Dabas parkā “Piejūra” turpinās jaunu taku izbūvi un biotopu apsaimniekošanu
Lai turpinātu dabas parka “Piejūra” (Natura 2000 vieta) videi draudzīgu pieejamību un īstenotu biotopu apsaimniekošanu Buļļu, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimē, pirmdien, 10. janvārī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja lēma par atbalstu projekta pieteikuma iesniegšanai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras izsludinātajai projektu iesniegumu atlasei.
Cilvēks var palīdzēt dabai atjaunoties. Atjauno mežainās piejūras kāpas
Baltijas jūras piekrastē liedagu no civilizācijas daudzviet nodala meži. Retais zina, ka ne vienmēr tos ierīkojusi pati daba. Cilvēka roku darbs bijis to izciršana, tad radusies sajēga, ka virsū nāk kāpas, un atkal sastādīti koki. Līdz ar to piejūras mežainajām kāpām joprojām ir nepieciešama mūsu palīdzība, un tās sniegšanā unikāla pieredze gūta Carnikavas novadā.
Līdz gada beigām dabas parkā turpināsies risu līdzināšanas darbi
2020-07-13T00:00:00+00:00
Projekta LIFE “CoHaBit” ietvaros dabas parkā “Piejūra” pagājušā gada rudenī Carnikavas novadā tika uzsākti mežaino piejūras kāpu biotopu atjaunošanas darbi – mežu retināšana, atvērumu (lauču) veidošana, invazīvo augu sugu samazināšana u.c. Informējam, ka Piejūras dabas parkā joprojām turpinās teritoriju tīrīšanas darbi – zaru izvākšana un tehnikas radīto risu līdzināšana manuāli (ar cilvēku roku darbu).
Ņemot vērā pielietoto darba metodi, darbi notiek lēnāk, bet dabai saudzīgāk, tādēļ risu līdzināšana turpināsies līdz gada beigām. Tagad darbi norit Carnikavā, pēc tam – Lilastē un Gaujā.
Dabas parkā sākušies plānotie sezonas atklāšanas darbi
2020-06-03T00:00:00+00:00
Iestājoties pavasarim, uzsākti plānotie sezonas atklāšanas pasākumi dabas parkā “Piejūra”. Viens no pirmajiem plānotajiem pasākumiem bija graudzāļu stādīšanas talka Carnikavas pludmalē, lai mazinātu cilvēku radītās jeb antropogēnās slodzes sekas un veiktu primāro kāpu atjaunošanu.
Talkotāji pārstādīja smiltāju kāpukviešus vietās, kur uzstādīti niedru žodziņi, ap kuriem uzkrājušās smiltis. Darbi tuvākajā laikā notiks arī Lilastē, Garciemā un Gaujā.Sezonas darbu ietvaros maijā Carnikavā uzstādīti niedru un priežu žodziņi, lai ierobežotu gājēju plūsmu, tādā veidā saglabājot dabas parka biotopus.Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību uz aicinājumu savākt kurināmo materiālu no poligoniem, kuros tika veikti mežaino kāpu biotopa kopšanas darbi, atļaujas zaru vākšanai tiks izrakstītas arī pēc maija. Šos darbus projekts “LIFE CoHaBit” koordinē sadarbībā ar a/s “Latvijas valsts meži”.Visi augstākminētie darbi dabas parkā “Piejūra” norit projekta “LIFE CoHaBit” ietvaros.
Apstiprināts dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plāns (2020.-2031.)
Šī gada 21.aprīlī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Juris Pūce apstiprināja jauno dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu. Plānu...
Tiek uzsākti darbi invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanai
2020-04-24T00:00:00+00:00
Aprīlī projekta LIFE CoHaBit ietvaros Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas tiek uzsākti invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanas darbi dabas parkā “Piejūra”. Galvenais darbu mērķis ir ierobežot svešzemju augu sugu izplatīšanos un samazināt to platības Carnikavas novada piekrastes aizsargājamos biotopos.
Projekta ietvaros invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumi jau notikuši 2018./2019. gadā Rīgas teritorijās – Vakarbuļļos, Rītabuļļos un Daugavgrīvā.
Garciemā tiks ierobežota izplatība sekojošām sugām: vārpainā korinte (Amelanchier spicata), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) un puķu sprigane (Impatiens glandulifera). Kalngalē – tatārijas salāts (Lactuca tatarica), savukārt pie Gaujas grīvas – krokainā roze (Rosa rugosa).
