Carnikavā izcērt priedes, lai atjaunotu pelēko kāpu
2019-11-02T19:22:00+00:00
Lai atjaunotu dzīvošanas vidi unikālām dzīvnieku un augu sugām, Carnikavas novadā jūras piekrastes zonā aptuveni 7 kilometru garumā no Garupes līdz Lilastei tiek izcirstas jaunās priedes. Darbi notiek stingrā dabas ekspertu uzraudzībā pelēkās kāpas atjaunošanas projekta ietvaros.
Notiek sabiedriskā apspriede īpašumam "Atpūtas bāze "Kalngale""
2019-10-30T00:00:00+00:00
Līdz šā gada 12. decembrim notiks publiskā apspriešana nekustamajam īpašumam "Atpūtas bāze "Kalngale"". Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 11. decembrī plkst. 16.00 brīvā laika pavadīšanas centrā "Kadiķis" Cīruļu ielā 10, Kalngalē.
Publiskās apspriešanas laikā detālplānojuma projekts būs pieejams Carnikavas novada domes klientu apkalpošanas centrā Stacijas ielā 5, Carnikava, Carnikavas novads.
Ar detālplānojuma materiāliem būs iespējams iepazīties arī ģeoportālā www.geolatvija.lv.
Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus var iesniegt Carnikavas novada domes klientu apkalpošanas centrā vai elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi: dome[at]carnikava.lv.
Ja priekšlikumu iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi, fiziskām personām jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, juridiskām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese.
Apmeklētāju pieņemšanas laiks Carnikavas novada domes klientu apkalpošanas centrā pirmdienās un ceturtdienās plkst. 8.15–12.00 un 12.30–17.30.
Sadalījuma plāns
Paskaidrojuma raksts
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunošanas darbi, samazinot ar priedi aizaugošās platības
2019-10-14T00:00:00+00:00
2019. gada otrajā pusē Carnikavas novadā projekta “LIFE CoHaBit” projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” ietvaros dabas parka piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai tiek veikta pelēko kāpu biotopa atjaunošana ārpus meža zemes. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.
Atjaunošanas darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Pelēkās kāpas ir ekoloģiski jutīgas un antropogēni spēcīgi ietekmētas teritorijas, tāpēc to mērķtiecīga apsaimniekošana ir nozīmīga gan dabas daudzveidības saglabāšanai, gan atpūtas vides nodrošināšanai. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš jau veikta Mangaļsalā. Līdzīgi darbi veikti arī citviet Latvijā – Užavas un Ovīšu piekrastē.
Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpus meža zemes, uz darbu veikšanu attiecas arī “Saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža Carnikavas novada administratīvajā teritorijā”. Saskaņā ar to, pēlēko kāpu atjaunošanas procesā izzāģē priedītes, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 cm, līdz ar to nav nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža zemes. Tomēr no pelēko kāpu atjaunošanas viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicošais kritērijs. Nacionāla līmeņa ieteikumi šī biotopa apsaimniekošanai pieļauj, ka mērķteritorijā var tikt izzāģēti gandrīz visi koki, atstājot tikai dažus, piemēram, 5-8 kokus uz hetāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks.
Kas ir pelēkās kāpas?
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas, kas attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Tās ir iekļautas EiropasSavienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā. Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlīgāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistītajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.
Pelēkās kāpas atrodas šaurā joslā starp pludmali un mežainajām kāpām. Pelēko kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir maz vai vispār nav koku un krūmu, zemi klāj ķērpji, sūnas un zemi lakstaugi. Līdz ar
to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasīgām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei, garlūpas racējlapsenei, stepes čipstei. Lielākā daļa pelēko kāpu ir radušās un ilgstoši bijušas cilvēka darbības ietekmē. Savulaik šajās kāpās žāvēja zvejas tīklus, novietoja laivas un ganīja lopus. Šodien tās galvenokārt kalpo kā atpūtas teritorijas. Pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu biotopiem ir ne vien augsta bioloģiskā vērtība, bet arī liela nozīme augstvērtīgu dabas un kultūrvēsturisko ainavu saglabāšanā. Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas, izzāģē priedes Pelēko kāpu biotopa atjaunošanas darbu mērķis ir uzlabot šī biotopa struktūru, radot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus šī biotopa raksturīgām sugām, kā arī veicināt kāpu ekosistēmu stabilitāti.
Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krūmiem, apdraudot vairāku īpaši aizsargājamu sugu pastāvēšanu. Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priedi (Pinus sylvestris). Aizaugušā kāpā samazinās smilšu kustība, palielinās nobiru un barības vielu daudzums, samazinās gaismas daudzums, līdz ar to izzūd arī kāpai raksturīgās sugas, kā rezultātā biotops transformējas un izzūd.
Atjaunojot pelēko kāpu, būtiski palielināsies dabas parka “Piejūra” atklāto kāpu platība, kur būtu atjaunoti biotopa funkcionēšanai nepieciešamie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arī atbilstoši smilšu pārpūšanas procesi. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekšzemes kāpu apsaimniekošanas vadlīnijas, ar kurām pilnībā var iepazīties www.daba.gov.lv.
Kur un cik lielā platībā novadā tiek atjaunotas pelēkās kāpās
Pelēko kāpu atjaunošanas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes līdz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grīvas līdz Lilastes grīvai, kur kopā 13,4 ha platībā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes.
