Ar ekskluzīvu novietojumu privātmāju ciemats Carnikavā - "Priežmalas". Privātmāju apbūves ciemats atrodas starp Carnikavas centru un Jūru, skaistā meža tieši pie Piejūras dabas parka.
Kopš 2018. gada Carnikavas novads iesaistījies Interreg Centrālbaltijas programmas projektā “Coast4Us”, kura mērķis ir attīstīt jaunu, inovatīvu, visaptverošu un vietējās vajadzībās balstītu plānošanas pieeju jūras un piekrastes teritoriju attīstībai Somijā, Latvijā, Zviedrijā un Igaunijā. Projekta ietvaros šogad tiek plānots Carnikavā atklāt informācijas centru, kurā būs pieejama centralizēta informācija par novada attīstības projektiem ar kartogrāfisko materiālu un ekrāns ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) datu pārraidīšanai.
Projekta "Coast4Us" ietvaros caur praktiskām un izglītojošām aktivitātēm paredzēts attīstīt dialogu un sadarbību starp attīstības plānošanas procesā iesaistītajām pusēm, īpaši fokusējoties uz vietējās kopienas līmeni, tādējādi veicinot vietējās vajadzībās balstītu attīstības plānošanas pieeju. Galvenās aktivitātes paredzētas Carnikavas un Salacgrīvas novadu pilotteritorijās, kur tiks ieviesti plānotie risinājumi, veikta esošo un potenciālo vērtību kartēšana.
Kopš janvāra atsākušies bijušās Piejūras internātpamatskolas ēkas pārbūves darbi par pirmskolas izglītības iestādi (PII).
Jau ziņojām, ka 2019. gadā Carnikavas novada dome lauza līgumu ar uzņēmumu, ar kuru bija slēgts līgums par ēkas pārbūvi, jo šim uzņēmumam tika pasludināta maksātnespēja, tāpēc tā paša gada oktobrī tika izsludināts iepirkums par Piejūras internātpamatskolas ēkas un piegulošās teritorijas pārbūvi un autoruzraudzību. Iepirkuma konkursa rezultātā 2019. gada 20. decembrī tika noslēgts līgums ar jaunajiem darba veicējiem – p/s “Piegādātāju apvienība MBIH”.
Pārbūvējot bijušās Piejūras internātpamatskolas ēku, tiks paplašināta iestādes ietilpība, nodrošinot kvalitatīvu infrastruktūru 220 novada bērniem pirmsskolas izglītības iegūšanai. Iepirkuma līguma ietvaros paredzēta esošās ēkas pilnīga pārbūve, kas paredz inženierkomunikāciju pārbūvi, telpu pārveidošanu, lifta izbūvi, ēdināšanas bloka izveidi, teritorijas labiekārtošanu un automašīnu stāvvietas izveidošanu un citus nepieciešamos būvdarbus.
Tiek uzsākti darbi invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanai
2020-04-24T00:00:00+00:00
Aprīlī projekta LIFE CoHaBit ietvaros Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas tiek uzsākti invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanas darbi dabas parkā “Piejūra”. Galvenais darbu mērķis ir ierobežot svešzemju augu sugu izplatīšanos un samazināt to platības Carnikavas novada piekrastes aizsargājamos biotopos.
Projekta ietvaros invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumi jau notikuši 2018./2019. gadā Rīgas teritorijās – Vakarbuļļos, Rītabuļļos un Daugavgrīvā.
Garciemā tiks ierobežota izplatība sekojošām sugām: vārpainā korinte (Amelanchier spicata), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) un puķu sprigane (Impatiens glandulifera). Kalngalē – tatārijas salāts (Lactuca tatarica), savukārt pie Gaujas grīvas – krokainā roze (Rosa rugosa).
Šajā pavasara/vasaras sezonā Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas darbi tiks veikti divas reizes, jo auga izraušana tikai vienu reizi augu izplatības samazināšanai var būt neefektīva – augu sakņu daļas var palikt zemē un spēt ataugt nākošajā veģetācijas sezonā. Invazīvo augu sugu apkarošana kopumā ir ilgstošs process un to nepieciešams veikt vairakkārt.Kā invazīvo augu apkarošanas metode tiks izmantota zāģēšana, raušana un rakšana līdz sakņu kaklam to nozāģējot. Uzreiz pēc auga izraušanas tiks veikta augsnes līdzināšana, neatstājot bedres.Būtiska ir augu atlieku izvākšana no dabas parka teritorijas, jo, ja augs tiek atstāts turpat, tas var būt dzīvotspējīgs pats par sevi vai, atsevišķos gadījumos, vairoties ar sēklām, kas tikušas atstātas kopā ar augu zemsedzē.Pēc darbu veikšanas visas augu atliekas tiks izvāktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespējamību, ka augs ataugs, tādējādi veicinot invazīvo svešzemju augu izplatības mazināšanos. Augu atlieku savākšanas un izvākšanas vajadzībām pa parka teritoriju pārvietosies kvadracikls ar piekabi.
