Foto: Ziedu krāšņums dziesmu priekam. Pašvaldības dāvina rododendru stādus Mežaparka Lielajai estrādei
Piektdien, 18.oktobrī, 119 Latvijas pašvaldību pārstāvji kopā ar Rīgas domi un SIA “Rīgas meži” bija aicināti aicina uz rododendru stādīšanas svinīgo pasākumu “Rododendru krāšņums dziesmu priekam” Mežaparka Lielās estrādes teritorijā.
Kas glābs ikonisko restorānu «Sēnīte» no bojāejas?
2019-10-18T18:22:00+00:00
Pirms diviem gadiem šķita, ka beidzot parādījusies gaisma tuneļa galā ikoniskā restorāna "Sēnīte" atdzimšanā. Šā gada sākumā pat noskaidrots arhitektūras ideju konkursa uzvarētājs šīs teritorijas attīstīšanā. Taču vasarā ieceri aizēnoja strīds par autostāvvietu ierīkošanu iepretim restorāna centrālai ieejai. Vai pa šo laiku ir rasts kāds risinājums, vai un kad mēs piedzīvosim šī arhitektūras šedevra atdzimšanu?
Konkursā Nacionālā teātra paplašinājumam 1. vietu ieguva biroja AB3D priekšlikums. «Patiešām profesionāli izveidots rāms un neitrāls risinājums, kas ļauj vēsturiskajai ēkai mirdzēt, kļūstot par neuzkrītošu fonu. Zemais apjoms veido jauku kombināciju ar lielajiem vecajiem kokiem abpus jaunajai ēkai un ļauj noticēt, ka kokus iespējams saglabāt. Ēkas augstākais apjoms ir sadalīts atsevišķās daļās, padarot lielo ēku optiski mazāku. Projekts veiksmīgi tiek galā ar esošo piebūvi, vizuāli paslēpjot un padarot par daļu no jaunās ēkas.» (Ralfs Leoke / Ralf Lõoke, žūrijas eksperts, Salto)
Open Architecture Design on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historical center of Riga, ‘cause every green patch of earth counts!⠀
• ⠀
Team: Zane Tetere-Sulce, Dace Bula.⠀
3D graphics: Olga Ponomarjova.⠀
• ⠀
#openad #zaneteteresulce #visuals #3drendering #design #architecture #terrace #building #everydayarchitecture"
201 likes, 13 comments - Open Architecture Design (@oad.archi) on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historic..."
Bīstamo krustojumu Ziepniekkalnā plāno pārbūvēt līdz 2023. gadam
2019-10-15T07:06:00+00:00
Krustojums Rīgā, Ziepniekkalnā, kur no Vienības gatves ir pagrieziens uz Tīraini, jau sen ir tā dēvētais melnais punkts. Tur plānots izbūvēt rotācijas apli, taču tas notiks vien 2023. gadā.
Studentu un apkaimes iedzīvotāju atpūtai RSU labiekārto Iedvesmas parku
Līdz ar gājēju tiltiņa izbūvi noslēgušies labiekārtošanas darbi zaļajā teritorijā starp Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) centrālo ēku un dienesta viesnīcu Dārza ielā 5. Divu gadu laikā 1,3 hektāru platībā te izveidoti apgaismoti gājēju celiņi, izbūvēta āra auditorija un uzstādīti soliņi, padarot agrāko pļavu ap dižozolu par sakārtotu un tīkamu atpūtas vietu gan augstskolas studentiem un darbiniekiem, gan apkaimes iedzīvotājiem. Studenti šo teritoriju jau paguvuši nodēvēt par Iedvesmas parku.
Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunošanas darbi, samazinot ar priedi aizaugošās platības
2019-10-14T00:00:00+00:00
2019. gada otrajā pusē Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai tiek veikta pelēko kāpu biotopa atjaunošana ārpus meža zemes. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.
Atjaunošanas darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš jau veikta Mangaļsalā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Užavas un Ovīšu piekrastē.
Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpus meža zemes, uz darbu veikšanu attiecas arī “Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža Carnikavas novada administratīvajā teritorijā”. Saskaņā ar to, pēlēko kāpu atjaunošanas procesā izzāģē priedītes, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, līdz ar to nav nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža zemes. Tomēr no pelēko kāpu atjaunošanas viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicošais kritērijs. Nacionāla līmeņa ieteikumi šī biotopa apsaimniekošanai pieļauj, ka mērķteritorijā var tikt izzāģēti gandrīz visi koki, atstājot tikai dažus, piemēram, 5-8 kokus uz hetāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks.
Kas ir pelēkās kāpas?
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas EiropasSavienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlīgāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.
Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām. Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar
to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši bijušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas. Pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu biotopiem ir ne vien augsta bioloģiskā vērtība, bet arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā. Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas, izzāģē priedes Pelēko kāpu biotopa atjaunošanas darbu mērķis ir uzlabot šī biotopa struktūru, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus šī biotopa raksturīgām sugām, kā arī veicināt kāpu ekosistēmu stabilitāti.
Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris). Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd.
Atjaunojot pelēko kāpu, būtiski palielināsies dabas parka “Piejūra” atklāto kāpu platība, kur būtu atjaunoti biotopa funkcionēšanai nepieciešamie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arī atbilstoši smilšu pārpūšanas procesi. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu apsaimniekošanas vadlīnijas, ar kurām pilnībā var iepazīties www.daba.gov.lv.
Kur un cik lielā platībā novadā tiek atjaunotas pelēkās kāpās
Pelēko kāpu atjaunošanas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai, kur kopā 13,4 ha platībā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes.
Kādas priedes tiek izzāģetas
Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Savukārt izzāģētas tiek blīvi saaugušās jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attīstīties tipiskajām pelēko kāpu augu un dzīvnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visas riedītes, uz hektāra platību atstājot vien pāris kokus.
Kas notiek ar izzāģētajām priedēm
Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekškāpu stiprināšanā, veidojot no tām zaru klājumus un zaru žodziņus. Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās priekškāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju augu un dzīvnieku sugām.
Kāpēc atstāti kārklu krūmi
Galvenais mērķis, atjaunojot pelēko kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastes teritoriju, veidojot to atklātu – bez krūmiem un kokiem. Līdzšinējie ekspertu novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārklu puduris ar blīviem zariem. Latvijas Universitātes speciālisti pašlaik veic pētījumu par kārklu atjaunošanos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstāt vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros atsevišķi kārklu krūmi nozāģēti dabas parka “Piejūra” teritorijā Mangaļsalā, kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attīstību.
Atjauno arī Eiropā
Kopumā pelēko kāpu atjaunošana, saglabāšana un aizsardzība ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaši tiek veikti arī Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un citviet, kur veic koku un krūmu apauguma samazināšanu. Pieredze, kas tiek gūta “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros, ir ļoti nozīmīga arī citām piekrastes pašvaldībām, jo atklāto kāpu saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai piekrastes ainavas saglabāšanai, līdz ar to arī tūrsima pasākumu plānošanai, kas ir ekonomsiski būtisks aspekts, īstenojot piekrastes infrastruktūras attīstību.
Deviņas priedes nocirstas, pārkāpjot normatīvos aktus; darbu veicējs kompensēs nodarītos zaudējumus
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” iepirkuma procesā izraudzītais apsaimniekošanas darbu veicējs SIA “Tehniskais dienests” darba procesā pārkāpis Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”. Pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” komisija, apsekojot Baltijas jūras pludmales kāpu zonā Gaujā, Carnikavas novadā (kadastra Nr. 80520021561) un veicot mērījumus, secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņas priedes, kuru diametrs no sakņu kakla 1,3 m augstumā pārsniedz 20 cm, un darbu izpildītājs ir pārkāpis minētos noteikumus.
Carnikavā biotopa atjaunošanas laikā nozāģē arī lielās priedes
2019-10-11T15:55:00+00:00
Carnikavā, dabas parka “Piejūra” teritorijā, sākti pelēkās kāpas biotopa atjaunošanas darbi. Lai panāktu labvēlīgākus apstākļus augiem, izretinātas saaugušās priedes. Darbu izpildītāji gan nav ievērojuši nosacījumus un nozāģējuši deviņus kokus, kuru diametrs pārsniedz atļautos 20 centimetrus.
