Ā  AtjaunoÅ”anas darbus pelēkajās kāpās nepiecieÅ”ams veikt, lai samazinātuĀ ar priedi aizaugoŔās platÄ«bas. PelēkāsĀ kāpas ir ekoloÄ£iski jutÄ«gas un antropogēni spēcÄ«gi ietekmētas teritorijas,Ā tāpēc to mērÄ·tiecÄ«ga apsaimniekoÅ”anaĀ ir nozÄ«mÄ«ga gan dabas daudzveidÄ«basĀ saglabāŔanai, gan atpÅ«tas videsĀ nodroÅ”ināŔanai.Ā ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ietvarosĀ Å”āda kāpu atjaunoÅ”ana nelielās platÄ«bāsĀ iepriekÅ” jau veikta Mangaļsalā. LÄ«dzÄ«giĀ darbi veikti arÄ« citviet Latvijā ā€“ UžavasĀ un OvÄ«Å”u piekrastē. Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpusĀ meža zemes, uz darbu veikÅ”anuĀ attiecas arÄ« ā€œSaistoÅ”ie noteikumi parĀ koku cirÅ”anu ārpus meža CarnikavasĀ novada administratÄ«vajā teritorijāā€. Saskaņā ar to, pēlēko kāpu atjaunoÅ”anasĀ procesā izzāģē priedÄ«tes, kuru celmaĀ caurmērs ir mazāks par 20 cm,Ā lÄ«dz ar to nav nepiecieÅ”ama paÅ”valdÄ«bas atļauja koku cirÅ”anai ārpus mežaĀ zemes.Ā Tomēr no pelēko kāpu atjaunoÅ”anasĀ viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicoÅ”ais kritērijs. Nacionāla lÄ«meņa ieteikumi Ŕī biotopa apsaimniekoÅ”anai pieļauj, ka mērÄ·teritorijā varĀ tikt izzāģēti gandrÄ«z visi koki, atstājotĀ tikai dažus, piemēram, 5-8 kokus uz hetāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks. Ā  Kas ir pelēkās kāpas? Pelēkās kāpas ir nosacÄ«ti stabilas kāpas, kas attÄ«stās no jÅ«ras krasta priekÅ”kāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu auguĀ valsti veido sausumizturÄ«gas, zemuĀ daudzgadÄ«go krÅ«mu un lakstaugu,Ā un sÅ«nu sugas, izteikta ir liela ķērpjuĀ daudzveidÄ«ba. Tās ir iekļautas EiropasSavienÄ«bas prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā.Ā Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlÄ«gāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistÄ«tajiem bezmugurkaulniekiem un putniem. Ā  Pelēkās kāpas atrodas Å”aurā joslā starpĀ pludmali un mežainajām kāpām. PelēkoĀ kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir mazĀ vai vispār nav koku un krÅ«mu, zemi klājĀ Ä·Ä“rpji, sÅ«nas un zemi lakstaugi. LÄ«dz ar to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasÄ«gām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei,Ā garlÅ«pas racējlapsenei, stepes čipstei.Ā Lielākā daļa pelēko kāpu ir raduŔās un ilgstoÅ”i bijuÅ”as cilvēka darbÄ«basĀ ietekmē. Savulaik Å”ajās kāpās žāvējaĀ zvejas tÄ«klus, novietoja laivas un ganÄ«jaĀ lopus. Å odien tās galvenokārt kalpo kāĀ atpÅ«tas teritorijas.Ā Pelēko kāpu un klaju iekÅ”zemes kāpuĀ biotopiem ir ne vien augsta bioloÄ£iskāĀ vērtÄ«ba, bet arÄ« liela nozÄ«me augstvērtÄ«gu dabas un kultÅ«rvēsturisko ainavuĀ saglabāŔanā.Ā Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas,Ā izzāģē priedesĀ Pelēko kāpu biotopa atjaunoÅ”anas darbu mērÄ·is ir uzlabot Ŕī biotopaĀ struktÅ«ru, radot pēc iespējas labākusĀ dzÄ«ves apstākļus Ŕī biotopa raksturÄ«gāmĀ sugām, kā arÄ« veicināt kāpu ekosistēmuĀ stabilitāti. Ā  Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krÅ«miem, apdraudot vairāku Ä«paÅ”i aizsargājamu sugu pastāvÄ“Å”anu.Ā Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priediĀ (Pinus sylvestris). AizauguŔā kāpā samazinās smilÅ”u kustÄ«ba, palielinās nobiruĀ un barÄ«bas vielu daudzums, samazināsĀ gaismas daudzums, lÄ«dz ar to izzÅ«d arÄ«Ā kāpai raksturÄ«gās sugas, kā rezultātāĀ biotops transformējas un izzÅ«d. Ā  Atjaunojot pelēko kāpu, bÅ«tiski palielināsies dabas parka ā€œPiejÅ«raā€ atklātoĀ kāpu platÄ«ba, kur bÅ«tu atjaunoti biotopaĀ funkcionÄ“Å”anai nepiecieÅ”amie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arÄ« atbilstoÅ”i smilÅ”u pārpÅ«Å”anas procesi.Ā Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekÅ”zemes kāpuĀ apsaimniekoÅ”anas vadlÄ«nijas, ar kurāmĀ pilnÄ«bā var iepazÄ«ties www.daba.gov.lv. Ā  Kur un cik lielā platÄ«bā novadāĀ tiek atjaunotas pelēkās kāpās Pelēko kāpu atjaunoÅ”anas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes lÄ«dz Carnikavai (LaivuĀ ielai) un no Gaujas grÄ«vas lÄ«dz LilastesĀ grÄ«vai, kur kopā 13,4 ha platÄ«bā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blÄ«viĀ saauguŔās jaunās priedes.Ā  Ā  Kādas priedes tiek izzāģetasĀ  Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāksĀ par 20 cm, kā arÄ« visas ekoloÄ£iski un ainaviski nozÄ«mÄ«gās priedes ar izteiktiemĀ piezemes zariem un plakanu vainagu.Ā Savukārt izzāģētas tiek blÄ«vi saauguŔāsĀ jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attÄ«stÄ«ties tipiskajām pelēko kāpu augu unĀ dzÄ«vnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visasĀ  riedÄ«tes, uz hektāra platÄ«buĀ atstājot vien pāris kokus. Ā  Kas notiek ar izzāģētajāmĀ priedēm Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekÅ”kāpu stiprināŔanā, veidojot noĀ tām zaru klājumus un zaru žodziņus.Ā Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas unĀ Lilastes piekrastē Ŕādi žodziņi tiks izveidoti gandrÄ«z 4 km garumā. Tas veicināsĀ priekÅ”kāpu atjaunoÅ”anos un novirzÄ«s apmeklētājus no pārmērÄ«gi izbradātajāmĀ vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpÅ«tasĀ vietas cilvēkiem un radÄ«tas jaunas dzÄ«vesvietas smiltāju augu un dzÄ«vnieku sugām. Ā  Kāpēc atstāti kārklu krÅ«mi Galvenais mērÄ·is, atjaunojot pelēkoĀ kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastesĀ teritoriju, veidojot to atklātu ā€“ bez krÅ«miem un kokiem. LÄ«dzÅ”inējie ekspertuĀ novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārkluĀ puduris ar blÄ«viem zariem.Ā Latvijas Universitātes speciālisti paÅ”laik veic pētÄ«jumu par kārklu atjaunoÅ”anos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstātĀ vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ietvarosĀ atseviŔķi kārklu krÅ«mi nozāģēti dabasĀ parka ā€œPiejÅ«raā€ teritorijā Mangaļsalā,Ā kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attÄ«stÄ«bu. Ā  Atjauno arÄ« Eiropā Kopumā pelēko kāpu atjaunoÅ”ana,Ā saglabāŔana un aizsardzÄ«ba ir aktuālaĀ problēma ne tikai Latvijas, bet arÄ« Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaÅ”i tiekĀ veikti arÄ« Dānijā, NÄ«derlandē, Vācijā unĀ citviet, kur veic koku un krÅ«mu apauguma samazināŔanu.Ā Pieredze, kas tiek gÅ«ta ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ietvaros, ir ļoti nozÄ«mÄ«gaĀ arÄ« citām piekrastes paÅ”valdÄ«bām, joĀ atklāto kāpu saglabāŔana ir viens noĀ priekÅ”noteikumiem sekmÄ«gai piekrastes ainavas saglabāŔanai, lÄ«dz ar to arÄ«Ā tÅ«rsima pasākumu plānoÅ”anai, kas irĀ ekonomsiski bÅ«tisks aspekts, Ä«stenojotĀ piekrastes infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu. Ā  Deviņas priedes nocirstas, pārkāpjot normatÄ«vos aktus;Ā darbu veicējs kompensēs nodarÄ«tos zaudējumus Projekta ā€œPiekrastes biotopuĀ aizsardzÄ«ba dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€ā€ jebĀ ā€œLIFE CoHaBitā€ iepirkuma procesāĀ izraudzÄ«tais apsaimniekoÅ”anas darbuĀ veicējs SIA ā€œTehniskais dienestsā€ darbaĀ procesā pārkāpis Ministru kabinetaĀ ā€œNoteikumus par koku cirÅ”anu ārpusĀ mežaā€.Ā PaÅ”valdÄ«bas aÄ£entÅ«ras ā€œCarnikavasĀ Komunālservissā€ komisija, apsekojotĀ Baltijas jÅ«ras pludmales kāpu zonāĀ Gaujā, Carnikavas novadā (kadastraĀ Nr. 80520021561) un veicot mērÄ«jumus,Ā secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņasĀ priedes, kuru diametrs no sakņu kaklaĀ 1,3 m augstumā pārsniedzĀ 20 cm, un darbu izpildÄ«tājs irĀ pārkāpis minētos noteikumus.