Kopš janvāra atsākušies bijušās Piejūras internātpamatskolas ēkas pārbūves darbi par pirmskolas izglītības iestādi (PII).
Jau ziņojām, ka 2019. gadā Carnikavas novada dome lauza līgumu ar uzņēmumu, ar kuru bija slēgts līgums par ēkas pārbūvi, jo šim uzņēmumam tika pasludināta maksātnespēja, tāpēc tā paša gada oktobrī tika izsludināts iepirkums par Piejūras internātpamatskolas ēkas un piegulošās teritorijas pārbūvi un autoruzraudzību. Iepirkuma konkursa rezultātā 2019. gada 20. decembrī tika noslēgts līgums ar jaunajiem darba veicējiem – p/s “Piegādātāju apvienība MBIH”.
Pārbūvējot bijušās Piejūras internātpamatskolas ēku, tiks paplašināta iestādes ietilpība, nodrošinot kvalitatīvu infrastruktūru 220 novada bērniem pirmsskolas izglītības iegūšanai. Iepirkuma līguma ietvaros paredzēta esošās ēkas pilnīga pārbūve, kas paredz inženierkomunikāciju pārbūvi, telpu pārveidošanu, lifta izbūvi, ēdināšanas bloka izveidi, teritorijas labiekārtošanu un automašīnu stāvvietas izveidošanu un citus nepieciešamos būvdarbus.
RTU iemūrē laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes jaunās ēkas pamatos | Rīgas Tehniskā universitāte
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šodien, 21. aprīlī, iemūrēja laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos...
Tiek uzsākti darbi invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanai
2020-04-24T00:00:00+00:00
Aprīlī projekta LIFE CoHaBit ietvaros Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas tiek uzsākti invazīvo svešzemju augu izplatības ierobežošanas darbi dabas parkā “Piejūra”. Galvenais darbu mērķis ir ierobežot svešzemju augu sugu izplatīšanos un samazināt to platības Carnikavas novada piekrastes aizsargājamos biotopos.
Projekta ietvaros invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumi jau notikuši 2018./2019. gadā Rīgas teritorijās – Vakarbuļļos, Rītabuļļos un Daugavgrīvā.
Garciemā tiks ierobežota izplatība sekojošām sugām: vārpainā korinte (Amelanchier spicata), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) un puķu sprigane (Impatiens glandulifera). Kalngalē – tatārijas salāts (Lactuca tatarica), savukārt pie Gaujas grīvas – krokainā roze (Rosa rugosa).
Šajā pavasara/vasaras sezonā Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grīvas darbi tiks veikti divas reizes, jo auga izraušana tikai vienu reizi augu izplatības samazināšanai var būt neefektīva – augu sakņu daļas var palikt zemē un spēt ataugt nākošajā veģetācijas sezonā. Invazīvo augu sugu apkarošana kopumā ir ilgstošs process un to nepieciešams veikt vairakkārt.Kā invazīvo augu apkarošanas metode tiks izmantota zāģēšana, raušana un rakšana līdz sakņu kaklam to nozāģējot. Uzreiz pēc auga izraušanas tiks veikta augsnes līdzināšana, neatstājot bedres.Būtiska ir augu atlieku izvākšana no dabas parka teritorijas, jo, ja augs tiek atstāts turpat, tas var būt dzīvotspējīgs pats par sevi vai, atsevišķos gadījumos, vairoties ar sēklām, kas tikušas atstātas kopā ar augu zemsedzē.Pēc darbu veikšanas visas augu atliekas tiks izvāktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespējamību, ka augs ataugs, tādējādi veicinot invazīvo svešzemju augu izplatības mazināšanos. Augu atlieku savākšanas un izvākšanas vajadzībām pa parka teritoriju pārvietosies kvadracikls ar piekabi.
Darbu vietu kartogrāfiskais materiāls:
Garciems
Kalngale
Gaujas grīva
Dabas parkā nedrīkst veidot komposta kaudzes!Dabas parkā konstatētas cilvēku tīši veidotas nelegālas komposta kaudzes, kurās izmesti nevajadzīgie krūmi un citi piemājas dārzos sastopamie augi. Visvairāk šādas teritorijas konstatētas Garciemā. Aicinām kompostēt bioloģiskos atkritumus savā īpašumā!Izmetot bioloģiskos atkritumus dabas teritorijās, it īpaši tādās aizsargājamās teritorijās kāds ir dabas parks “Piejūra”, tiek nelabvēlīgi bagātināta augsne, radīts noēnojums un izmainīti augšanas apstākļi. Šādā veidā ilgtermiņā tiek veicināta zemāka dabiskā bioloģiskā daudzveidība un īpaši aizsargājamo biotopu augi vairs nespēj augt nepiemērotajos apstākļos un tie sākt iznīkt. Aizsargājamo biotopu augu vietā ieaug invazīvās sugas, kas strauji izplatās un kolonizē teritorijas.Atgādinām, ka, saskaņā ar valsts likumdošanu, komposta kaudžu veidošana un dārza atkritumu izgāšanā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir stingri aizliegta un par noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērots sods līdz 700 eiro.