Šajā pavasara/vasaras sezonā Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas darbi tiks veikti divas reizes, jo auga izraušana tikai vienu reizi augu izplatības samazināšanai var būt neefektīva – augu sakņu daļas var palikt zemē un spēt ataugt nākošajā veģetācijas sezonā. Invazīvo augu sugu apkarošana kopumā ir ilgstošs process un to nepieciešams veikt vairakkārt.Kā invazīvo augu apkarošanas metode tiks izmantota zāģēšana, raušana un rakšana līdz sakņu kaklam to nozāģējot. Uzreiz pēc auga izraušanas tiks veikta augsnes līdzināšana, neatstājot bedres.Būtiska ir augu atlieku izvākšana no dabas parka teritorijas, jo, ja augs tiek atstāts turpat, tas var būt dzīvotspējīgs pats par sevi vai, atsevišķos gadījumos, vairoties ar sēklām, kas tikušas atstātas kopā ar augu zemsedzē.Pēc darbu veikšanas visas augu atliekas tiks izvāktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespējamību, ka augs ataugs, tādējādi veicinot invazīvo svešzemju augu izplatības mazināšanos. Augu atlieku savākšanas un izvākšanas vajadzībām pa parka teritoriju pārvietosies kvadracikls ar piekabi.
Darbu vietu kartogrāfiskais materiāls:
Garciems
Kalngale
Gaujas grīva
Dabas parkā nedrīkst veidot komposta kaudzes!Dabas parkā konstatētas cilvēku tīši veidotas nelegālas komposta kaudzes, kurās izmesti nevajadzīgie krūmi un citi piemājas dārzos sastopamie augi. Visvairāk šādas teritorijas konstatētas Garciemā. Aicinām kompostēt bioloģiskos atkritumus savā īpašumā!Izmetot bioloģiskos atkritumus dabas teritorijās, it īpaši tādās aizsargājamās teritorijās kāds ir dabas parks “Piejūra”, tiek nelabvēlīgi bagātināta augsne, radīts noēnojums un izmainīti augšanas apstākļi. Šādā veidā ilgtermiņā tiek veicināta zemāka dabiskā bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamo biotopu augi vairs nespēj augt nepiemērotajos apstākļos un tie sākt iznīkt. Aizsargājamo biotopu augu vietā ieaug invazīvās sugas, kas strauji izplatās un kolonizē teritorijas.Atgādinām, ka, saskaņā ar valsts likumdošanu, komposta kaudžu veidošana un dārza atkritumu izgāšanā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir stingri aizliegta un par noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērots sods līdz 700 eiro.
Interesants fakts, ka Latvijā no visām sastopamām augu sugām aptuveni 1/3 ir svešzemju sugas, bet visas no tām nav invazīvas.
Sugas ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem.
Invazīvās sugas izplatās divos veidos:
1. dabisko procesu rezultātā:
- augu sēklām izplatoties ar vēja, ūdens, kukaiņu vai putnu palīdzību;
- dzīvniekiem migrējot pa sauszemi, ūdenstecēm vai gaisu;
2. cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā.
Dabas parkā “Piejūra” visbiežāk sastopamās invazīvās sugas ir: vārpainās korintes (Amelanchier spicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puķu spriganes (Impatiens glandulifera), tatārijas salāts (Lactuca tatarica) un krokainā roze (Rosa rugosa) un Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis).
Kā veiksmīgi apkarot invazīvo svešzemju sugu izplatību?
Atklāta ainava (kā piejūras kāpas) ir sekmīga vieta, kur invazīvās svešzemju sugas var izplesties. Piemēram, krokainā roze, var veidot necaurejamu krūmāju, kur nespēj dzīvot citi augu un dzīvnieki. Kā arī, šādas vietas nav izmantojamas atpūtai. Tādēļ būtiski ir nepieļaut invazīvo sugu izplatīšanos, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dažādām invazīvām svešzemju sugām ir atšķirīgi dzīves apstākļi un arī izplatīšanās veidi. Līdz ar to arī izplatības ierobežošanas metodes ir dažādas. Tiek pielietotas mehāniskās, bioloģiskās un ķīmiskas apkarošanas metodes. Visbiežāk, augu apkarošanā tiek izmantota augu ciršana (zāģēšana), izraušana, sakņu izrakšana, pļaušana, noganīšana un vietām Eiropā pielietotā jauno atvašu apstrāde ar herbicīdiem mērenās devās (pielieto īpaši agresīviem augiem, kurus grūti apkarot ar citām metodēm).
Dabas parkā “Piejūra” izlīdzina risas un izvāc lielākos zarus
2020-04-02T00:00:00+00:00
Šopavasar beidzas 2019. gadā sāktie apjomīgi meža apsaimniekošanas darbi, kas vairāku mēnešu garumā noritēja dabas parkā “Piejūra” projekta “LIFE CoHaBit” ietvaros ar mērķi saglabāt dabas parka unikālo biotopu. Patlaban vēl projekta ietvaros notiek darbu rezultātā radušos risu izlīdzināšana. Tiek plānots arī noteiktos mežu apgabalos izvākt zemsedzē esošos lielākos zarus.
Saistībā ar dabas parkā “Piejūra” konstatētajiem gadījumiem, vēlamies atgādināt par dabas parka “Piejūra” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Lūdzam ievērot Ministru kabineta noteikumus, kuros norādīts, ka dabas parka teritorijā aizliegts nobraukt no ceļiem un pārvietoties pa dabas parka teritoriju ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem, ja tas nav saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Šis aizliegums attiecas arī uz kāpu zonu un Carnikavas promenādi uz jūru dabas parkā.
Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu var tikt uzlikts naudas sods: fiziskajām personām – no 30 līdz 140 eiro, amatpersonām — no 70 līdz 140 eiro, bet juridiskām personām – no 140 līdz 2900 eiro.
Tātad, ja persona ar mehānisko transportlīdzekli piebraukusi pie kāda no Garezeriem, tad par to paredzēta administratīvā atbildība ar naudas sodu no 30 līdz 1400 eiro.
Atgādinām arī, ka teritorijā aizliegts bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus un labiekārtojuma objektus.
Lai veicinātu informētību un labāku noteikumu ievērošanu, kas saistīti ar pārvietošanos dabas parkā, sadarbībā ar tiešsaistes navigācijas lietotni “Waze” aplikācijā tiks uzstādīti gan ātruma, gan stāvvietu ierobežojumi. Saudzēsim un baudīsim dabu, to mīlot un sargājot!
S. Voskāne
Smagās meža tehnikas pēdas Piejūras dabas parkā paliks vēl vairākus gadus
2020-02-01T18:20:00+00:00
Carnikavas iedzīvotāji ir satraukti par Piejūras dabas parkā veiktajiem meža kopšanas darbiem, kuru laikā izcirstas priedes, lai saglabātu pelēko kāpu, un ir atstātas smagās tehnikas pēdas - dziļas rises. Tiek solīts, ka zemsedze tikšot atjaunota, nolīdzinot rises un paceļot zemsedzi uz augšu, bet jebkurā gadījumā – vairākus gadus šīs pēdas vēl varēs redzēt, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.
Lai īstenotu vērienīgu un Latvijai unikālu mežaino kāpu atjaunošanu, pie Gaujas ietekas jūrā tiek izcirsti koki. Meža ciršanas darbi skars aptuveni 200 hektāru plašu teritoriju. Projekta autori uzsver - ja priedes saaugušas biezā audzē, saule netiek līdz zemei un daudzas sugas iznīkst.
Svarīgākais par pašreizējiem apsaimniekošanas darbiem dabas parkā "Piejūra"
2019-12-16T00:00:00+00:00
Projekta LIFE CoHaBit “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” ietvaros turpinās apsaimniekošanas darbi, lai kāpu mežu atjaunotu tādu, kāds tas būtu attīstījies dabiskos apstākļos.
Dabas parka “Piejūra” meži ir stādīti un sēti, izmantojot dažādas metodes, bet pēc sēšanas kopšanas darbi nav sekojuši. Tagad notiekošo darbu mērķis ir kāpu mežu atjaunot tādu, kāds tas būtu attīstījies dabiskos apstākļos – kurā ir gan lauces (klajākas vietas), gan biezāki koku puduri, pamežs un dažāda vecuma koki. Atjaunojot un kopjot šos stādītos mežus, darbu rezultātā radīsies jaunas dzīves vietas dažādām sugām un uzlabosies bioloģiskā daudzveidība.
Mežainās kāpas ir Eiropas nozīmes biotops, kurš ir rets un prioritāri saglabājams. Par biotopa esamību un uzturēšanu parkā tiek saņemts Eiropas Komisijas finansējums projekta aktivitātēm.
Darbu mērķis ir aizsargājamā biotopa Mežainas piejūras kāpas atjaunošana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, radot labvēlīgas dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām. Atjaunošanu nepieciešams veikt, lai izveidotu neviendabīgu mežaudzes biezības struktūru, kas būtu tuva tādai, kāda veidojas dabisku procesu gaitā. Mērķis ir veicināt mežaudzes dabiskošanos, ko raksturo dažādu dimensiju koki, lauces (atvērumi), dažādība zemsedzes augājā, neviendabīgums kokaudzes biezībā, reto sugu sastopamība.