Darbu vietu kartogrāfiskais materiāls:
Garciems
Kalngale
Gaujas grīva
Dabas parkā nedrīkst veidot komposta kaudzes!Dabas parkā konstatētas cilvēku tīši veidotas nelegālas komposta kaudzes, kurās izmesti nevajadzīgie krūmi un citi piemājas dārzos sastopamie augi. Visvairāk šādas teritorijas konstatētas Garciemā. Aicinām kompostēt bioloģiskos atkritumus savā īpašumā!Izmetot bioloģiskos atkritumus dabas teritorijās, it īpaši tādās aizsargājamās teritorijās kāds ir dabas parks “Piejūra”, tiek nelabvēlīgi bagātināta augsne, radīts noēnojums un izmainīti augšanas apstākļi. Šādā veidā ilgtermiņā tiek veicināta zemāka dabiskā bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamo biotopu augi vairs nespēj augt nepiemērotajos apstākļos un tie sākt iznīkt. Aizsargājamo biotopu augu vietā ieaug invazīvās sugas, kas strauji izplatās un kolonizē teritorijas.Atgādinām, ka, saskaņā ar valsts likumdošanu, komposta kaudžu veidošana un dārza atkritumu izgāšanā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir stingri aizliegta un par noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērots sods līdz 700 eiro.
Interesants fakts, ka Latvijā no visām sastopamām augu sugām aptuveni 1/3 ir svešzemju sugas, bet visas no tām nav invazīvas.
Sugas ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem.
Invazīvās sugas izplatās divos veidos:
1. dabisko procesu rezultātā:
- augu sēklām izplatoties ar vēja, ūdens, kukaiņu vai putnu palīdzību;
- dzīvniekiem migrējot pa sauszemi, ūdenstecēm vai gaisu;
2. cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā.
Dabas parkā “Piejūra” visbiežāk sastopamās invazīvās sugas ir: vārpainās korintes (Amelanchier spicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puķu spriganes (Impatiens glandulifera), tatārijas salāts (Lactuca tatarica) un krokainā roze (Rosa rugosa) un Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis).
Kā veiksmīgi apkarot invazīvo svešzemju sugu izplatību?
Atklāta ainava (kā piejūras kāpas) ir sekmīga vieta, kur invazīvās svešzemju sugas var izplesties. Piemēram, krokainā roze, var veidot necaurejamu krūmāju, kur nespēj dzīvot citi augu un dzīvnieki. Kā arī, šādas vietas nav izmantojamas atpūtai. Tādēļ būtiski ir nepieļaut invazīvo sugu izplatīšanos, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dažādām invazīvām svešzemju sugām ir atšķirīgi dzīves apstākļi un arī izplatīšanās veidi. Līdz ar to arī izplatības ierobežošanas metodes ir dažādas. Tiek pielietotas mehāniskās, bioloģiskās un ķīmiskas apkarošanas metodes. Visbiežāk, augu apkarošanā tiek izmantota augu ciršana (zāģēšana), izraušana, sakņu izrakšana, pļaušana, noganīšana un vietām Eiropā pielietotā jauno atvašu apstrāde ar herbicīdiem mērenās devās (pielieto īpaši agresīviem augiem, kurus grūti apkarot ar citām metodēm).
Novadpētniecības centrs papildināts ar nojumi un saimniecības ēku
2020-04-22T00:00:00+00:00
Pabeigti pērn uzsāktie Carnikavas Novadpētniecības centra paplašināšanas darbi – uzbūvēta saimniecības ēka un nojume eksponāta izvietošanai, labiekārtota teritorija un noasfaltēta automašīnu stāvvieta, nograntēti celiņi un izveidots slips laivas ielaišanai un izvilkšanai no Gaujas. Apkārt jaunajai ēkai un nojumei uzstādīts zedeņu žogs.
Tuvākajā laikā labiekārtotajā teritorijā tiks iesēta zāle un stāvlaukumā tiks veikta horizontālo apzīmējumu krāsošana, kā arī zem nojumes tiks izvietots 2013. gadā Carnikavas pludmalē izskolotā kuģa vraks, kas jau šobrīd atrodas pie centra, bet saimniecības ēkā – izkārtoti eksponāti atbilstoši mākslinieciskajai koncepcijai.
Mākslinieciskā koncepcija saimniecības ēkai izstrādāta no šā gada februāra līdz aprīļa beigām, un tās autors ir mākslinieks Ģirts Boronovskis, kurš veidojis Ogres mākslas un vēstures muzeja ekspozīciju, jūrniecības tēmā iekārtojis Jūrkalnes Vētru muzeju ekspozīcijas u.c.
Būvniecība veikta projekta “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojuma izveidē un attīstībā – “Saviļņojošā Vidzeme”” ietvaros, Eiropas Savienības fondu darbības programmas SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, saņemot fonda līdzfinansējumu.
Kopējās pārbūves izmaksas ir 36 7814,48 eiro bez PVN, no kuriem 29 1123,42 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
Dabas parkā “Piejūra” izlīdzina risas un izvāc lielākos zarus
2020-04-02T00:00:00+00:00
Šopavasar beidzas 2019. gadā sāktie apjomīgi meža apsaimniekošanas darbi, kas vairāku mēnešu garumā noritēja dabas parkā “Piejūra” projekta “LIFE CoHaBit” ietvaros ar mērķi saglabāt dabas parka unikālo biotopu. Patlaban vēl projekta ietvaros notiek darbu rezultātā radušos risu izlīdzināšana. Tiek plānots arī noteiktos mežu apgabalos izvākt zemsedzē esošos lielākos zarus.
Saistībā ar dabas parkā “Piejūra” konstatētajiem gadījumiem, vēlamies atgādināt par dabas parka “Piejūra” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Lūdzam ievērot Ministru kabineta noteikumus, kuros norādīts, ka dabas parka teritorijā aizliegts nobraukt no ceļiem un pārvietoties pa dabas parka teritoriju ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem, ja tas nav saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Šis aizliegums attiecas arī uz kāpu zonu un Carnikavas promenādi uz jūru dabas parkā.
Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu var tikt uzlikts naudas sods: fiziskajām personām – no 30 līdz 140 eiro, amatpersonām — no 70 līdz 140 eiro, bet juridiskām personām – no 140 līdz 2900 eiro.
Tātad, ja persona ar mehānisko transportlīdzekli piebraukusi pie kāda no Garezeriem, tad par to paredzēta administratīvā atbildība ar naudas sodu no 30 līdz 1400 eiro.
Atgādinām arī, ka teritorijā aizliegts bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus un labiekārtojuma objektus.
Lai veicinātu informētību un labāku noteikumu ievērošanu, kas saistīti ar pārvietošanos dabas parkā, sadarbībā ar tiešsaistes navigācijas lietotni “Waze” aplikācijā tiks uzstādīti gan ātruma, gan stāvvietu ierobežojumi. Saudzēsim un baudīsim dabu, to mīlot un sargājot!
S. Voskāne
Carnikavā sākti būvdarbi projektā "Laivu ielas stāvlaukuma un ielas apgaismojuma izbūve". Darbu veicējs SIA “AL Ceļu Būve” informē, ka uzreiz pēc atļauju saskaņošanas ar komunikāciju turētājiem sāks zemes virskārtas noņemšanu un rakšanas darbus, kā arī nozāģēs 19 kokus.
Projekta izmaksas plānotas 90 425,79 eiro no pašvaldības budžeta, būvdarbu termiņš – četri mēneši.
Sāk Gaujas kreisā krasta dambja labiekārtošanu posmā no Stacijas līdz Jūras ielai
2020-02-19T00:00:00+00:00
Februāra vidū sākti Gaujas kreisā krasta aizsargdambja D1 labiekārtošanas darbi posmā no Stacijas līdz Jūras ielai, kas ar Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda atbalstu norisinās projekta “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojuma izveidē un attīstībā – “Saviļņojošā Vidzeme”” ietvaros.
Minētajā posmā uz dambja 3 m platā joslā paredzēts izbūvēt virsmas nostiprinājumu ar betona bruģi, un bruģa raksts būs vienots ar jau īstenotajos objektos izmantoto, kas sasaucas ar Līvu ceļa konceptu. Piecās vietās izbūvēs paplašinājumu, kur novietot soliņu, atkritumu urnu un velostatīvu. Paredzēts arī izbūvēt apgaismojumu, uzstādīt videonovērošanu un optisko kabeli.
Lūdzam iedzīvotājus būvniecības laikā ievērot būvnieku noteiktos ierobežojumus.
Carnikava | Atpūtas ielas galā lielas pārmaiņas.Vienīgās tualetes diennakts reźīmā ir šeit būvētas Riverway projekta ietvaros.Ugunskura vieta pie Cēl...
Atpūtas ielas galā lielas pārmaiņas.Vienīgās tualetes diennakts reźīmā ir šeit būvētas Riverway projekta ietvaros.Ugunskura vieta pie Cēlājiem novietota tuvāk kanalizācijas ietekai Gaujā, lai...
Aicinām atbildēt aptaujā par dīķi un labiekārtojumu Carnikavas parkā
2020-02-06T00:00:00+00:00
Pašvaldības aģentūra “Carnikavas Komunālserviss” veic aptauju, lai uzzinātu novadnieku viedokli par Carnikavas parka centrālā dīķa aizbēršanu, kā arī jaunas idejas parka labiekārtojumam.
Tāpēc tiek apsvērta iespēja parka centrālo dīķi aizbērt un šo vietu pārvērst zālienā, kas vajadzības gadījumā ļautu ierīkot plašāku vietu estrādē starp skatuvi un skatītāju vietām.
Carnikavas Komunālseviss arī ir saņēmis ierosinājumus pasākumu laikā dīķi iežogot vai citādi norobežot, taču tas vēl vairāk sašaurinātu izrāžu, koncertu un pasākumu norisei atvēlēto vietu.
Aicinām novadniekus atbildēt aptaujā ŠEIT!
Sākta sporta laukuma būvniecība Rožu ielā Carnikavā
2020-02-03T00:00:00+00:00
Janvāra beigās sākta sporta laukumu kompleksa būvniecība Rožu ielā 28, Carnikavā, netālu no topošā moduļu skolas būves Garajā ielā 20. Patlaban būvlaukumā notiek zemes virskārtas noņemšana, un tuvāko mēnešu laikā Rožu un Zušu ielā jārēķinās ar intensīvāku satiksmi būvdarbu dēļ.
Sporta kompleksā būs 64 x 43 m liels futbola laukums ar mākslīgo segumu, kas sniedz iespēju spēlēt futbolu visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ap futbola laukumu paredzēts izbūvēt 1,5 m platu bruģētu joslu. Līdzās taps gan basketbola/hokeja laukums ar karstā asfalta segumu, gan pludmales volejbola laukumus. Starp laukumiem paredzēta 4 m plata bruģēta zona, kurā var novietot soliņus spēlētājiem un tribīnes skatītājiem spēļu vērošanai.
Būvdarbus saskaņā ar pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” noslēgto līgumu veic SIA “Vianova”, to izmaksas plānotas 369 000 eiro (t.sk. PVN) no pašvaldības budžeta. Paredzēts, ka jaunais laukums tiks uzbūvēts līdz šī gada 17.jūlijam.
Smagās meža tehnikas pēdas Piejūras dabas parkā paliks vēl vairākus gadus
2020-02-01T18:20:00+00:00
Carnikavas iedzīvotāji ir satraukti par Piejūras dabas parkā veiktajiem meža kopšanas darbiem, kuru laikā izcirstas priedes, lai saglabātu pelēko kāpu, un ir atstātas smagās tehnikas pēdas - dziļas rises. Tiek solīts, ka zemsedze tikšot atjaunota, nolīdzinot rises un paceļot zemsedzi uz augšu, bet jebkurā gadījumā – vairākus gadus šīs pēdas vēl varēs redzēt, vēstīja LTV raidījums “4.studija”.
Aicinām piedalīties aptaujā par pašvaldības nekustamo īpašumu Mežciema ielā
2020-01-23T00:00:00+00:00
Aicinām novada iedzīvotājus, īpaši garciemiešus, piedalīties mājaslapā publicētajā aptaujā, lai noskaidrotu, kādām funkcijām vajadzētu izmantot pašvaldības nekustamā īpašuma telpas Mežciema ielā 26, Garciemā.
Carnikava | Pamanīju, ka tiek izcirsts mežš Garupē pie stacijas
Pamanīju, ka tiek izcirsts mežš Garupē pie stacijas. Pēc kartes - šis zemes gabals. Pēc kadastra datiem tā ir fiziska persona.
Ļoti ceru, ka meža atjaunošanas darbus šis īpašnieks veikts tik pat...
Lai īstenotu vērienīgu un Latvijai unikālu mežaino kāpu atjaunošanu, pie Gaujas ietekas jūrā tiek izcirsti koki. Meža ciršanas darbi skars aptuveni 200 hektāru plašu teritoriju. Projekta autori uzsver - ja priedes saaugušas biezā audzē, saule netiek līdz zemei un daudzas sugas iznīkst.