Kādas priedes tiek izzāģetas
Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Savukārt izzāģētas tiek blīvi saaugušās jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attīstīties tipiskajām pelēko kāpu augu un dzīvnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visas riedītes, uz hektāra platību atstājot vien pāris kokus.
Kas notiek ar izzāģētajām priedēm
Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekškāpu stiprināšanā, veidojot no tām zaru klājumus un zaru žodziņus. Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās priekškāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju augu un dzīvnieku sugām.
Kāpēc atstāti kārklu krūmi
Galvenais mērķis, atjaunojot pelēko kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastes teritoriju, veidojot to atklātu – bez krūmiem un kokiem. Līdzšinējie ekspertu novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārklu puduris ar blīviem zariem. Latvijas Universitātes speciālisti pašlaik veic pētījumu par kārklu atjaunošanos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstāt vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros atsevišķi kārklu krūmi nozāģēti dabas parka “Piejūra” teritorijā Mangaļsalā, kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attīstību.
Atjauno arī Eiropā
Kopumā pelēko kāpu atjaunošana, saglabāšana un aizsardzība ir aktuāla problēma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaši tiek veikti arī Dānijā, Nīderlandē, Vācijā un citviet, kur veic koku un krūmu apauguma samazināšanu. Pieredze, kas tiek gūta “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros, ir ļoti nozīmīga arī citām piekrastes pašvaldībām, jo atklāto kāpu saglabāšana ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai piekrastes ainavas saglabāšanai, līdz ar to arī tūrsima pasākumu plānošanai, kas ir ekonomsiski būtisks aspekts, īstenojot piekrastes infrastruktūras attīstību.
Deviņas priedes nocirstas, pārkāpjot normatīvos aktus; darbu veicējs kompensēs nodarītos zaudējumus
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” iepirkuma procesā izraudzītais apsaimniekošanas darbu veicējs SIA “Tehniskais dienests” darba procesā pārkāpis Ministru kabineta “Noteikumus par koku ciršanu ārpus meža”. Pašvaldības aģentūras “Carnikavas Komunālserviss” komisija, apsekojot Baltijas jūras pludmales kāpu zonā Gaujā, Carnikavas novadā (kadastra Nr. 80520021561) un veicot mērījumus, secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņas priedes, kuru diametrs no sakņu kakla 1,3 m augstumā pārsniedz 20 cm, un darbu izpildītājs ir pārkāpis minētos noteikumus.
Carnikavā biotopa atjaunošanas laikā nozāģē arī lielās priedes
2019-10-11T15:55:00+00:00
Carnikavā, dabas parka “Piejūra” teritorijā, sākti pelēkās kāpas biotopa atjaunošanas darbi. Lai panāktu labvēlīgākus apstākļus augiem, izretinātas saaugušās priedes. Darbu izpildītāji gan nav ievērojuši nosacījumus un nozāģējuši deviņus kokus, kuru diametrs pārsniedz atļautos 20 centimetrus.
Carnikavā notikušajā sabiedriskajā apspriedē par dabas aizsardzības plāna izstrādi apspriesti vairāki būtiski jautājumi
2019-10-03T00:00:00+00:00
Šā gada 1. oktobrī Carnikavas pamatskolā norisinājās projekta "LIFE CoHaBit" dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna pirmā sabiedriskā apspriešana, kurā dabas aizsardzības plāna izstrādātāji - Latvijas Dabas fonds - informēja iedzīvotājus par dabas aizsardzības plānu un ar to saistītām aktualitātēm. Sabiedriskajā apspriedē iedzīvotājiem bija iespēja par šo tēmu paust viedokli un uzdot interesējošos jautājumus, uzklausot atbildes no Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem un dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem.
Sabiedriskās apspriedes pirmajā daļā tika sniegta prezentācija par dabas parku “Piejūra”, kurā skaidrots, kas ir dabas aizsardzības plāns un un kādi ir jaunā plāna mērķi, kā arī tika uzsvērts, ka dabas parkā konstatēti 24 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi, kas nosedz 86 % no visa dabas parka teritorijas. Parkā sastopamas vismaz 123 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas.
Sanāksmes dalībnieki tika informēti par četrām nozīmīgākajām dabas vērtībām dabas parkā:
- kāpu mežiem;
- piekrasti;
- barības vielām nabadzīgajiem ezeriem;
- piejūras pļavām.
Tāpat prezentācijā tika uzsvērtas problēmas un draudi teritorijas dabas vērtību saglabāšanai, kā galvenos no tiem minot:
- pārmērīgu, nepietiekami virzītu rekreācijas slodzi;
- mežu, ūdeņu eitrofikāciju jeb aizaugšanu;
- dabisko meža struktūru trūkumu;
- pļavu aizaugšanu;
- invazīvo (svešzemju) sugu izplatīšanos.
Sabiedriskajā apspriedē tika sniegts detālāks izklāsts par plānotajiem aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumiem teritorijas dabas vērtību draudu novēršanai mežos, atklātajās kāpās, ezeros un zālājos, kā arī sniegti priekšlikumi tūrisma plūsmu plānošanā. Tāpat tika prezentēti ieteikumi, kas līdz ar dabas aizsardzības plāna izveidi paredz izmainīt funkciālo zonējumu:
- plānota regulējamā režīma zona vērtīgāko mežu aizsardzībai (507 ha) (no tiem 360 ha ir esošie mikroliegumi);
- palielināt dabas lieguma zonas platību (no 1246 ha uz 2420 ha).