- Tiks saglabāti iepriekšējās paaudzes koki un uzlaboti to augšanas apstākļi, tos atēnojot un izcērtot ap tiem jaunākos kokus, kas aug šo vecāko koku vainagā.
- Tiks saglabāti dobumaini koki, stulbeņi, sausokņi, kas ir īpaši svarīgi meža elementi un vienlaikus arī mājvieta dažādām kukaiņu un putnu sugām.
- Tiks saglabāti īpatnēji koki, kas ir ekoloģiski un ainaviski augstvērtīgi, kā arī tiks saglabātas pameža augu sugas, kā piemēram, kadiķi.
- Dažādos meža nogabalos tiks veikta blīvi saaugušo priežu retināšana dažādās intensitātēs (viena meža nogabala robežās kokaudzes šķērslaukuma samazināšana 30-50% ietvaros).
- Tiks atjaunotas un veidotas lauces jeb atvērumi, atstājot vecos, bet izcērtot atsevišķus jaunākus kokus.
- Tiks retinātas jauno priežu audzes ar augstu biezību, atstājot atsevišķas dzīvotspējīgākās, resnākās un augstākās priedes vai to grupas.
- Tiks veidoti nelieli atklātas augsnes laukumi, jo vietām mežā ir pārāk biezs sūnu slānis, kas traucē augt dažādiem lakstaugiem, piemēram, smiltāja neļķei vai pļavas silpurenei, kā arī apgrūtina jauno priesīšu iesēšanos.
Jālasa informatīvās zīmes dabas parkā
Dabas parkā izvietotas vairāk nekā 10 informatīvās zīmes, kas īsumā sniedz informāciju par mežaino kāpu darbiem. Kā arī, izvietotas divas pārnēsājamas info plāksnes uz stabiem, kas vērš uzmanību uz notiekošajiem darbiem. Arī Latvijas valsts meži darbu teritorijās izvieto info zīmes, kas brīdina par meža darbiem.
facebook.com/dabasparkspiejura
Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Novembrī dabas parkā Carnikavā, Gaujā un Lilastē sāk mežaino kāpu biotopu atjaunošanas darbus projekta “LIFE CoHaBit” ietvaros. Tos plānots pabeigt līdz nākamā gada pavasarim. Atjaunošanas darbi tiek veikti, lai uzlabotu augšanas apstākļus un radītu labvēlīgas dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām.
Lai kāpu mežs būtu veselīgs, tas jākopj
Atjaunošanu mežainajās kāpās nepieciešams veikt, lai veidotu neviendabīgu audzes struktūru ar laucēm (atvērumiem), biezākām un skrajākām koku grupām, kas būtu tuva tādai, kas veidojas dabisku procesu gaitā, tādējādi uzlabojot mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāti un veicinot bioloģisko daudzveidību. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda mežaino kāpu atjaunošana 13,1 ha platībā iepriekš jau veikta dabas parkā Mangaļsalā. Šādi mežaino piejūras kāpu biotopa atjaunošanas darbi Latvijā tikpat kā nav veikti, bet pirmie rezultāti ir vērtējami pozitīvi un līdzīgi biotopa atjaunošanas darbi veicami arī citviet piekrastē. Darbi, kas tiks veikti Carnikavā, Gaujā un Lilastē, ir saskaņoti ar Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi, pamatojoties uz sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumiem, kā arī tie ir plānoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem: “Dabas parka “Piejūra” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”, “Sugu un biotopu aizsardzības likumu” un Latvijas Republikas meža apsaimniekošanas likumdošanu u.c. Darbi notiks sadarbībā ar “Latvijas valsts meži” speciālistiem.Kāpēc tiek atjaunotas mežainās kāpas un kādi darbi tiks veikti?Plānotie darbi vērsti uz aizsargājamā biotopa – mežainas piejūras kāpas – atjaunošanu un šā biotopa ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu, radot labvēlīgas dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām. Uzdevums ir veicināt mežaudzes dabiskošanos, kuru raksturo dažādu dimensiju koki, lauces, dažādība zemsedzes augājā, neviendabīgums kokaudzes biezībā, reto sugu sastopamība. Lai atjaunotu mežainās kāpas: (1) tiks saglabāti iepriekšējās paaudzes koki un uzlaboti to augšanas apstākļi, tos atēnojot un ap tiem izcērtot jaunākos kokus, kas aug vecāko koku vainagā; (2) tiks saglabāti dobumaini koki, stumbeņi, sausokņi, kas ir īpaši svarīgi meža elementi