Šogad beidzot sāks seguma maiņu Čaka ielā; koki būs tikai vienā posmā
2020-05-03T05:05:00+00:00
Pēc maija brīvdienām sāksies remontdarbi vairākās Rīgas ielās, tai skaitā jau iepriekšējos gados solītā, bet nepagūtā seguma atjaunošana Čaka ielā un Sporta ielā, kā arī iekavētais Krasta ielas veloceļš no Salu tilta līdz Dienvidu tiltam. Tiks izbūvēts arī iztrūkstošais veloceļa Centrs – Dārziņi posms no Dienvidu tilta līdz Ķengaraga ielai.
Mežaparka estrādes pārbūvi plāno pabeigt vismaz gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots
2020-05-02T08:22:00+00:00
Mežaparka Lielās estrādes pārbūvi sola pabeigt līdz 2022.gada janvārim. Līdz šim tika plānota darbu noslēgšana līdz 2023.gadam, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150.gadadienu, noskaidroja aģentūra LETA.
LTV raidījuma “4. studija” skatītāji ir satraukti par notikušo Rīgā, Kalnciema ielā 11. Tur deviņi puszāģēti koki. Šāda savdabīga koku kopšana ar pilsētas būvvaldi nav skaņota.
Šogad ar Rīgas domes līdzfinansējumu 1 400 000 miljonu apmērā atjaunos 89 kultūrvēsturiskā būvmantojuma ēkas
Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija 24. aprīļa sēdē apstiprināja konkursa* rezultātus, sadalot Rīgas domes līdzfinansējumu 1 400 000 miljonu apmērā 89 kultūrvēsturiskā būvmantojuma ēku atjaunošanai. Konkursā pavisam tika saņemts 101 projekta pieteikums, kopsummā pieprasot pašvaldības līdzfinansējumu 1 680 148,77 eiro apmērā. No tiem 87 projekti tika pieteikti „Lielajai programmai”, kas domāta plašākiem restaurācijas darbiem. […]
Kopš 2018. gada Carnikavas novads iesaistījies Interreg Centrālbaltijas programmas projektā “Coast4Us”, kura mērķis ir attīstīt jaunu, inovatīvu, visaptverošu un vietējās vajadzībās balstītu plānošanas pieeju jūras un piekrastes teritoriju attīstībai Somijā, Latvijā, Zviedrijā un Igaunijā. Projekta ietvaros šogad tiek plānots Carnikavā atklāt informācijas centru, kurā būs pieejama centralizēta informācija par novada attīstības projektiem ar kartogrāfisko materiālu un ekrāns ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) datu pārraidīšanai.
Projekta "Coast4Us" ietvaros caur praktiskām un izglītojošām aktivitātēm paredzēts attīstīt dialogu un sadarbību starp attīstības plānošanas procesā iesaistītajām pusēm, īpaši fokusējoties uz vietējās kopienas līmeni, tādējādi veicinot vietējās vajadzībās balstītu attīstības plānošanas pieeju. Galvenās aktivitātes paredzētas Carnikavas un Salacgrīvas novadu pilotteritorijās, kur tiks ieviesti plānotie risinājumi, veikta esošo un potenciālo vērtību kartēšana.
Lielās ģildes atjaunošanas projektu izstrādās SIA «CMB»
2020-04-29T07:17:00+00:00
VAS “Valsts nekustamie īpašumi’ (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā koncertzāles “Lielā ģilde” atjaunošanas būvprojekta izstrādei starp 7 pretendentiem par kritērijiem atbilstošo un saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA ''CMB'' piedāvājums. Līguma summa – 353, 38 tūkstoši eiro, medijus informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.
Pilsētplānotāji iesaistās pagaidu veloinfrastruktūras ieviešanā Rīgā
Lai atbalstītu Rīgas domes Satiksmes departamenta uzsākto darbu pie pagaidu velojoslu ierīkošanas mobilitātes uzlabošanai Rīgā globālās COVID-19 pandēmijas laikā, trešdien, 6.maijā notiks starptautisks pilsētplānošanas hakatons "Mad-Velo-City Riga".
Atskatoties uz konkursa rezultātiem Marijas ielā 2
2020-04-23T08:46:16+00:00
Jau gandrīz pirms diviem mēnešiem noslēdzās konkurss jaunai biroju ēkai Rīgas centrā, Centrālstacijas tuvumā — Marijas ielā 2. Savlaicīgi atspoguļot konkursa rezultātus pilnvērtīgi nebija iespējams un tagad tas var nešķist vairs ļoti aktuāli. Šobrīd vēl grūti prognozēt, kā šodienas apstākļi ietekmēs būvniecības procesus Rīgā un vai un kad nonāks līdz šī projekta īstenošanai, taču konkursa rezultāti ļauj runāt vismaz par vienu no aspektiem, — par attieksmi pret publisko un arī — puspublisko un privāti publisko telpu pilsētas centrā.
Kopš janvāra atsākušies bijušās Piejūras internātpamatskolas ēkas pārbūves darbi par pirmskolas izglītības iestādi (PII).
Jau ziņojām, ka 2019. gadā Carnikavas novada dome lauza līgumu ar uzņēmumu, ar kuru bija slēgts līgums par ēkas pārbūvi, jo šim uzņēmumam tika pasludināta maksātnespēja, tāpēc tā paša gada oktobrī tika izsludināts iepirkums par Piejūras internātpamatskolas ēkas un piegulošās teritorijas pārbūvi un autoruzraudzību. Iepirkuma konkursa rezultātā 2019. gada 20. decembrī tika noslēgts līgums ar jaunajiem darba veicējiem – p/s “Piegādātāju apvienība MBIH”.
Pārbūvējot bijušās Piejūras internātpamatskolas ēku, tiks paplašināta iestādes ietilpība, nodrošinot kvalitatīvu infrastruktūru 220 novada bērniem pirmsskolas izglītības iegūšanai. Iepirkuma līguma ietvaros paredzēta esošās ēkas pilnīga pārbūve, kas paredz inženierkomunikāciju pārbūvi, telpu pārveidošanu, lifta izbūvi, ēdināšanas bloka izveidi, teritorijas labiekārtošanu un automašīnu stāvvietas izveidošanu un citus nepieciešamos būvdarbus.
RTU iemūrē laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes jaunās ēkas pamatos | Rīgas Tehniskā universitāte
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šodien, 21. aprīlī, iemūrēja laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos...
Tiek uzsākti darbi invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanai
2020-04-24T00:00:00+00:00
Aprīlī projekta LIFE CoHaBit ietvaros Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas tiek uzsākti invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanas darbi dabas parkā “Piejūra”. Galvenais darbu mērķis ir ierobežot svešzemju augu sugu izplatīšanos un samazināt to platības Carnikavas novada piekrastes aizsargājamos biotopos.
Projekta ietvaros invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumi jau notikuši 2018./2019. gadā Rīgas teritorijās – Vakarbuļļos, Rītabuļļos un Daugavgrīvā.
Garciemā tiks ierobežota izplatība sekojošām sugām: vārpainā korinte (Amelanchier spicata), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) un puķu sprigane (Impatiens glandulifera). Kalngalē – tatārijas salāts (Lactuca tatarica), savukārt pie Gaujas grīvas – krokainā roze (Rosa rugosa).
Šajā pavasara/vasaras sezonā Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas darbi tiks veikti divas reizes, jo auga izraušana tikai vienu reizi augu izplatības samazināšanai var būt neefektīva – augu sakņu daļas var palikt zemē un spēt ataugt nākošajā veģetācijas sezonā. Invazīvo augu sugu apkarošana kopumā ir ilgstošs process un to nepieciešams veikt vairakkārt.Kā invazīvo augu apkarošanas metode tiks izmantota zāģēšana, raušana un rakšana līdz sakņu kaklam to nozāģējot. Uzreiz pēc auga izraušanas tiks veikta augsnes līdzināšana, neatstājot bedres.Būtiska ir augu atlieku izvākšana no dabas parka teritorijas, jo, ja augs tiek atstāts turpat, tas var būt dzīvotspējīgs pats par sevi vai, atsevišķos gadījumos, vairoties ar sēklām, kas tikušas atstātas kopā ar augu zemsedzē.Pēc darbu veikšanas visas augu atliekas tiks izvāktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespējamību, ka augs ataugs, tādējādi veicinot invazīvo svešzemju augu izplatības mazināšanos. Augu atlieku savākšanas un izvākšanas vajadzībām pa parka teritoriju pārvietosies kvadracikls ar piekabi.
Darbu vietu kartogrāfiskais materiāls:
Garciems
Kalngale
Gaujas grīva
Dabas parkā nedrīkst veidot komposta kaudzes!Dabas parkā konstatētas cilvēku tīši veidotas nelegālas komposta kaudzes, kurās izmesti nevajadzīgie krūmi un citi piemājas dārzos sastopamie augi. Visvairāk šādas teritorijas konstatētas Garciemā. Aicinām kompostēt bioloģiskos atkritumus savā īpašumā!Izmetot bioloģiskos atkritumus dabas teritorijās, it īpaši tādās aizsargājamās teritorijās kāds ir dabas parks “Piejūra”, tiek nelabvēlīgi bagātināta augsne, radīts noēnojums un izmainīti augšanas apstākļi. Šādā veidā ilgtermiņā tiek veicināta zemāka dabiskā bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamo biotopu augi vairs nespēj augt nepiemērotajos apstākļos un tie sākt iznīkt. Aizsargājamo biotopu augu vietā ieaug invazīvās sugas, kas strauji izplatās un kolonizē teritorijas.Atgādinām, ka, saskaņā ar valsts likumdošanu, komposta kaudžu veidošana un dārza atkritumu izgāšanā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir stingri aizliegta un par noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērots sods līdz 700 eiro.