Sabiedriskajā apspriedē tika sniegti priekšlikumi izmainīt dabas parka robežas, izslēdzot no dabas parka dabas aizsardzībai nenozīmīgas platības pie dabas parka robežām. Kā arī, tika sniegts priekšlikums pievienot dabas parkam Jūrasleju pļavas, kas izraisīja plašas diskusijas starp sanākušajiem iedzīvotājiem un dabas plāna izstrādātājiem – Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem.
Iedzīvotājus uztrauca, ka tādējādi viņu privātais īpašums kļūtu par publisku telpu, kā arī, tas nozīmētu papildus ierobežojumus un apgrūtinājumus viņu privātās teritorijas lietojumam, kā arī pazeminātu īpašuma vērtību kopumā. Plāna izstrādātāji skaidroja, ka teritorijas iekļaušana dabas parkā nenozīmē teritorijas iekļaušanu dabas lieguma zonā un tas attiecīgi neparedz tik stingrus ierobežojumus. Tika uzsvērts, ka dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērotas sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai.
Plāna izstrādātāji minēja potenciālos ieguvumus pievienojot Jūrasleju pļavas dabas parkam, uzsverot, ka tas veicinātu zemes īpašnieku iespējas piesaistīt finansējumu apsaimniekošanas atsākšanai un apmeklētāju infrastruktūras izveidei. Kā arī, iekļaujot Jūrasleju pļavas dabas aizsardzības plānā, tās atbilstoši apsaimniekojot varētu atjaunot ap 35 ha Piejūras pļavu biotopu, kas, savukārt, sastādītu ap 20 % no visā Latvijas teritorijā esošajiem piejūras pļavu biotopiem.
Sabiedriskajā apspriedē tika diskutēts arī par to, kā turpmāk apsaimniekot dabas parka teritoriju. Kā viena no versijām no iedzīvotāju puses izskanēja, ka būtu nepieciešams veidot administrāciju dabas parkam “Piejūra”, ko pozitīvi novērtēja gan pašvaldības, gan Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.
Prezentācija par dabas aizsardzības plānu dabas parkam “Piejūra” pieejama ŠEIT.
Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji aicina iedzīvotājus sniegt komentārus un ierosinājumus, tos nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_d847e35a", 0); vai pa pastu: Latvijas Dabas fonds, Vīlandes 3-7, Rīga, LV-1010.
Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) „Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Dārznieku ielas ūdenstorņa pakāje koši apgleznota ar bērnu radītiem motīviem
2019-09-30T00:00:00+00:00
Carnikavas novads šoruden ir ieguvis krāsainu pilsētvides objektu, kuru radījuši Carnikavas novada bērni – apgleznotu ūdenstorņa pakāji Dārznieku ielā Carnikavā. 27. septembra vakarā pie tā pulcējās projektā iesaistītie un citi interesenti, tika apbalvoti dalībnieki un improvizētā “mobilajā kafejnīcā” nosvinēts padarītais.
Organizatori pateicas ikvienam dalībniekam – Ancei Apinei, Ginteram Pogam, Elitai Kudiņai, Veronikai Šiļinai, Renāram Kozlovskim, Samantai Ussenko, Dāvim Aizpurietim, Kristianai Pizānei, Lūcijai Sliedei, Annijai Briedei, Alikai Taranei, Vanesai Gudermanei, Elfai Sudrabai un Kristīnei Gončarovai – par ieguldīto darbu un dalīšanos ar savu redzējumu ūdenstorņa apgleznojumam.
Apgleznojums tapis biedrības “Nākotnes iela” īstenotajā projektā “Cits ūdenstornis Carnikavas pilsētvidē”, šogad projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli” iegūstot Carnikavas novada domes finansiālu atbalstu 827 eiro. Atgādinām, ka oktobrī turpinās lekciju cikls “Gudrāki vecāki = laimīgāki bērni”, arī to biedrība “Nākotnes iela” īsteno “Sabiedrība ar dvēseli” ietvaros.
Biedrības “Nākotnes iela” vārdā – A. Deniņa
1.oktobrī plkst.17.00 aicina uz dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu
2019-09-30T00:00:00+00:00
Šā gada 1. oktobrī plkst. 17.00 Carnikavas pamatskolā, Nākotnes ielā 1, Carnikavā, notiks dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uz kuru aicināti visi interesenti.
Sanāksmē tiks apspriests dabas aizsardzības plāna projekts, tajā skaitā plānotie pasākumi, teritorijas zonējums un priekšlikumi individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Ar dabas aizsardzības plāna projektu no 2019. gada 18. septembra varēs iepazīties Carnikavas novada domē, Stacijas ielā 5, Carnikavā, kā arī Latvijas Dabas fonda interneta vietnē www.ldf.lv.
Aicinām iepazīties ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu, sniegt priekšlikumus un paust viedokli par turpmāko teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu! Priekšlikumus lūdzam iesniegt plāna izstrādātājiem – Latvijas Dabas fondam (Vīlandes iela 3-7, Rīga, LV-1010, tālr. 67830999, emailProtector.addCloakedMailto("ep_1112b278", 0);) līdz 2019. gada 9. oktobrim.
Dabas parks “Piejūra” atrodas Rīgas pilsētas, Carnikavas novada un Saulkrastu novada teritorijā, tā kopējā platība ir 4315 ha. Plāns tiek izstrādāts Eiropas Komisijas LIFE programmas projekta LIFE15 NAT/LV/000900 "LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā "Piejūra" (NATURA 2000 vieta)" ietvaros ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Aicina uz dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu 1.oktobrī
2019-09-16T00:00:00+00:00
Šā gada 1. oktobrī plkst. 17.00 Carnikavas pamatskolā, Nākotnes ielā 1, Carnikavā, notiks dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksme, uz kuru aicināti visi interesenti.
Sanāksmē tiks apspriests dabas aizsardzības plāna projekts, tajā skaitā plānotie pasākumi, teritorijas zonējums un priekšlikumi individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Ar dabas aizsardzības plāna projektu no 2019. gada 18. septembra var iepazīties Carnikavas novada domē, Stacijas ielā 5, Carnikavā, kā arī Latvijas Dabas fonda interneta vietnē www.ldf.lv.
Aicinām iepazīties ar dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plānu, sniegt priekšlikumus un paust viedokli par turpmāko teritorijas aizsardzību un apsaimniekošanu! Priekšlikumus lūdzam iesniegt plāna izstrādātājiem – Latvijas Dabas fondam (Vīlandes iela 3-7, Rīga, LV-1010, tālr. 67830999, emailProtector.addCloakedMailto("ep_04b414fa", 0);) līdz 2019. gada 9. oktobrim.
Dabas parks “Piejūra” atrodas Rīgas pilsētas, Carnikavas novada un Saulkrastu novada teritorijā, tā kopējā platība ir 4315 ha. Plāns tiek izstrādāts Eiropas Komisijas LIFE programmas projekta LIFE15 NAT/LV/000900 "LIFE CoHaBit – Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā "Piejūra" (NATURA 2000 vieta)" ietvaros ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
Dabas parkā “Piejūra” atjaunos mežaudzi un nostiprinās pelēkās kāpas
2019-09-12T00:00:00+00:00
Šoruden dabas parkā īstenos apjomīgus apsaimniekošanas darbus lai aizsargātu dabas parka “Piejūra” biotopus – mežainās un pelēkās kāpas – un uzlabotu to kvalitāti. “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros veiks atklāto pelēko kāpu biotopu atjaunošanu un kāpu nostiprināšanu.
Mežainās kāpas sagatavotas mežaudzes atjaunošanai
Biotopa atjaunošanas rezultātā uzlabosies mežaino piejūras kāpu biotopu kvalitāte un mežaudze kļūs dabiskāka. Palielināsies gaismas apjoms zemsedzē, veidojot atvērumus (bez kokiem brīvus nelielus laukumus), kas ļaus tur iemitināties dažādiem augiem un dzīvniekiem, tādējādi palielinoties bioloģiskajai daudzveidībai.
Mežaino kāpu atjaunošanas darbi notiek projekta LIFE CoHaBit ietvaros sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”. Plašāku informāciju par mežaino kāpu atjaunošanas darbu ekoloģisko un ainavisko nepieciešamību var uzzināt mājaslapā dabasparkspiejura.lv. Jautājumus par atjaunošana procesu var sūtīt uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_5592135a", 1);.
Projekta “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra”” jeb “LIFE CoHaBit” ietvaros dabas parkā “Piejūra” tiks veikta arī atklāto kāpu biotopu atjaunošana un kāpu nostiprināšanas pasākumi. Darbus pelēkajās kāpās nepieciešams veikt, lai samazinātu ar priedi aizaugošās platības. Šāda kāpu atjaunošana nelielās platībās iepriekš Latvijā ir veikta arī Užavas, Ovīšu piekrastē, kā arī “LIFE CoHaBit” projekta ietvaros – Mangaļsalā.
Atklāto kāpu atjaunošanas darbi notiks Garupes–Carnikavas un Gaujas–Lilastes piekrastes posmos, kur kopā 13,4 ha platībā tiks veidoti kāpu klajumi, izzāģējot blīvi saaugušās jaunās priedes. Tiks saglabātas visas priedes, kuru stumbra diametrs ir lielāks par 20 cm, kā arī visas ekoloģiski un ainaviski nozīmīgās priedes ar izteiktiem piezemes zariem un plakanu vainagu. Visi izvāktie koki tiks izmantoti tālākajos darbos smiltāju stiprināšanā – tiks veidoti zaru klājumi un zaru žodziņi. Kopumā Garciema, Carnikavas, Gaujas un Lilastes piekrastē šādi žodziņi tiks izveidoti gandrīz 4 km garumā. Tas veicinās kāpu atjaunošanos un novirzīs apmeklētājus no pārmērīgi izbradātajām vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpūtas vietas cilvēkiem un radītas jaunas dzīvesvietas smiltāju sugām. Darbus plānots pabeigt līdz ziemai.
Ādažu evaņģēliski luteriskās draudze Carnikavas XVIII Nēģu svētkos 24. augustā oficiāli paziņoja, ka jaunā Carnikavas baznīca tiks celta Carnikavas novada centrā, līdzās Svētku laukumam pie tā sauktās “Laivu mājas”, kur pēc vēsturiskā koka dievnama Siguļos zaudēšanas ugunsnelaimē 2017. gada 10. decembrī draudze pulcējas un notur dievkalpojumus.
Draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons pirms nēģu zupas dalīšanas svētkos uzrunāja klātesošos, un jau tradicionāli par iespēju nobaudīt nēģu zupu tika vākti ziedojumi baznīcai. Šogad nēģu zupas akcijā ziedoti 1176,23 eiro, ko izlietos baznīcas celtniecības atbalstam.Tika izvērtēti vairāki varianti, iespējamās izmaksas un novada attīstības vīzija, kā arī citi būvniecības tehniskie aspekti potenciālajās vietās, līdz nonāca pie secinājuma, ka baznīcas celšanai tieši šī vieta ir vispiemērotākā. Novada centrs vēsturiski ir pārvietojies no Siguļiem uz tagadējo Carnikavu. Šo ieceri atbalsta gan Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Virsvalde, gan novada ļaudis un draudzes cilvēki.Kopš uguns nelaimes draudzei Carnikavā ir bijusi jauna sanākšanas vieta – ar vietējo uzņēmēju vēlību tai tika uzticēta “Laivu māja”, kas atrodas Carnikavā, Stacijas ielā 21 pie gājēju un velosipēdistu tilta pār Gauju. “Šī vieta sākotnēji kļuva par patvērumu draudzei. Tagad, nu jau mūsu Laivu māja, ir pārtapusi par kapelu ar ļoti patīkamu atmosfēru. Draudze šo vietu ir iemīlējusi un tāpēc nolēma šeit blakus arī celt jauno baznīcu. Vecā nodegusī baznīca Siguļos senāk kalpoja par orientieri kuģiem jūrā. Arī jaunā baznīca Carnikavas novada centrā būs sava veida bāka - vēl viens orientieris pilsētas ainavā un dzīvē. Šai vietai vijas garām arī Latvijas Santjago ceļš jeb “Svētā Jēkaba ceļš”. Te ir pieturvieta, kas jau top iezīmēta arī Eiropas svētceļojumu kartēs. Tai jākļūst par piestātni svētceļniekiem, gan arī par mājokli un viesmīlības kalpošanu draudzei, kas liecina Dieva mīlestības vēsti Latvijai un visai pasaulei, ” atklāj mācītājs Ivars Jēkabsons.Draudzes vadība informē, ka jaunās baznīcas uzcelšanai šobrīd jau saziedoti 37 000 eiro, notiek aktīvi projekta sagatavošanas darbi, tomēr galvenais darbs tiekot ieguldīts, lai Carnikavā atjaunotu un celtu pašu draudzi un vairotu tur garīgo dzīvi.Jau vēstīts, ka 2017. gada otrā Adventa svētdienas rītā līdz pamatiem nodega gandrīz pilnība restaurētais 300 gadu senais Carnikavas koka dievnams Siguļos. Šī ugunsnelaime aizslaucīja vairāk nekā 10 gadu ilgus pūliņus un vairāk nkā 100 tūkstošu eiro ieguldījumus. Policijas izmeklēšanā tā arī neizdevās noskaidrot iemeslus, kas notika tajās dienās, kamēr restauratori bija prom. Netika atrasti arī tehniski aizdegšanās iemesli, bet aizdomas par ļaunprātību paliekušas tikai aizdomas.Draudzes pateicas visiem par morālu un materiālu atbalstu dievnama celtniecībai Carnikavas novadā! Ziedot var, veicot pārskaitījumu: Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze, Adrese: Baltezera baznīca, Ādažu novads, LV-2164; reģ. Nr. 90000345040; LV39UNLA0002000701636; norāde: “Carnikavas baznīcas celtniecībai”.
XVIII Nēģu svētku ietvaros atklāts gājēju tiltiņš pār Vecgauju, kas izbūvēts no aizsargdambja pie Kuģu ielas līdz Jomas ielai, un turpmāk iedzīvotājiem un viesiem nokļūšanu līdz Carnikavas Novadpētniecības centram padarīs daudz ērtāku.
Nokļūšanai no tilta līdz Jomas ielai izbūvēts arī apgaismots gājēju celiņš, kura virsma veidota ar bruģakmens seguma rakstu, kas būs vienots ar aizsargdambja promenādē paredzēto un sasauksies ar Līvu ceļa konceptu, kas jau redzams Svētku laukumā un Carnikavas promenādes segumā.
Gājēju tilta būvniecība notiek projekta Eiropas Savienības fondu darbības programmas SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, saņemot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu.
Būvdarbus veica SIA “Tilts”, un līgumcena par būvdarbu izpildi ir 523 644,06 eiro ar PVN.
Novada bērnus aicina piedalīties ūdenstorņa pakājes Dārznieku ielā apgleznošanā
2019-08-29T00:00:00+00:00
Turpinot šovasar sākto projektu "Cits ūdenstornis Carnikavas pilsētvidē", Carnikavas novada vecāku biedrība "Nākotnes iela" aicina mūsu novadā dzīvojošos bērnus piedalīties vides objekta radīšanā Carnikavā.
Apgleznošana sāksies šī gada 5. septembrī plkst. 15.00. Katram māksliniekam jāņem līdzi neliela krāsotāja ota, bet krāsas sagādās projekta organizatori. Plānots, ka apgleznošanas darbi Carnikavas mūzikas un mākslas skolas mākslas nodaļas pedagogu vadībā norisināsies līdz septembra vidum darbdienu pēcpusdienās.
Aicinām piedalīties visus interesentus, vairāk informācijas pa tālruni 29420453.
Nodegušā Siguļu koka dievnama draudze cels jaunu baznīcu Carnikavā
2019-08-25T12:51:00+00:00
Pēc vēsturiskā Siguļu koka dievnama nodegšanas draudze jau divus gadus pulcējas un notur dievkalpojumus Carnikavas novada centrā, blakus Svētku laukumam, netālu no gājēju tilta pār Gauju. Tur iecerēts celt jaunu baznīcu, informēja Ādažu evaņģēliski luteriskās draudze.
Pievadceļa pieslēgums galvenajam autoceļam nedrīkst apdraudēt satiksmes drošību, tā nosaka likums “Par autoceļiem”. Taču nespēja rast kompromisu starp uzņēmēja vēlmēm, pašvaldības iespējām un satiksmes drošību var kļūt par šķērsli investīciju piesaistei. Šāda problēma radusies Carnikavā, kur kāds uzņēmējs jau vairākus gadus nevar saņemt saskaņojumu par tiešā pievadceļa pieslēgumu reģionālajam autoceļam.
Carnikavas Novadpētniecības centrā turpinās būvdarbi – centrs tiek papildināts ar klēts ēku, kura plānota eksponātu izvietošanai un krājuma telpas izveidei. Centra teritorijā tiks uzbūvēta arī nojume, kurā izvietot izskalotu kuģa vraka eksponātu. 6. augustā simboliski atzīmēti spāru svētki, jo pabeigta jumta nesošā konstrukcija.
Pārbūves darbu rezultātā paredzēts noasfaltēt automašīnu stāvvietu, nograntēt esošos celiņus un izveidot slipu laivu ielaišanai un izvilkšanai no Gaujas. Būvlaukums ierīkots un iežogots teritorijas austrumu pusē, netraucējot centra ikdienas darbam un apmeklētāju sagaidīšanai. Centrs strādā gan brīvdienās, gan darbadienās, izņemot pirmdienu un otrdienu.
Atbilstoši iepirkuma rezultātiem pārbūves darbus veic SIA “Būvalts R” un pārbūves darbu izmaksas ir 283 056,32 eiro (bez PVN).
Novadpētniecības centra pārbūve notiek projekta Eiropas Savienības fondu darbības programmas SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, saņemot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu.
Otrdien, 2019. gada 16. jūlijā, moduļu izglītības iestādes ēkas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Kapsula tika ierakta, piedaloties Carnikavas novada domes priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājai Inārai Stalidzānei un projektu vadītājam Kasparam Šteinbergam, būvvaldes vadītājam Aināram Grikmanim un ainavu arhitektei Maijai Geidānei, projekta autoriem – arhitektiem Ievai Rītai un Aivaram Rītam, būvuzņēmēja SIA “Ventars” valdes loceklim Mārim Klintam, būvdarbu vadītājiem Jānim Šubinam un Jānis Veckalnam, un būvuzraugiem SIA “Marčuks” atbildīgajam būvuzraugam Aleksandram Marčukam un būvuzraugam Ralfam Grauzem.
Laika kapsulā ievietots Carnikavas pašvaldības informatīvā izdevuma “Carnikavas Novada Vēstis” jūlija numurs, kas liecinās par aktuālākajiem novada notikumiem laikā, kad notikusi pamatu būvniecība, Carnikavas novada domes 2017. gada 3. novembra domes lēmums Nr.23, 1.§, kurā deputāti lēma par moduļu ēkas būvniecību, un īpašs vēstījums, ko pirms iemūrēšanas parakstīja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja un pārējie klātesošie.
“Šodien ir zīmīga diena, jo varam likt atskaites punktu paši sev un jau padarītajam darbam. Manuprāt, esam atraduši labu risinājumu šāda tipa projektam, jo par 3,4 miljoniem uzbūvējam ēku, kas nākotnē funkcionalitātes ziņā kalpos vēl ilgi,” kapsulas ierakšanas pasākumā teica D. Mieriņa. “Daudzviet Eiropā tiek meklēti jauni un netradicionāli risinājumi, lai varētu izdarīt labāk, efektīvāk un iespēju robežās. Varu droši teikt, ka Carnikavas novada pašvaldība ir bijusi tā, kas par šāda veida risinājumiem domājusi vienmēr.”
“Manā pieredzē pirmo reizi atklājam pamatus un liekam simbolisku laika kapsulu tādas ēkas pamatos, kurai ir pirmreizējs mērķis – jaunā paaudze, un arī otrreizējais mērķis – jau vecākā paaudze,” pasākumā teica būvuzņēmēja SIA “Ventars” valdes loceklis M. Klints. “Maz ir pašvaldības, kas izvēlas netradicionālus risinājumus un arī šo nevaram par tādu nosaukt. Kopā ar talantīgiem projektētājiem un arhitektiem no netradicionāla risinājuma esam radījuši skaistu gala produktu, kas savu rakstura iezīmi nezaudēs arī pēc desmit gadiem.”
Moduļu izglītības iestādes ēkas projektēšanas un būvniecības izmaksas ir 3 496 295 eiro, kas pilnībā tiek finansētas no Carnikavas novada pašvaldības budžeta. Izglītības iestādes ēkas būvdarbi rit pēc plāna un būvdarbus plānots pabeigt 2020. gada pavasarī.