Interesants fakts, ka Latvijā no visām sastopamām augu sugām aptuveni 1/3 ir svešzemju sugas, bet visas no tām nav invazīvas.
Sugas ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem.
Invazīvās sugas izplatās divos veidos:
1. dabisko procesu rezultātā:
- augu sēklām izplatoties ar vēja, ūdens, kukaiņu vai putnu palīdzību;
- dzīvniekiem migrējot pa sauszemi, ūdenstecēm vai gaisu;
2. cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā.
Dabas parkā “Piejūra” visbiežāk sastopamās invazīvās sugas ir: vārpainās korintes (Amelanchier spicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puķu spriganes (Impatiens glandulifera), tatārijas salāts (Lactuca tatarica) un krokainā roze (Rosa rugosa) un Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis).
Kā veiksmīgi apkarot invazīvo svešzemju sugu izplatību?
Atklāta ainava (kā piejūras kāpas) ir sekmīga vieta, kur invazīvās svešzemju sugas var izplesties. Piemēram, krokainā roze, var veidot necaurejamu krūmāju, kur nespēj dzīvot citi augu un dzīvnieki. Kā arī, šādas vietas nav izmantojamas atpūtai. Tādēļ būtiski ir nepieļaut invazīvo sugu izplatīšanos, sevišķi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Dažādām invazīvām svešzemju sugām ir atšķirīgi dzīves apstākļi un arī izplatīšanās veidi. Līdz ar to arī izplatības ierobežošanas metodes ir dažādas. Tiek pielietotas mehāniskās, bioloģiskās un ķīmiskas apkarošanas metodes. Visbiežāk, augu apkarošanā tiek izmantota augu ciršana (zāģēšana), izraušana, sakņu izrakšana, pļaušana, noganīšana un vietām Eiropā pielietotā jauno atvašu apstrāde ar herbicīdiem mērenās devās (pielieto īpaši agresīviem augiem, kurus grūti apkarot ar citām metodēm).
Saņem būvatļauju bijušās Preses nama tipogrāfijas ēkas daļējai demontāžai
2020-04-22T09:35:00+00:00
Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju jaunā Preses nama kvartāla pirmās kārtas būvniecībai, tostarp bijušās Preses nama tipogrāfijas ēkas daļējai demontāžai. Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt biroju centru, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz ēkas jumta un “Holiday Inn” viesnīcu, informēja AS “PN Project”.
Novadpētniecības centrs papildināts ar nojumi un saimniecības ēku
2020-04-22T00:00:00+00:00
Pabeigti pērn uzsāktie Carnikavas Novadpētniecības centra paplašināšanas darbi – uzbūvēta saimniecības ēka un nojume eksponāta izvietošanai, labiekārtota teritorija un noasfaltēta automašīnu stāvvieta, nograntēti celiņi un izveidots slips laivas ielaišanai un izvilkšanai no Gaujas. Apkārt jaunajai ēkai un nojumei uzstādīts zedeņu žogs.
Tuvākajā laikā labiekārtotajā teritorijā tiks iesēta zāle un stāvlaukumā tiks veikta horizontālo apzīmējumu krāsošana, kā arī zem nojumes tiks izvietots 2013. gadā Carnikavas pludmalē izskolotā kuģa vraks, kas jau šobrīd atrodas pie centra, bet saimniecības ēkā – izkārtoti eksponāti atbilstoši mākslinieciskajai koncepcijai.
Mākslinieciskā koncepcija saimniecības ēkai izstrādāta no šā gada februāra līdz aprīļa beigām, un tās autors ir mākslinieks Ģirts Boronovskis, kurš veidojis Ogres mākslas un vēstures muzeja ekspozīciju, jūrniecības tēmā iekārtojis Jūrkalnes Vētru muzeju ekspozīcijas u.c.
Būvniecība veikta projekta “Vidzemes piekrastes kultūras un dabas mantojuma iekļaušana tūrisma pakalpojuma izveidē un attīstībā – “Saviļņojošā Vidzeme”” ietvaros, Eiropas Savienības fondu darbības programmas SAM 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros, saņemot fonda līdzfinansējumu.
Kopējās pārbūves izmaksas ir 36 7814,48 eiro bez PVN, no kuriem 29 1123,42 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.
Būvnieks «Rail Baltica» Centrālās stacijas būvprojektu pabeigs nākamajā pavasarī
2020-04-22T06:44:00+00:00
No dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšanas darbiem šobrīd ir pabeigti 35%, bet pilnībā tas būs pabeigts nākamā gada pavasarī, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja projekta īstenošanai konkursā izraudzītās "Besix Group" Eiropas reģiona vadītājs, pilnsabiedrības "BereRix" uzraudzības padomes vadītājs Niks de Rūks.
«Pavasara tīrīšana» Mežaparkā – apkaimes biedrība ceļ trauksmi par izciršanu
2020-04-17T17:41:00+00:00
Kaili celmi un zaru kaudzes. Šādas ainas vērojamas Mežaparkā gar rīdzinieku iecienītajiem pastaigu celiņiem. Parka apsaimniekotājs skaidro, ka tie ir teritorijas sakopšanas darbi, bet apkaimes biedrības aktīvisti ceļ trauksmi, ka zudībā iet unikālas dabas vērtības.
Mežgarciema uzņēmējdarbības teritorijas attīstības projektā atsākti aktīvi būvdarbi
2020-04-17T00:00:00+00:00
Mežgarciema uzņēmējdarbības teritorijas attīstības projektā pēc ziemas sezonas atsākti būvdarbi. Iedzīvotājiem jārēķinās ar intensīvāku būvniecības tehnikas pārvietošanos. Būs izmaiņas satiksmes organizācijā, jo 17.martā sākta posma no Eimuru ceļa uz Mežgarciemu izbūve.
Turpināsies pagājušajā rudenī sāktie teritorijas labiekārtošanas darbi – zālienu ierīkošana, asfaltēto posmu nomaļu noklāšana ar grants segumu, kā arī pabeigs uzstādīt ceļa zīmes un satiksmes aprīkojumu.
Projekts Nr. 3.3.1.0/17/I/025 "Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Carnikavas novada Garciemā" norisinās ar ES Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu.
Ekspluatācijā nodota “Laimas” jaunā ražotne Ādažos — Merks
2020-04-16T09:00:03+00:00
Apsteidzot plānoto būvniecības grafiku par gandrīz mēnesi, 16. martā ekspluatācijā nodota jaunā “Laimas” ražotne. Tā dos iespēju ne vien radīt iecienītos saldumus mūsdienīgā vidē, bet arī paver plašus sadarbības apvāršņus ar citiem “Orkla” grupas uzņēmumiem. “Mūsdienīgā “Laimas” ražotne sastāv no piecām būvēm – divstāvu ražotnes ēkas un vairākām būvēm tehniskām vajadzībām. Kopējā platība 7 820m2. ...
Rīgas eksmērs Burovs: Risks nepabeigt Mežaparka estrādes rekonstrukciju līdz Dziesmu svētku 150. jubilejai
2020-04-16T09:26:00+00:00
Rīgas pašvaldībai ir nekavējoties jāuzrunā atbildīgās ministrijas un jārisina jautājums par aizņēmumu Valsts kasē Mežaparka Lielās estrādes B daļas otrā jeb noslēguma posma būvniecībai, pretējā gadījumā būs pārāk lieli riski, ka darbus nepabeigs līdz Dziesmu un deju svētku 150 gadu jubilejai 2023. gadā - ar tādu paziņojumu šodien klajā nācis bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai”. Rīgas domes pagaidu vadība sola darīt visu, lai pabeigtu Mežaparka estrādi nākamgad.
Sabiedriskie aktīvisti Rīgā pieprasa pagaidu velojoslas Covid-19 laikā
2020-04-16T08:15:00+00:00
Ar prasību Rīgā izveidot pagaidu velojoslas 32 kilometru garumā Covid-19 pandēmijas laikā virkne sabiedrisku organizāciju un profesionālu asociāciju vērsušās pie Ministru kabineta un Rīgas domes, informēja pilsētplānotājs un aktīvistu pārstāvis Neils Balgalis.