Svarīgākais par pašreizējiem apsaimniekošanas darbiem dabas parkā "Piejūra"
2019-12-16T00:00:00+00:00
Projekta LIFE CoHaBit “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” ietvaros turpinās apsaimniekošanas darbi, lai kāpu mežu atjaunotu tādu, kāds tas būtu attīstījies dabiskos apstākļos.
Dabas parka “Piejūra” meži ir stādīti un sēti, izmantojot dažādas metodes, bet pēc sēšanas kopšanas darbi nav sekojuši. Tagad notiekošo darbu mērķis ir kāpu mežu atjaunot tādu, kāds tas būtu attīstījies dabiskos apstākļos – kurā ir gan lauces (klajākas vietas), gan biezāki koku puduri, pamežs un dažāda vecuma koki. Atjaunojot un kopjot šos stādītos mežus, darbu rezultātā radīsies jaunas dzīves vietas dažādām sugām un uzlabosies bioloģiskā daudzveidība.
Mežainās kāpas ir Eiropas nozīmes biotops, kurš ir rets un prioritāri saglabājams. Par biotopa esamību un uzturēšanu parkā tiek saņemts Eiropas Komisijas finansējums projekta aktivitātēm.
Darbu mērķis ir aizsargājamā biotopa Mežainas piejūras kāpas atjaunošana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, radot labvēlīgas dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām. Atjaunošanu nepieciešams veikt, lai izveidotu neviendabīgu mežaudzes biezības struktūru, kas būtu tuva tādai, kāda veidojas dabisku procesu gaitā. Mērķis ir veicināt mežaudzes dabiskošanos, ko raksturo dažādu dimensiju koki, lauces (atvērumi), dažādība zemsedzes augājā, neviendabīgums kokaudzes biezībā, reto sugu sastopamība.
- Tiks saglabāti iepriekšējās paaudzes koki un uzlaboti to augšanas apstākļi, tos atēnojot un izcērtot ap tiem jaunākos kokus, kas aug šo vecāko koku vainagā.
- Tiks saglabāti dobumaini koki, stulbeņi, sausokņi, kas ir īpaši svarīgi meža elementi un vienlaikus arī mājvieta dažādām kukaiņu un putnu sugām.
- Tiks saglabāti īpatnēji koki, kas ir ekoloģiski un ainaviski augstvērtīgi, kā arī tiks saglabātas pameža augu sugas, kā piemēram, kadiķi.
- Dažādos meža nogabalos tiks veikta blīvi saaugušo priežu retināšana dažādās intensitātēs (viena meža nogabala robežās kokaudzes šķērslaukuma samazināšana 30-50% ietvaros).
- Tiks atjaunotas un veidotas lauces jeb atvērumi, atstājot vecos, bet izcērtot atsevišķus jaunākus kokus.
- Tiks retinātas jauno priežu audzes ar augstu biezību, atstājot atsevišķas dzīvotspējīgākās, resnākās un augstākās priedes vai to grupas.
- Tiks veidoti nelieli atklātas augsnes laukumi, jo vietām mežā ir pārāk biezs sūnu slānis, kas traucē augt dažādiem lakstaugiem, piemēram, smiltāja neļķei vai pļavas silpurenei, kā arī apgrūtina jauno priesīšu iesēšanos.
Jālasa informatīvās zīmes dabas parkā
Dabas parkā izvietotas vairāk nekā 10 informatīvās zīmes, kas īsumā sniedz informāciju par mežaino kāpu darbiem. Kā arī, izvietotas divas pārnēsājamas info plāksnes uz stabiem, kas vērš uzmanību uz notiekošajiem darbiem. Arī Latvijas valsts meži darbu teritorijās izvieto info zīmes, kas brīdina par meža darbiem.
facebook.com/dabasparkspiejura
Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Novembrī dabas parkā Carnikavā, Gaujā un Lilastē sāk mežaino kāpu biotopu atjaunošanas darbus projekta “LIFE CoHaBit” ietvaros. Tos plānots pabeigt līdz nākamā gada pavasarim. Atjaunošanas darbi tiek veikti, lai uzlabotu augšanas apstākļus un radītu labvēlīgas dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām.