Moduļu ēkā tiks organizēts izglītības darbs Carnikavas pamatskolas pārbūves laikā. Ēkā paredzētas 26 klases, tai skaitā 14 klases sākumskolas izglītības procesam, bet 12 klases pamatskolas vajadzībām, tāpat plānotas specializētās klases dabaszinību, mājturības un datorzinību apguvei, kā arī vingrošanas telpa ar ģērbtuvēm un ēdināšanas telpas.
Moduļu ēkas kopējā platība plānota 2357 kvadrātmetri, bet apkārtējās teritorijas labiekārtojuma laukums, kas ietver piebraucamos ceļus, ietves, atpūtas zonas, autostāvvietas, un apzaļumošanu– 8648 kvadrātmetri.
Vienlaicīgi tiek izstrādāts moduļu ēkas pārbūves būvprojekts, lai pēc tam, kad Carnikavas pamatskola būs atgriezusies pārbūvētajā izglītības kvartālā Nākotnes ielā, ēku pārveidotu par pansionātu ar veselības aprūpes un rehabilitācijas centru. Šobrīd tiek plānots, ka pansionātā būs pieejamas dažāda izmēra istabiņas 50 klientiem, divu ģimenes ārstu prakses vietas, kā arī zobārsta vai ārsta speciālista prakses vieta un rehabilitācijas centrs ar ūdens procedūru, masāžas un fizioterapeita darba telpām. Paredzams, ka detalizēta pansionāta būvprojekta izstrāde uzsāksies 2020. gadā.
Notiks publiskā apspriede par automazgātuvi Kalngalē
2019-06-26T00:00:00+00:00
2019. gada 11. jūlijā plkst. 18.00 brīvā laika pavadīšanas centrā “Kadiķis” (Cīruļu iela 10, Kalngale) notiks publiskā apspriede par pašapkalpošanās automazgātuves “Puto” būvniecības ieceri.
Publiskā apspriešanās tiek rīkota, pamatojoties uz to, ka Carnikavas novada būvvaldē 2019. gada 29. maijā saņemts būvniecības iesniegums ar būvprojektu minimāla sastāvā “Atvērta tipa pašapkalpošanās automazgātava ar laukumu atklāta tipa autostāvvietām “Muzikanti”, Kalngale, Carnikavas novadā”.
Dome apstiprina vēl vienu projektu atkāroti izsludinātajam konkursam "Sabiedrība ar dvēseli"
2019-06-19T00:00:00+00:00
19. jūnija domes sēdē tika apstiprināts atkārtota 2019. gada projektu konkursa “Sabiedrība ar dvēseli” pieteikums “Liepu ielas 1, Carnikava – rotaļu laukuma labiekārtošana” rīcībai “Maza mēroga infrastruktūra”. Projekta realizācijai piešķirts 1200 eiro liels finansējums.
Pabeigta Gaujas labā krasta aizsargdambja trūkstošā posma izbūve
2019-06-17T00:00:00+00:00
Šopavasar pabeigta trūkstošā aizsargdambja posma izbūve Siguļos, kas mazinās plūdu risku šajā vietā. Trūkstošā aptuveni 50 m garā dambja posma izbūve īpašumā pie Valteru ielas 18 iepriekš nebija iespējama, jo nebija panākta vienošanās ar zemesgabala īpašnieku.
Biedrība “Nākotnes iela” aicina Carnikavas novada bērnus un jauniešus piedalīties zīmējumu skiču konkursā.
Konkursa mērķis ir iegūt vizuālās idejas nefunkcionālā ūdenstorņa pakājes apgleznošanai,...
Biedrība “Nākotnes iela” aicina Carnikavas novada bērnus un jauniešus piedalīties zīmējumu skiču konkursā. Konkursa mērķis ir iegūt vizuālās idejas nefunkcionālā ūdenstorņa pakājes apgleznošanai
Pēc tehniskās pauzes, maijā atsākti būvniecības darbi gājēju tiltiņam pāri Vecgaujai no aizsargdambja pie Kuģu ielas līdz Jomas ielai būvniecību.
Janvārī ziņojām, ka Eiropas Savienības projekta “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojuma izveidē un attīstībā – “Saviļņojošā Vidzeme”” Nr 5.5.1.0/17/I/006 ietvaros Carnikavas pašvaldība sāka gājēju tiltiņa pāri Vecgaujai no aizsargdambja pie Kuģu ielas līdz Jomas ielai būvniecību.
Marta beigās būvdarbi tika apturēti, jo paaugstinātais gruntsūdens līmenis izraisīja lielu ūdens pieplūdumu kreisā krasta atbalsta sienas būvbedrē. Rezultātā būvnieki nevarēja nodrošināt kreisā krasta atbalstsienas būvniecību, un tika pieņemts lēmums par tehnoloģisko pārtraukumu līdz gruntsūdens līmeņa dabiskai samazināšanai. Maija sākumā būvdarbi tika atsākti un turpināsies tiltiņa izbūve, kuru plānots pabeigt jūnija beigās.
Tiltiņš pāri Vecgaujai padarīs iedzīvotāju pārvietošanos ērtāku, jo, gluži kā agrāk, turpmāk Vecgaujas kreisajā krastā varēs nokļūt tieši no ciema, neejot līkumu pa Jūras un Laivu ielu.
Būvniecību veic ir SIA “Tilts”.
Carnikavas Novadpētniecības centrā notiks pārbūves darbi - centrs tiks papildināts ar saimniecības ēku un nojumi, un tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.
