KonkursÄ NacionÄlÄ teÄtra paplaÅ”inÄjumam Ā 1. vietu ieguva biroja AB3D priekÅ”likums.Ā Ā«PatieÅ”Äm profesionÄli izveidots rÄms un neitrÄls risinÄjums, kas ļauj vÄsturiskajai Äkai mirdzÄt, kļūstot par neuzkrÄ«toÅ”u fonu. Ā Zemais apjoms veido jauku kombinÄciju ar lielajiem vecajiem kokiem abpus jaunajai Äkai un ļauj noticÄt, ka kokus iespÄjams saglabÄt. Äkas augstÄkais apjoms ir sadalÄ«ts atseviŔķÄs daļÄs, padarot lielo Äku optiski mazÄku. Projekts veiksmÄ«gi tiek galÄ ar esoÅ”o piebÅ«vi, vizuÄli paslÄpjot un padarot par daļu no jaunÄs Äkas.Ā» (Ralfs Leoke / Ralf LƵoke, žūrijas eksperts, Salto)
Open Architecture Design on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historical center of Riga, ācause every green patch of earth counts!ā
ā¢ ā
Team: Zane Tetere-Sulce, Dace Bula.ā
3D graphics: Olga Ponomarjova.ā
ā¢ ā
#openad #zaneteteresulce #visuals #3drendering #design #architecture #terrace #building #everydayarchitecture"
201 likes, 13 comments - Open Architecture Design (@oad.archi) on Instagram: "Here is a vision of prefab temporary two-storey building with landscaped roof terrace in historic..."
BÄ«stamo krustojumu ZiepniekkalnÄ plÄno pÄrbÅ«vÄt lÄ«dz 2023. gadam
2019-10-15T07:06:00+00:00
Krustojums RÄ«gÄ, ZiepniekkalnÄ, kur no VienÄ«bas gatves ir pagrieziens uz TÄ«raini, jau sen ir tÄ dÄvÄtais melnais punkts. Tur plÄnots izbÅ«vÄt rotÄcijas apli, taÄu tas notiks vien 2023.Ā gadÄ.
Studentu un apkaimes iedzÄ«votÄju atpÅ«tai RSU labiekÄrto Iedvesmas parku
LÄ«dz ar gÄjÄju tiltiÅa izbÅ«vi noslÄguÅ”ies labiekÄrtoÅ”anas darbi zaļajÄ teritorijÄ starp RÄ«gas StradiÅa universitÄtes (RSU) centrÄlo Äku un dienesta viesnÄ«cu DÄrza ielÄ 5. Divu gadu laikÄ 1,3 hektÄru platÄ«bÄ te izveidoti apgaismoti gÄjÄju celiÅi, izbÅ«vÄta Ära auditorija un uzstÄdÄ«ti soliÅi, padarot agrÄko pļavu ap dižozolu par sakÄrtotu un tÄ«kamu atpÅ«tas vietu gan augstskolas studentiem un darbiniekiem, gan apkaimes iedzÄ«votÄjiem. Studenti Å”o teritoriju jau paguvuÅ”i nodÄvÄt par Iedvesmas parku.
2019. gada otrajÄ pusÄ CarnikavasĀ novadÄ projekta āLIFE CoHaBitā projekta āPiekrastes biotopu aizsardzÄ«baĀ dabas parkÄ āPiejÅ«raā ietvaros dabasĀ parka piekrastes posmos no GarupesĀ lÄ«dz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grÄ«vas lÄ«dz Lilastes grÄ«vai tiek veiktaĀ pelÄko kÄpu biotopa atjaunoÅ”ana ÄrpusĀ meža zemes. Darbus plÄnots pabeigtĀ lÄ«dz ziemai.
Ā
AtjaunoÅ”anas darbus pelÄkajÄs kÄpÄs nepiecieÅ”ams veikt, lai samazinÄtuĀ ar priedi aizaugoÅ”Äs platÄ«bas. PelÄkÄsĀ kÄpas ir ekoloÄ£iski jutÄ«gas un antropogÄni spÄcÄ«gi ietekmÄtas teritorijas,Ā tÄpÄc to mÄrÄ·tiecÄ«ga apsaimniekoÅ”anaĀ ir nozÄ«mÄ«ga gan dabas daudzveidÄ«basĀ saglabÄÅ”anai, gan atpÅ«tas videsĀ nodroÅ”inÄÅ”anai.Ā āLIFE CoHaBitā projekta ietvarosĀ Å”Äda kÄpu atjaunoÅ”ana nelielÄs platÄ«bÄsĀ iepriekÅ” jau veikta MangaļsalÄ. LÄ«dzÄ«giĀ darbi veikti arÄ« citviet LatvijÄ ā UžavasĀ un OvÄ«Å”u piekrastÄ.
Å emot vÄrÄ, ka darbi notiek ÄrpusĀ meža zemes, uz darbu veikÅ”anuĀ attiecas arÄ« āSaistoÅ”ie noteikumi parĀ koku cirÅ”anu Ärpus meža CarnikavasĀ novada administratÄ«vajÄ teritorijÄā. SaskaÅÄ ar to, pÄlÄko kÄpu atjaunoÅ”anasĀ procesÄ izzÄÄ£Ä priedÄ«tes, kuru celmaĀ caurmÄrs ir mazÄks par 20 cm,Ā lÄ«dz ar to nav nepiecieÅ”ama paÅ”valdÄ«bas atļauja koku cirÅ”anai Ärpus mežaĀ zemes.Ā TomÄr no pelÄko kÄpu atjaunoÅ”anasĀ viedokļa dažkÄrt izcÄrtamo priežu diametrs nav noteicoÅ”ais kritÄrijs. NacionