Nacionālā teātra piebūve — TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA
2019-10-22T12:55:05+00:00
Ažūra ‘koku stumbru’ kolonāde un stiklojums — centieni saplūst ar parku, veidojot ciešu vizuālo saikni starp parka ārtelpu un vestibilu iekštelpu, kā arī smalka sasaiste ar vēsturisko ēku apjomos un materiālos, — biroju TRĪS ARHITEKTŪRA un SUDRABA ARHITEKTŪRA priekšlikums Nacionālā teātra piebūves konkursā, kas ieguva 2. vietu. Viņu darba apakšvirsrakstā likts latīņu teiciens “Dum spiro, spero” (Kamēr elpoju, tikmēr dzīvoju) — devīze, ar kādu 1897. gadā Rīgas pilsētas II teātra, tagadējā Nacionālā teātra ēkas konkursā startējis un uzvarējis arhitekts Augusts Reinbergs.
Apslēpta aiz bieziem mūriem, Rīgas pils vissenākā daļa ir neatklāts un sabiedrības acīm pašlaik slēgts dārgums. Tuvākajos gados paredzētās atjaunošanas laikā pils pārvērtīsies par Vecrīgas publiskās telpas paplašinājumu, vēsturiskajai aurai piešķirot svaigumu, – tāda ir arhitektu un projekta pasūtītāja komandas iecere
Pēc griestu iebrukšanas Lāčplēša ielas nams atzīts par neekspluatējamu
2019-10-21T13:51:00+00:00
Lāčplēša ielas 123B nams Rīgā, kur 12. oktobrī iebruka ceturtā stāva griesti, nav ekspluatējams, tāpēc nama īrniekiem jāmeklē jauni mājokļi. To pēc ēkas apsekošanas konstatējis nama īpašnieka SIA "Amplion Trust" nolīgtais būveksperts, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina uzņēmuma pārstāvis Roberts Kantsons.
Foto: Ziedu krāšņums dziesmu priekam. Pašvaldības dāvina rododendru stādus Mežaparka Lielajai estrādei
Piektdien, 18.oktobrī, 119 Latvijas pašvaldību pārstāvji kopā ar Rīgas domi un SIA “Rīgas meži” bija aicināti aicina uz rododendru stādīšanas svinīgo pasākumu “Rododendru krāšņums dziesmu priekam” Mežaparka Lielās estrādes teritorijā.
Konkursā Nacionālā teātra paplašinājumam 1. vietu ieguva biroja AB3D priekšlikums. «Patiešām profesionāli izveidots rāms un neitrāls risinājums, kas ļauj vēsturiskajai ēkai mirdzēt, kļūstot par neuzkrītošu fonu. Zemais apjoms veido jauku kombināciju ar lielajiem vecajiem kokiem abpus jaunajai ēkai un ļauj noticēt, ka kokus iespējams saglabāt. Ēkas augstākais apjoms ir sadalīts atsevišķās daļās, padarot lielo ēku optiski mazāku. Projekts veiksmīgi tiek galā ar esošo piebūvi, vizuāli paslēpjot un padarot par daļu no jaunās ēkas.» (Ralfs Leoke / Ralf Lõoke, žūrijas eksperts, Salto)
Open Architecture Design on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historical center of Riga, ‘cause every green patch of earth counts!⠀
• ⠀
Team: Zane Tetere-Sulce, Dace Bula.⠀
3D graphics: Olga Ponomarjova.⠀
• ⠀
#openad #zaneteteresulce #visuals #3drendering #design #architecture #terrace #building #everydayarchitecture"
201 likes, 13 comments - Open Architecture Design (@oad.archi) on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historic..."
Bīstamo krustojumu Ziepniekkalnā plāno pārbūvēt līdz 2023. gadam
2019-10-15T07:06:00+00:00
Krustojums Rīgā, Ziepniekkalnā, kur no Vienības gatves ir pagrieziens uz Tīraini, jau sen ir tā dēvētais melnais punkts. Tur plānots izbūvēt rotācijas apli, taču tas notiks vien 2023. gadā.
Studentu un apkaimes iedzīvotāju atpūtai RSU labiekārto Iedvesmas parku
Līdz ar gājēju tiltiņa izbūvi noslēgušies labiekārtošanas darbi zaļajā teritorijā starp Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) centrālo ēku un dienesta viesnīcu Dārza ielā 5. Divu gadu laikā 1,3 hektāru platībā te izveidoti apgaismoti gājēju celiņi, izbūvēta āra auditorija un uzstādīti soliņi, padarot agrāko pļavu ap dižozolu par sakārtotu un tīkamu atpūtas vietu gan augstskolas studentiem un darbiniekiem, gan apkaimes iedzīvotājiem. Studenti šo teritoriju jau paguvuši nodēvēt par Iedvesmas parku.
"Cilvēki kādreiz ir nopirkuši zemi un tagad grib pelnīt, bet vai tādēļ jau tā blīvi apbūvētā teritorijā jāspiež jauni nami?" spriež iedzīvotāji. Jau tā blīvi apbūvētajā K. Valdemāra ielas 143. un 145. nama apkārtnē iecerēta divu daudzstāvu namu celtniecība. Esošo namu iedzīvotāji satraukušies, ka tādējādi kritīsies viņu īpašumu vērtība un pasliktināsies dzīves kvalitāte, jo palielināsies apbūves blīvums un tiks apbūvēta zaļā zona, nocērtot kokus, kuri aiztur satiksmes troksni no K. Valdemāra ielas. Vienam gruntsgabalam, uz kura SIA Dominus&K iecerējusi sešstāvu dzīvojamās mājas celtniecību, būvatļauja izsniegta jau 2003. gadā. Otra gruntsgabala – apmēram 25 metrus šauras zemes joslas, kas jau esošo namu sienas atdala no ielas, – īpašniekam Nikolasam Počinkovam pagaidām dota atļauja izstrādāt daudzstāvu nama projektu. Namu iedzīvotāji ir satraukušies, ka tādā gadījumā tiks nocirsti viņu pašu rokām pirms apmēram 40 gadiem stādītie koki. Desmitā stāva augstumā izaugušie koki namu apkārtni dara vizuāli pievilcīgu un aiztur troksni un putekļus, kas nāk no tikai pārdesmit metru attālumā esošās Krišjāņa Valdemāra ielas. "Stāvu zem manis kāda ģimene iegādājās dzīvokli, sakot, ka izlēmuši tikai skaisto koku, zaļās zonas dēļ," stāsta nama iedzīvotāja Rita Vasiļevska. Tagad iedzīvotāji izjūtot pastāvīgu nemieru, ka "no rīta pamodīsimies un koku vairs nebūs". Latvijas Arhitektu savienības ētikas komisijas priekšsēdētājs Oļģerts Krauklis, kurš dzīvo pāri ielai un uz kokiem nolūkojas no sava dzīvokļa logiem, norāda – uzbūvējot daudzstāvu ēku uz tik šauras zemes strēles pie pašas ielas, visneciešamākie dzīves apstākļi būs tieši jaunā nama iemītniekiem, zem kuru logiem atradīsies trokšņainā Krišjāņa Valdemāra iela. O. Krauklim esot bijusi īsa saruna ar arhitektu Viktoru Rimšu, kam uzticēta nama projekta izstrāde. Viņš atklājis, ka iecerēts būvēt vai nu divas 4,5 stāvu mājas, vai vienu septiņstāvu namu. "Nu šausmīgi maziņš tas zemes gabaliņš. Es nestādos priekšā, kur te var māju uzbūvēt," plecus raustīdams, domīgi saka sirmais arhitekts, nolūkodamies uz šauro zemes strēli pāri ielai. "Es saprotu – zeme kādreiz nopirkta un cilvēki tagad grib pelnīt, bet vai tāpēc būtu mākslīgi jāspiež iekšā jauni nami jau tā blīvi apbūvētajā teritorijā?" O. Krauklis vērš uzmanību, ka jau padomju laikos, kad veikta esošo namu būvniecība, arhitekti vairākus namus pret ielu novietojuši ar galiem. "Tādēļ, lai iedzīvotājus netraucētu trokšņi no blakusesošās ielas," skaidro arhitekts. Būvniecības likums uzliek par pienākumu pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošināt paredzētās būvniecības publisku apspriešanu vienīgi gadījumos, kad tiek celta sabiedriski nozīmīga būve, jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 50 tūkstošus latu, būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību vai apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā. O. Krauklis norāda, ka formulējums "būtiski ietekmē" realitātē ir grūti pierādāms un paver interpretācijas iespējas, kas var tikt izmantotas par labu būvēties gribētājiem. "Tā ir interpretācijas nianse – kā kurš pierāda. Ja būvētājs nolīgst advokātu ar praksi un zināšanām, viņš pierādīs, ka te var pusi pilsētas sabūvēt, būtiski nekaitējot iedzīvotāju sadzīves apstākļiem," skeptiski spriež arhitekts.
Vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā plāno atdot Rīgas domei
Viens no skaistākajiem ūdenstorņiem Rīgā, Pārdaugavā, joprojām stāv tukšs. Uzņēmums “Rīgas ūdens” torni centās pārdot, kad tas neizdevās, tad bija plānots torni iznomāt, taču joprojām visas ieceres ir bez rezultāta. Tagad “Rīgas ūdens” nāk klajā ar jaunu ieceri, ka vēsturiskais kultūras piemineklis – ūdenstornis Pārdaugavā – tiks uzdāvināts Rīgas domei.