Lai kāpu mežs būtu veselīgs, tas jākopj
Atjaunošanu mežainajās kāpās nepieciešams veikt, lai veidotu neviendabīgu audzes struktūru ar laucēm (atvērumiem), biezākām un skrajākām koku grupām, kas būtu tuva tādai, kas veidojas dabisku procesu gaitā, tādējādi uzlabojot mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāti un veicinot bioloģisko daudzveidību. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda mežaino kāpu atjaunošana 13,1 ha platībā iepriekš jau veikta dabas parkā Mangaļsalā. Šādi mežaino piejūras kāpu biotopa atjaunošanas darbi Latvijā tikpat kā nav veikti, bet pirmie rezultāti ir vērtējami pozitīvi un līdzīgi biotopa atjaunošanas darbi veicami arī citviet piekrastē. Darbi, kas tiks veikti Carnikavā, Gaujā un Lilastē, ir saskaņoti ar Valsts vides dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi, pamatojoties uz sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumiem, kā arī tie ir plānoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem: “Dabas parka “Piejūra” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”, “Sugu un biotopu aizsardzības likumu” un Latvijas Republikas meža apsaimniekošanas likumdošanu u.c. Darbi notiks sadarbībā ar “Latvijas valsts meži” speciālistiem.Kāpēc tiek atjaunotas mežainās kāpas un kādi darbi tiks veikti?Plānotie darbi vērsti uz aizsargājamā biotopa – mežainas piejūras kāpas – atjaunošanu un šā biotopa ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu, radot labvēlīgas dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām. Uzdevums ir veicināt mežaudzes dabiskošanos, kuru raksturo dažādu dimensiju koki, lauces, dažādība zemsedzes augājā, neviendabīgums kokaudzes biezībā, reto sugu sastopamība. Lai atjaunotu mežainās kāpas: (1) tiks saglabāti iepriekšējās paaudzes koki un uzlaboti to augšanas apstākļi, tos atēnojot un ap tiem izcērtot jaunākos kokus, kas aug vecāko koku vainagā; (2) tiks saglabāti dobumaini koki, stumbeņi, sausokņi, kas ir īpaši svarīgi meža elementi un mājvietas dažādām kukaiņu un putnu sugām; (3) tiks saglabāti īpatnēji koki, kas ir ekoloģiski un ainaviski augstvērtīgi, kā arī tiks saglabātas pameža augu sugas, piemēram, kadiķi; (4) dažādos meža nogabalos tiks veikta blīvi saaugušo priežu retināšana dažādās intensitātēs; (5) tiks atjaunotas un veidotas lauces, atstājot vecos, bet izcērtot atsevišķus jaunākus kokus; (6) tiks retinātas jauno priežu audzes ar augstu biezību, atstājot atsevišķas dzīvotspējīgākās, resnākās un augstākās priedes vai to grupas; (7) tiks veidoti nelieli atklātas augsnes laukumi, jo vietām mežā ir pārāk biezs sūnu slānis, kas traucē augt dažādiem lakstaugiem, piemēram, smiltāja neļķei vai pļavas silpurenei, kā arī apgrūtina iesēties jaunajām priedītēm. Mežaino kāpu atjaunošanas un kopšanas pasākumi tiks veikti šajā ziemas sezonā ar meža kopšanai atbilstošu traktortehniku. Kopējā darbu teritorija, kurā saglabāsies neskartas mežaudzes, tiks veidotas lauces vai tiks samazināts koku apaugums par 30–50 %, ir vairāk nekā 200 ha.
INFORMĀCIJA IEDZĪVOTĀJIEM!Šā gada 23. novembrī plkst. 10.00 notiks informatīva ekskursija dabas parkā “Piejūra” pie promenādes. Ekskursijas laikā tiks apskatītās mežainās kāpas un tiks apspriesti tādi jautājumi kā – Kāpēc vajag dabas parka mežu kopt? Vai dabas parkā var cirst kokus? Vai nepieciešams iejaukties dabas procesos? Ekskursijas ilgums: no plkst. 10.00 līdz 13.00. Reģistrēties iespējams rakstot uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_c08e7608", 1); ar norādi “Reģistrācija 23. novembra ekskursijai”, kā arī obligāti norādot dalībnieku skaitu. Iepriekšēja reģistrēšanās pasākumam ir obligāta! Reģistrēties var līdz šā gada 21. novembra plkst. 21.00.
A. Rudusāne
Foto - Agnese Jeniņa. Bildē attēlota meža zemsedze Lilastē, kur biotopa zemsedzē redzamas sūnu un ķērpju sugas, kā arī atvērta ainava un saulaina zemsedze, ko nenoēno priedes. Carnikavas piejūras mežos pārsvarā redzamā aina zemsedzē ir tikai nobirušās skujas un minimāls sūnu un ķērpju klājums.