un mājvietas dažādām kukaiņu un putnu sugām; (3) tiks saglabāti īpatnēji koki, kas ir ekoloģiski un ainaviski augstvērtīgi, kā arī tiks saglabātas pameža augu sugas, piemēram, kadiķi; (4) dažādos meža nogabalos tiks veikta blīvi saaugušo priežu retināšana dažādās intensitātēs; (5) tiks atjaunotas un veidotas lauces, atstājot vecos, bet izcērtot atsevišķus jaunākus kokus; (6) tiks retinātas jauno priežu audzes ar augstu biezību, atstājot atsevišķas dzīvotspējīgākās, resnākās un augstākās priedes vai to grupas; (7) tiks veidoti nelieli atklātas augsnes laukumi, jo vietām mežā ir pārāk biezs sūnu slānis, kas traucē augt dažādiem lakstaugiem, piemēram, smiltāja neļķei vai pļavas silpurenei, kā arī apgrūtina iesēties jaunajām priedītēm. Mežaino kāpu atjaunošanas un kopšanas pasākumi tiks veikti šajā ziemas sezonā ar meža kopšanai atbilstošu traktortehniku. Kopējā darbu teritorija, kurā saglabāsies neskartas mežaudzes, tiks veidotas lauces vai tiks samazināts koku apaugums par 30–50 %, ir vairāk nekā 200 ha.
INFORMĀCIJA IEDZĪVOTĀJIEM!Šā gada 23. novembrī plkst. 10.00 notiks informatīva ekskursija dabas parkā “Piejūra” pie promenādes. Ekskursijas laikā tiks apskatītās mežainās kāpas un tiks apspriesti tādi jautājumi kā – Kāpēc vajag dabas parka mežu kopt? Vai dabas parkā var cirst kokus? Vai nepieciešams iejaukties dabas procesos? Ekskursijas ilgums: no plkst. 10.00 līdz 13.00. Reģistrēties iespējams rakstot uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_c08e7608", 1); ar norādi “Reģistrācija 23. novembra ekskursijai”, kā arī obligāti norādot dalībnieku skaitu. Iepriekšēja reģistrēšanās pasākumam ir obligāta! Reģistrēties var līdz šā gada 21. novembra plkst. 21.00.
A. Rudusāne
Foto - Agnese Jeniņa. Bildē attēlota meža zemsedze Lilastē, kur biotopa zemsedzē redzamas sūnu un ķērpju sugas, kā arī atvērta ainava un saulaina zemsedze, ko nenoēno priedes. Carnikavas piejūras mežos pārsvarā redzamā aina zemsedzē ir tikai nobirušās skujas un minimāls sūnu un ķērpju klājums.
Carnikavā izcērt priedes, lai atjaunotu pelēko kāpu
2019-11-02T19:22:00+00:00
Lai atjaunotu dzīvošanas vidi unikālām dzīvnieku un augu sugām, Carnikavas novadā jūras piekrastes zonā aptuveni 7 kilometru garumā no Garupes līdz Lilastei tiek izcirstas jaunās priedes. Darbi notiek stingrā dabas ekspertu uzraudzībā pelēkās kāpas atjaunošanas projekta ietvaros.
Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunošanas darbi, samazinot ar priedi aizaugošās platības
2019-10-14T00:00:00+00:00
2019. gada otrajā pusē Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai tiek veikta pelēko kāpu biotopa atjaunošana ārpus meža zemes. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.
Atjaunošanas darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš jau veikta Mangaļsalā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Užavas un Ovīšu piekrastē.
Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpus meža zemes, uz darbu veikšanu attiecas arī “Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža Carnikavas novada administratīvajā teritorijā”. Saskaņā ar to, pēlēko kāpu atjaunošanas procesā izzāģē priedītes, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, līdz ar to nav nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža zemes. Tomēr no pelēko kāpu atjaunošanas viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicošais kritērijs. Nacionāla līmeņa ieteikumi šī biotopa apsaimniekošanai pieļauj, ka mērķteritorijā var tikt izzāģēti gandrīz visi koki, atstājot tikai dažus, piemēram, 5-8 kokus uz hetāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks.
Kas ir pelēkās kāpas?
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas EiropasSavienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlīgāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.
Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām. Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar
to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši bijušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas. Pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu biotopiem ir ne vien augsta bioloģiskā vērtība, bet arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā. Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas, izzāģē priedes Pelēko kāpu biotopa atjaunošanas darbu mērķis ir uzlabot šī biotopa struktūru, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus šī biotopa raksturīgām sugām, kā arī veicināt kāpu ekosistēmu stabilitāti.
Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris). Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd.
Atjaunojot pelēko kāpu, būtiski palielināsies dabas parka “Piejūra” atklāto kāpu platība, kur būtu atjaunoti biotopa funkcionēšanai nepieciešamie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arī atbilstoši smilšu pārpūšanas procesi. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu apsaimniekošanas vadlīnijas, ar kurām pilnībā var iepazīties www.daba.gov.lv.
Kur un cik lielā platībā novadā tiek atjaunotas pelēkās kāpās
Pelēko kāpu atjaunošanas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai, kur kopā 13,4 ha platībā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes.
Kādas priedes tiek izzāģetas
Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Savukārt izzāģētas tiek blīvi saaugušās jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attīstīties tipiskajām pelēko kāpu augu un dzīvnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visas riedītes, uz hektāra platību atstājot vien pāris kokus.
Kas notiek ar izzāģētajām priedēm
Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekškāpu stiprināšanā, veidojot no tām zaru klājumus un zaru žodziņus. Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās priekškāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju augu un dzīvnieku sugām.
Kāpēc atstāti kārklu krūmi
Galvenais mērķis, atjaunojot pelēko kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastes teritoriju, veidojot to atklātu – bez krūmiem un kokiem. Līdzšinējie ekspertu novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārklu puduris ar blīviem zariem. Latvijas Universitātes speciālisti pašlaik veic pētījumu par kārklu atjaunošanos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstāt vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros atsevišķi kārklu krūmi nozāģēti dabas parka “Piejūra” teritorijā Mangaļsalā, kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attīstību.
Atjauno arī Eiropā
Kopumā pelēko kāpu atjaunošana, saglabāšana un aizsardzība ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaši tiek veikti arī Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un citviet, kur veic koku un krūmu apauguma samazināšanu. Pieredze, kas tiek gūta “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros, ir ļoti nozīmīga arī citām piekrastes pašvaldībām, jo atklāto kāpu saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai piekrastes ainavas saglabāšanai, līdz ar to arī tūrsima pasākumu plānošanai, kas ir ekonomsiski būtisks aspekts, īstenojot piekrastes infrastruktūras attīstību.
Deviņas priedes nocirstas, pārkāpjot normatīvos aktus; darbu veicējs kompensēs nodarītos zaudējumus
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” iepirkuma procesā izraudzītais apsaimniekošanas darbu veicējs SIA “Tehniskais dienests” darba procesā pārkāpis Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”. Pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” komisija, apsekojot Baltijas jūras pludmales kāpu zonā Gaujā, Carnikavas novadā (kadastra Nr. 80520021561) un veicot mērījumus, secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņas priedes, kuru diametrs no sakņu kakla 1,3 m augstumā pārsniedz 20 cm, un darbu izpildītājs ir pārkāpis minētos noteikumus.
Carnikavā biotopa atjaunošanas laikā nozāģē arī lielās priedes
2019-10-11T15:55:00+00:00
Carnikavā, dabas parka “Piejūra” teritorijā, sākti pelēkās kāpas biotopa atjaunošanas darbi. Lai panāktu labvēlīgākus apstākļus augiem, izretinātas saaugušās priedes. Darbu izpildītāji gan nav ievērojuši nosacījumus un nozāģējuši deviņus kokus, kuru diametrs pārsniedz atļautos 20 centimetrus.
Carnikavā notikušajā sabiedriskajā apspriedē par dabas aizsardzības plāna izstrādi apspriesti vairāki būtiski jautājumi
2019-10-03T00:00:00+00:00
Šā gada 1. oktobrī Carnikavas pamatskolā norisinājās projekta "LIFE CoHaBit" dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna pirmā sabiedriskā apspriešana, kurā dabas aizsardzības plāna izstrādātāji - Latvijas Dabas fonds - informēja iedzīvotājus par dabas aizsardzības plānu un ar to saistītām aktualitātēm. Sabiedriskajā apspriedē iedzīvotājiem bija iespēja par šo tēmu paust viedokli un uzdot interesējošos jautājumus, uzklausot atbildes no Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem un dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem.