Interesants fakts, ka Latvijā no visām sastopamām augu sugām aptuveni 1/3 ir svešzemju sugas, bet visas no tām nav invazīvas.
Sugas ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem.
Invazīvās sugas izplatās divos veidos:
1. dabisko procesu rezultātā:
- augu sēklām izplatoties ar vēja, ūdens, kukaiņu vai putnu palīdzību;
- dzīvniekiem migrējot pa sauszemi, ūdenstecēm vai gaisu;
2. cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā.
Dabas parkā “Piejūra” visbiežāk sastopamās invazīvās sugas ir: vārpainās korintes (Amelanchier spicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puķu spriganes (Impatiens glandulifera), tatārijas salāts (Lactuca tatarica) un krokainā roze (Rosa rugosa) un Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis).
Kā veiksmīgi apkarot invazīvo svešzemju sugu izplatību?
Atklāta ainava (kā piejūras kāpas) ir sekmīga vieta, kur invazīvās svešzemju sugas var izplesties. Piemēram, krokainā roze, var veidot necaurejamu krūmāju, kur nespēj dzīvot citi augu un dzīvnieki. Kā arī, šādas vietas nav izmantojamas atpūtai. Tādēļ būtiski ir nepieļaut invazīvo sugu izplatīšanos, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dažādām invazīvām svešzemju sugām ir atšķirīgi dzīves apstākļi un arī izplatīšanās veidi. Līdz ar to arī izplatības ierobežošanas metodes ir dažādas. Tiek pielietotas mehāniskās, bioloģiskās un ķīmiskas apkarošanas metodes. Visbiežāk, augu apkarošanā tiek izmantota augu ciršana (zāģēšana), izraušana, sakņu izrakšana, pļaušana, noganīšana un vietām Eiropā pielietotā jauno atvašu apstrāde ar herbicīdiem mērenās devās (pielieto īpaši agresīviem augiem, kurus grūti apkarot ar citām metodēm).
Saņem būvatļauju bijušās Preses nama tipogrāfijas ēkas daļējai demontāžai
2020-04-22T09:35:00+00:00
Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju jaunā Preses nama kvartāla pirmās kārtas būvniecībai, tostarp bijušās Preses nama tipogrāfijas ēkas daļējai demontāžai. Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt biroju centru, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz ēkas jumta un “Holiday Inn” viesnīcu, informēja AS “PN Project”.
Novadpētniecības centrs papildināts ar nojumi un saimniecības ēku
2020-04-22T00:00:00+00:00
Pabeigti pērn uzsāktie Carnikavas Novadpētniecības centra paplašināšanas darbi – uzbūvēta saimniecības ēka un nojume eksponāta izvietošanai, labiekārtota teritorija un noasfaltēta automašīnu stāvvieta, nograntēti celiņi un izveidots slips laivas ielaišanai un izvilkšanai no Gaujas. Apkārt jaunajai ēkai un nojumei uzstādīts zedeņu žogs.
Tuvākajā laikā labiekārtotajā teritorijā tiks iesēta zāle un stāvlaukumā tiks veikta horizontālo apzīmējumu krāsošana, kā arī zem nojumes tiks izvietots 2013. gadā Carnikavas pludmalē izskolotā kuģa vraks, kas jau šobrīd atrodas pie centra, bet saimniecības ēkā – izkārtoti eksponāti atbilstoši mākslinieciskajai koncepcijai.
Mākslinieciskā koncepcija saimniecības ēkai izstrādāta no šā gada februāra līdz aprīļa beigām, un tās autors ir mākslinieks Ģirts Boronovskis, kurš veidojis Ogres mākslas un vēstures muzeja ekspozīciju, jūrniecības tēmā iekārtojis Jūrkalnes Vētru muzeju ekspozīcijas u.c.
Būvniecība veikta projekta “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojuma izveidē un attīstībā – “Saviļņojošā Vidzeme”” ietvaros, Eiropas Savienības fondu darbības programmas SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, saņemot fonda līdzfinansējumu.
Kopējās pārbūves izmaksas ir 36 7814,48 eiro bez PVN, no kuriem 29 1123,42 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
Būvnieks «Rail Baltica» Centrālās stacijas būvprojektu pabeigs nākamajā pavasarī
2020-04-22T06:44:00+00:00
No dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšanas darbiem šobrīd ir pabeigti 35%, bet pilnībā tas būs pabeigts nākamā gada pavasarī, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja projekta īstenošanai konkursā izraudzītās "Besix Group" Eiropas reģiona vadītājs, pilnsabiedrības "BereRix" uzraudzības padomes vadītājs Niks de Rūks.