Carnikavas novadā turpinās projekta “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojuma izveidē un attīstībā – “Saviļņojošā Vidzeme”” īstenošana, kura ietvaros jau veikta “Svētku laukuma” pārbūve un šobrīd norit gājēju tilta pāri Vecgaujai būvniecība. Maija sakumā projekta ietvaros izdota būvatļauja Carnikavas Novadpētniecības centra pārbūves darbiem, kā rezultātā centrs tiks papildināts ar saimniecības ēku lielgabarīta eksponātu un inventāra izvietošanai un nojumi izskalotā kuģa vraka eksponēšanai. Savukārt teritorijas labiekārtošanai paredzēts noasfaltēt automašīnu stāvvietu, nograntēt esošos celiņus un izveidot slipu laivu ielaišanai un izvilkšanai no Gaujas.
Novadpētniecības centra pārbūve notiek projekta Eiropas Savienības fondu darbības programmas SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, saņemot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu.
Atbilstoši iepirkuma rezultātiem pārbūves darbus veic SIA “Būvalts R” un pārbūves darbu izmaksas ir 283 056,32 eiro bez PVN. Būvdarbus plānots pabeigt šī gada beigās.
Būvdarbu laikā Carnikavas Novadpētniecības darbība netiks pārtraukta un centrs darbosies kā ierasts. Būvlaukums tiks ierīkots un iežogots teritorijas austrumu pusē, iekļaujot esošo stāvlaukumu, un šobrīd tiek izstrādāta transporta kustības shēma.
1. aprīlī ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu sākta būvprojekta Nr. 17-04-A00403-000079 "Eimuru-Mangaļu poldera meliorācijas grāvju atjaunošana Carnikavas novadā" īstenošana. Kopumā šajā būvprojektā paredzēts atjaunot 3146 m meliorācijas novadgrāvjus, pārbūvēt četras caurtekas un atjaunot 116 drenu iztekas.
Papildus ES finansētā būvprojekta apjomiem tika veikta Eimuru-Mangaļu poldera pašvaldības nozīmes ūdensnotekas pie Suzes-Lielandžu ceļa pārtīrīšana. Tā sekmēs drenāžas un virszemes ūdeņu novadīšanu, kā arī atvieglos ūdensnotekas pļaušanas un ekspluatācijas darbus Eimuru–Mangaļu polderī. Arī šos darbus veic SIA "Riga Rent", un tie izmaksāja 2921,80 eiro (bez PVN) no pašvaldības budžeta.
Valdība Carnikavas pašvaldībai nodod īpašumu Garciemā
2015-01-28T00:00:00+00:00
Šī gada 27. janvārī valdība nolēma Carnikavas novada pašvaldības īpašumā nodot valsts zemi un ēku multifunkcionāla centra izveidei Mežciema ielā 26, Garciemā.
Valdība Carnikavas novada pašvaldības īpašumā bez atlīdzības ir nodevusi 3/5 domājamās daļas no minētā īpašuma zemes vienības (0,1040 ha platībā) un 3/5 domājamās daļas no tur esošās būves. Nākotnē Mežciema ielā 26 ir plānots izveidot brīvā laika pavadīšanas centru, lai iedzīvotājiem tur nodrošinātu iespēju saņemt pašvaldības administratīvos, veselības, kultūras un sociālās aprūpes pakalpojumus.
Būvvaldes gala ziņojums par publisko apspriešanu
Iepazīstina ar būvniecības iecerēm par “Karlsona parku”
Paziņojums par publisko apspriešanu būvniecības iecerei „Karlsona parks” Garciemā
Uzsāks publisko apspriešanu būvniecības iecerei par "Karlsona parku" Garciemā
2016-02-15T00:00:00+00:00
Vakar, 6. janvārī plkst. 17.00 alternatīvās aprūpes centrā "Pīlādzis" Stacijas ielā 5 notika Carnikavas pašvaldības rīkotā prezentācija būvniecības iecerēm par "Karlsona parku" Garciemā. Pasākumā uzņēmuma "BM-projekts" pārstāve rādīja ieceru vizuālizācijas un skaidroja tehniskos risinājumus, kā arī kopā ar pašvaldības speciālistiem atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.
15. decembrī Carnikavas novada pašvaldība uzsāks publisko apspriešanu būvniecības iecerēm "Karlsona parka sporta, atpūtas un stāvlaukuma zona, Aizvēju ielas rekonstrukcija" un "Karlsona parka saimnieciskā zona".
Īstenojot šīs ieceres, mūsu novads iegūs vēl vienu labiekārtotu teritoriju – tematisku ģimenes parku "Karlsona parks", kurā sev piemērotas nodarbes varēs atrast gan lielie, gan mazie.
Būvvalde informē, ka drīzumā Carnikavas novada pašvaldība uzsāks publisko apspriešanu būvniecības iecerei "Karlsona parks" adresēs "Sūkņu stacijā Eimuri" un "Dangu mežs", Garciemā, Carnikavas novadā.
Carnikavas promenādes galā uzstādīts vēl nebijis sols Latvijā - ar saules baterijām
2019-04-18T00:00:00+00:00
Carnikavas promenādes galā uzstādīts Latvijā līdz šim nebijis vides objekts - sols, kas aprīkots ar saules baterijām, un kurā iebūvētas uzlādes ligzdas viedtālruņu uzlādei. Šis ir pirmais šāda veida pilotprojekts Latvijā uz Carnikavā darbībā tiks izmēģināts līdz šī gada oktobrim.