Sabiedriskās apspriedes pirmajā daļā tika sniegta prezentācija par dabas parku “Piejūra”, kurā skaidrots, kas ir dabas aizsardzības plāns un un kādi ir jaunā plāna mērķi, kā arī tika uzsvērts, ka dabas parkā konstatēti 24 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi, kas nosedz 86 % no visa dabas parka teritorijas. Parkā sastopamas vismaz 123 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas.
Sanāksmes dalībnieki tika informēti par četrām nozīmīgākajām dabas vērtībām dabas parkā:
- kāpu mežiem;
- piekrasti;
- barības vielām nabadzīgajiem ezeriem;
- piejūras pļavām.
Tāpat prezentācijā tika uzsvērtas problēmas un draudi teritorijas dabas vērtību saglabāšanai, kā galvenos no tiem minot:
- pārmērīgu, nepietiekami virzītu rekreācijas slodzi;
- mežu, ūdeņu eitrofikāciju jeb aizaugšanu;
- dabisko meža struktūru trūkumu;
- pļavu aizaugšanu;
- invazīvo (svešzemju) sugu izplatīšanos.
Sabiedriskajā apspriedē tika sniegts detālāks izklāsts par plānotajiem aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem teritorijas dabas vērtību draudu novēršanai mežos, atklātajās kāpās, ezeros un zālājos, kā arī sniegti priekšlikumi tūrisma plūsmu plānošanā. Tāpat tika prezentēti ieteikumi, kas līdz ar dabas aizsardzības plāna izveidi paredz izmainīt funkciālo zonējumu:
- plānota regulējamā režīma zona vērtīgāko mežu aizsardzībai (507 ha) (no tiem 360 ha ir esošie mikroliegumi);
- palielināt dabas lieguma zonas platību (no 1246 ha uz 2420 ha).
Sabiedriskajā apspriedē tika sniegti priekšlikumi izmainīt dabas parka robežas, izslēdzot no dabas parka dabas aizsardzībai nenozīmīgas platības pie dabas parka robežām. Kā arī, tika sniegts priekšlikums pievienot dabas parkam Jūrasleju pļavas, kas izraisīja plašas diskusijas starp sanākušajiem iedzīvotājiem un dabas plāna izstrādātājiem – Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem.
Iedzīvotājus uztrauca, ka tādējādi viņu privātais īpašums kļūtu par publisku telpu, kā arī, tas nozīmētu papildus ierobežojumus un apgrūtinājumus viņu privātās teritorijas lietojumam, kā arī pazeminātu īpašuma vērtību kopumā. Plāna izstrādātāji skaidroja, ka teritorijas iekļaušana dabas parkā nenozīmē teritorijas iekļaušanu dabas lieguma zonā un tas attiecīgi neparedz tik stingrus ierobežojumus. Tika uzsvērts, ka dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
Plāna izstrādātāji minēja potenciālos ieguvumus pievienojot Jūrasleju pļavas dabas parkam, uzsverot, ka tas veicinātu zemes īpašnieku iespējas piesaistīt finansējumu apsaimniekošanas atsākšanai un apmeklētāju infrastruktūras izveidei. Kā arī, iekļaujot Jūrasleju pļavas dabas aizsardzības plānā, tās atbilstoši apsaimniekojot varētu atjaunot ap 35 ha Piejūras pļavu biotopu, kas, savukārt, sastādītu ap 20 % no visā Latvijas teritorijā esošajiem piejūras pļavu biotopiem.
Sabiedriskajā apspriedē tika diskutēts arī par to, kā turpmāk apsaimniekot dabas parka teritoriju. Kā viena no versijām no iedzīvotāju puses izskanēja, ka būtu nepieciešams veidot administrāciju dabas parkam “Piejūra”, ko pozitīvi novērtēja gan pašvaldības, gan Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Prezentācija par dabas aizsardzības plānu dabas parkam “Piejūra” pieejama ŠEIT.
Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji aicina iedzīvotājus sniegt komentārus un ierosinājumus, tos nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_d847e35a", 0); vai pa pastu: Latvijas Dabas fonds, Vīlandes 3-7, Rīga, LV-1010.
Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
1.oktobrī plkst.17.00 aicina uz dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu
2019-09-30T00:00:00+00:00
Šā gada 1. oktobrī plkst. 17.00 Carnikavas pamatskolā, Nākotnes ielā 1, Carnikavā, notiks dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uz kuru aicināti visi interesenti.
Sanāksmē tiks apspriests dabas aizsardzības plāna projekts, tajā skaitā plānotie pasākumi, teritorijas zonējums un priekšlikumi individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Ar dabas aizsardzības plāna projektu no 2019. gada 18. septembra varēs iepazīties Carnikavas novada domē, Stacijas ielā 5, Carnikavā, kā arī Latvijas Dabas fonda interneta vietnē www.ldf.lv.