"Cilvēki kādreiz ir nopirkuši zemi un tagad grib pelnīt, bet vai tādēļ jau tā blīvi apbūvētā teritorijā jāspiež jauni nami?" spriež iedzīvotāji. Jau tā blīvi apbūvētajā K. Valdemāra ielas 143. un 145. nama apkārtnē iecerēta divu daudzstāvu namu celtniecība. Esošo namu iedzīvotāji satraukušies, ka tādējādi kritīsies viņu īpašumu vērtība un pasliktināsies dzīves kvalitāte, jo palielināsies apbūves blīvums un tiks apbūvēta zaļā zona, nocērtot kokus, kuri aiztur satiksmes troksni no K. Valdemāra ielas. Vienam gruntsgabalam, uz kura SIA Dominus&K iecerējusi sešstāvu dzīvojamās mājas celtniecību, būvatļauja izsniegta jau 2003. gadā. Otra gruntsgabala – apmēram 25 metrus šauras zemes joslas, kas jau esošo namu sienas atdala no ielas, – īpašniekam Nikolasam Počinkovam pagaidām dota atļauja izstrādāt daudzstāvu nama projektu. Namu iedzīvotāji ir satraukušies, ka tādā gadījumā tiks nocirsti viņu pašu rokām pirms apmēram 40 gadiem stādītie koki. Desmitā stāva augstumā izaugušie koki namu apkārtni dara vizuāli pievilcīgu un aiztur troksni un putekļus, kas nāk no tikai pārdesmit metru attālumā esošās Krišjāņa Valdemāra ielas. "Stāvu zem manis kāda ģimene iegādājās dzīvokli, sakot, ka izlēmuši tikai skaisto koku, zaļās zonas dēļ," stāsta nama iedzīvotāja Rita Vasiļevska. Tagad iedzīvotāji izjūtot pastāvīgu nemieru, ka "no rīta pamodīsimies un koku vairs nebūs". Latvijas Arhitektu savienības ētikas komisijas priekšsēdētājs Oļģerts Krauklis, kurš dzīvo pāri ielai un uz kokiem nolūkojas no sava dzīvokļa logiem, norāda – uzbūvējot daudzstāvu ēku uz tik šauras zemes strēles pie pašas ielas, visneciešamākie dzīves apstākļi būs tieši jaunā nama iemītniekiem, zem kuru logiem atradīsies trokšņainā Krišjāņa Valdemāra iela. O. Krauklim esot bijusi īsa saruna ar arhitektu Viktoru Rimšu, kam uzticēta nama projekta izstrāde. Viņš atklājis, ka iecerēts būvēt vai nu divas 4,5 stāvu mājas, vai vienu septiņstāvu namu. "Nu šausmīgi maziņš tas zemes gabaliņš. Es nestādos priekšā, kur te var māju uzbūvēt," plecus raustīdams, domīgi saka sirmais arhitekts, nolūkodamies uz šauro zemes strēli pāri ielai. "Es saprotu – zeme kādreiz nopirkta un cilvēki tagad grib pelnīt, bet vai tāpēc būtu mākslīgi jāspiež iekšā jauni nami jau tā blīvi apbūvētajā teritorijā?" O. Krauklis vērš uzmanību, ka jau padomju laikos, kad veikta esošo namu būvniecība, arhitekti vairākus namus pret ielu novietojuši ar galiem. "Tādēļ, lai iedzīvotājus netraucētu trokšņi no blakusesošās ielas," skaidro arhitekts. Būvniecības likums uzliek par pienākumu pašvaldībai, pirms tā pieņem lēmumu par būvniecību, nodrošināt paredzētās būvniecības publisku apspriešanu vienīgi gadījumos, kad tiek celta sabiedriski nozīmīga būve, jaunbūves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai pašvaldību līdzekļiem pārsniedz 50 tūkstošus latu, būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamā īpašuma vērtību vai apbūve paredzēta publiskā lietošanā esošā teritorijā. O. Krauklis norāda, ka formulējums "būtiski ietekmē" realitātē ir grūti pierādāms un paver interpretācijas iespējas, kas var tikt izmantotas par labu būvēties gribētājiem. "Tā ir interpretācijas nianse – kā kurš pierāda. Ja būvētājs nolīgst advokātu ar praksi un zināšanām, viņš pierādīs, ka te var pusi pilsētas sabūvēt, būtiski nekaitējot iedzīvotāju sadzīves apstākļiem," skeptiski spriež arhitekts.
Vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā plāno atdot Rīgas domei
Viens no skaistākajiem ūdenstorņiem Rīgā, Pārdaugavā, joprojām stāv tukšs. Uzņēmums “Rīgas ūdens” torni centās pārdot, kad tas neizdevās, tad bija plānots torni iznomāt, taču joprojām visas ieceres ir bez rezultāta. Tagad “Rīgas ūdens” nāk klajā ar jaunu ieceri, ka vēsturiskais kultūras piemineklis – ūdenstornis Pārdaugavā – tiks uzdāvināts Rīgas domei.
Rīgā 15. trolejbusa maršrutā trīs neērtas pieturvietas; drīzumā labot nesola
2019-10-06T12:01:00+00:00
Rīgā 15. trolejbusa maršrutā pasažieriem nākas saskarties ar vairākām īpaši neērtām pieturām – vai nu bez nojumes, vai bez paaugstinājuma pasažieru ērtākai izkāpšanai. Rīgas domē un "Rīgas satiksmē" gan nesola drīzus uzlabojumus.
Ar rupjām kļūdām renovētajā Rīgas sociālajā namā apkures sezona sākas ar «ūdensšovu»
2019-10-05T14:57:00+00:00
Valdlaučos, Valdlauču ielā 10, sociālajā mājā, kuras rekonstrukcijā Rīgas dome ieguldījusi vairāk nekā 80 000 eiro un kurā pēc tam atklātas rupjas celtnieku kļūdas, apkures sezona sākās ar “ūdensšovu” - plīsušo cauruļu dēļ appludināti vismaz četri no 18 dzīvokļiem, kā arī kāpņu telpa, vēstīja LTV raidījums “4. studija”