Notiks publiskā apspriede nekustamajiem īpašumiem “Dzirnakmeņi” un “Lamsdegumi”
2019-11-11T00:00:00+00:00
Ar Carnikavas novada domes 18.09.2019 lēmumu "Par detālplānojuma projekta nekustamiem īpašumiem "Dzirnakmeņi" un "Lamsdegumi” nodošanu publiskajai apspriešanai atzinumu saņemšanai" (prot. Nr. 13, 23.§) detālplānojuma projekts ir nodots publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai. Publiskās apspriešanas termiņš noteikts no 11.11.2019 līdz 06.12.2019.
Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 03.12.2019 plkst. 16.00 brīvā laika pavadīšanas centrā "Pīlādzis" Stacijas ielā 5, Carnikavā.Publiskās apspriešanas laikā detālplānojuma projekts būs pieejams Carnikavas novada domes būvvaldē Stacijas ielā 5, Carnikava, Carnikavas novads. Tāpat ar detālplānojuma materiāliem var iepazīties te:
1. Sadalījuma plāns2. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi3. Paskaidrojuma rakstsPapildus informācijai kontaktpersona – teritorijas plānotājs Zintis Varts, epasta adrese: emailProtector.addCloakedMailto("ep_b6daec9b", 0);, tālr. 20237346.
Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus var iesniegt Carnikavas novada domes klientu apkalpošanas centrā Stacijas ielā 5, Carnikavā, Carnikavas novadā, vai elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_fa2be81f", 0);. Ja priekšlikumu iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi, fiziskām personām jānorāda vārds uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, juridiskām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese. Apmeklētāju pieņemšanas laiks Carnikavas novada domes būvvaldei pirmdienās un ceturtdienās plkst. 8.15–12.00 un 12.30–17.30.
Notiks publiskā apspriede par automazgātuvi Carnikavā, Stacijas ielā 1
2019-11-11T00:00:00+00:00
Publiskā apspriede par automazgātuvi Stacijas ielā 1, Carnikavā tiek rīkota, pamatojoties uz to, ka Carnikavas novada būvvaldē 2019. gada 10. oktobrī saņemts būvniecības iesniegums ar būvprojektu minimāla sastāvā “Atvērta tipa pašapkalpošanās automazgātava ar laukumu atklāta tipa autostāvvietām Stacijas ielā 1, Carnikavā, Carnikavas novadā”. Būvniecības ieceres prezentācija notiks šā gada 11. decembrī plkst. 18.00 sociālā dienesta alternatīvās aprūpes centra "Pīlādzis" telpās.
Lēmums
Carnikavā izcērt priedes, lai atjaunotu pelēko kāpu
2019-11-02T19:22:00+00:00
Lai atjaunotu dzīvošanas vidi unikālām dzīvnieku un augu sugām, Carnikavas novadā jūras piekrastes zonā aptuveni 7 kilometru garumā no Garupes līdz Lilastei tiek izcirstas jaunās priedes. Darbi notiek stingrā dabas ekspertu uzraudzībā pelēkās kāpas atjaunošanas projekta ietvaros.
Notiek sabiedriskā apspriede īpašumam "Atpūtas bāze "Kalngale""
2019-10-30T00:00:00+00:00
Līdz šā gada 12. decembrim notiks publiskā apspriešana nekustamajam īpašumam "Atpūtas bāze "Kalngale"". Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 11. decembrī plkst. 16.00 brīvā laika pavadīšanas centrā "Kadiķis" Cīruļu ielā 10, Kalngalē.
Publiskās apspriešanas laikā detālplānojuma projekts būs pieejams Carnikavas novada domes klientu apkalpošanas centrā Stacijas ielā 5, Carnikava, Carnikavas novads.
Ar detālplānojuma materiāliem būs iespējams iepazīties arī ģeoportālā www.geolatvija.lv.
Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus var iesniegt Carnikavas novada domes klientu apkalpošanas centrā vai elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi: dome[at]carnikava.lv.
Ja priekšlikumu iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi, fiziskām personām jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, juridiskām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese.
Apmeklētāju pieņemšanas laiks Carnikavas novada domes klientu apkalpošanas centrā pirmdienās un ceturtdienās plkst. 8.15–12.00 un 12.30–17.30.
Sadalījuma plāns
Paskaidrojuma raksts
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunošanas darbi, samazinot ar priedi aizaugošās platības
2019-10-14T00:00:00+00:00
2019. gada otrajā pusē Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai tiek veikta pelēko kāpu biotopa atjaunošana ārpus meža zemes. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.