Aicinām iepazīties ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu, sniegt priekšlikumus un paust viedokli par turpmāko teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu! Priekšlikumus lūdzam iesniegt plāna izstrādātājiem – Latvijas Dabas fondam (Vīlandes iela 3-7, Rīga, LV-1010, tālr. 67830999, emailProtector.addCloakedMailto("ep_1112b278", 0);) līdz 2019. gada 9. oktobrim.
Dabas parks “Piejūra” atrodas Rīgas pilsētas, Carnikavas novada un Saulkrastu novada teritorijā, tā kopējā platība ir 4315 ha. Plāns tiek izstrādāts Eiropas Komisijas LIFE programmas projekta LIFE15 NAT/LV/000900 "LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā "Piejūra" (NATURA 2000 vieta)" ietvaros ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Aicina uz dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu 1.oktobrī
2019-09-16T00:00:00+00:00
Šā gada 1. oktobrī plkst. 17.00 Carnikavas pamatskolā, Nākotnes ielā 1, Carnikavā, notiks dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uz kuru aicināti visi interesenti.
Sanāksmē tiks apspriests dabas aizsardzības plāna projekts, tajā skaitā plānotie pasākumi, teritorijas zonējums un priekšlikumi individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Ar dabas aizsardzības plāna projektu no 2019. gada 18. septembra var iepazīties Carnikavas novada domē, Stacijas ielā 5, Carnikavā, kā arī Latvijas Dabas fonda interneta vietnē www.ldf.lv.
Aicinām iepazīties ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu, sniegt priekšlikumus un paust viedokli par turpmāko teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu! Priekšlikumus lūdzam iesniegt plāna izstrādātājiem – Latvijas Dabas fondam (Vīlandes iela 3-7, Rīga, LV-1010, tālr. 67830999, emailProtector.addCloakedMailto("ep_04b414fa", 0);) līdz 2019. gada 9. oktobrim.
Dabas parks “Piejūra” atrodas Rīgas pilsētas, Carnikavas novada un Saulkrastu novada teritorijā, tā kopējā platība ir 4315 ha. Plāns tiek izstrādāts Eiropas Komisijas LIFE programmas projekta LIFE15 NAT/LV/000900 "LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā "Piejūra" (NATURA 2000 vieta)" ietvaros ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Dabas parkā “Piejūra” atjaunos mežaudzi un nostiprinās pelēkās kāpas
2019-09-12T00:00:00+00:00
Šoruden dabas parkā īstenos apjomīgus apsaimniekošanas darbus lai aizsargātu dabas parka “Piejūra” biotopus – mežainās un pelēkās kāpas – un uzlabotu to kvalitāti. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros veiks atklāto pelēko kāpu biotopu atjaunošanu un kāpu nostiprināšanu.
Mežainās kāpas sagatavotas mežaudzes atjaunošanai
Biotopa atjaunošanas rezultātā uzlabosies mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāte un mežaudze kļūs dabiskāka. Palielināsies gaismas apjoms zemsedzē, veidojot atvērumus (bez kokiem brīvus nelielus laukumus), kas ļaus tur iemitināties dažādiem augiem un dzīvniekiem, tādējādi palielinoties bioloģiskajai daudzveidībai.
Mežaino kāpu atjaunošanas darbi notiek projekta LIFE CoHaBit ietvaros sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”. Plašāku informāciju par mežaino kāpu atjaunošanas darbu ekoloģisko un ainavisko nepieciešamību var uzzināt mājaslapā dabasparkspiejura.lv. Jautājumus par atjaunošana procesu var sūtīt uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_5592135a", 1);.
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” ietvaros dabas parkā “Piejūra” tiks veikta arī atklāto kāpu biotopu atjaunošana un kāpu nostiprināšanas pasākumi. Darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš Latvijā ir veikta arī Užavas, Ovīšu piekrastē, kā arī “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros – Mangaļsalā.
Atklāto kāpu atjaunošanas darbi notiks Garupes–Carnikavas un Gaujas–Lilastes piekrastes posmos, kur kopā 13,4 ha platībā tiks veidoti kāpu klajumi, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes. Tiks saglabātas visas priedes, kuru stumbra diametrs ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Visi izvāktie koki tiks izmantoti tālākajos darbos smiltāju stiprināšanā – tiks veidoti zaru klājumi un zaru žodziņi. Kopumā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās kāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju sugām. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.