Atjaunošanas darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš jau veikta Mangaļsalā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Užavas un Ovīšu piekrastē.
Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpus meža zemes, uz darbu veikšanu attiecas arī “Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža Carnikavas novada administratīvajā teritorijā”. Saskaņā ar to, pēlēko kāpu atjaunošanas procesā izzāģē priedītes, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, līdz ar to nav nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža zemes. Tomēr no pelēko kāpu atjaunošanas viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicošais kritērijs. Nacionāla līmeņa ieteikumi šī biotopa apsaimniekošanai pieļauj, ka mērķteritorijā var tikt izzāģēti gandrīz visi koki, atstājot tikai dažus, piemēram, 5-8 kokus uz hetāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks.
Kas ir pelēkās kāpas?
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas EiropasSavienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlīgāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.
Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām. Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar
to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši bijušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas. Pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu biotopiem ir ne vien augsta bioloģiskā vērtība, bet arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā. Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas, izzāģē priedes Pelēko kāpu biotopa atjaunošanas darbu mērķis ir uzlabot šī biotopa struktūru, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus šī biotopa raksturīgām sugām, kā arī veicināt kāpu ekosistēmu stabilitāti.
Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris). Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd.
Atjaunojot pelēko kāpu, būtiski palielināsies dabas parka “Piejūra” atklāto kāpu platība, kur būtu atjaunoti biotopa funkcionēšanai nepieciešamie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arī atbilstoši smilšu pārpūšanas procesi. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu apsaimniekošanas vadlīnijas, ar kurām pilnībā var iepazīties www.daba.gov.lv.
Kur un cik lielā platībā novadā tiek atjaunotas pelēkās kāpās
Pelēko kāpu atjaunošanas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai, kur kopā 13,4 ha platībā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes.
Kādas priedes tiek izzāģetas
Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Savukārt izzāģētas tiek blīvi saaugušās jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attīstīties tipiskajām pelēko kāpu augu un dzīvnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visas riedītes, uz hektāra platību atstājot vien pāris kokus.
Kas notiek ar izzāģētajām priedēm
Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekškāpu stiprināšanā, veidojot no tām zaru klājumus un zaru žodziņus. Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās priekškāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju augu un dzīvnieku sugām.
Kāpēc atstāti kārklu krūmi
Galvenais mērķis, atjaunojot pelēko kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastes teritoriju, veidojot to atklātu – bez krūmiem un kokiem. Līdzšinējie ekspertu novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārklu puduris ar blīviem zariem. Latvijas Universitātes speciālisti pašlaik veic pētījumu par kārklu atjaunošanos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstāt vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros atsevišķi kārklu krūmi nozāģēti dabas parka “Piejūra” teritorijā Mangaļsalā, kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attīstību.
Atjauno arī Eiropā
Kopumā pelēko kāpu atjaunošana, saglabāšana un aizsardzība ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaši tiek veikti arī Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un citviet, kur veic koku un krūmu apauguma samazināšanu. Pieredze, kas tiek gūta “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros, ir ļoti nozīmīga arī citām piekrastes pašvaldībām, jo atklāto kāpu saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai piekrastes ainavas saglabāšanai, līdz ar to arī tūrsima pasākumu plānošanai, kas ir ekonomsiski būtisks aspekts, īstenojot piekrastes infrastruktūras attīstību.
Deviņas priedes nocirstas, pārkāpjot normatīvos aktus; darbu veicējs kompensēs nodarītos zaudējumus
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” iepirkuma procesā izraudzītais apsaimniekošanas darbu veicējs SIA “Tehniskais dienests” darba procesā pārkāpis Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”. Pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” komisija, apsekojot Baltijas jūras pludmales kāpu zonā Gaujā, Carnikavas novadā (kadastra Nr. 80520021561) un veicot mērījumus, secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņas priedes, kuru diametrs no sakņu kakla 1,3 m augstumā pārsniedz 20 cm, un darbu izpildītājs ir pārkāpis minētos noteikumus.
Carnikavā biotopa atjaunošanas laikā nozāģē arī lielās priedes
2019-10-11T15:55:00+00:00
Carnikavā, dabas parka “Piejūra” teritorijā, sākti pelēkās kāpas biotopa atjaunošanas darbi. Lai panāktu labvēlīgākus apstākļus augiem, izretinātas saaugušās priedes. Darbu izpildītāji gan nav ievērojuši nosacījumus un nozāģējuši deviņus kokus, kuru diametrs pārsniedz atļautos 20 centimetrus.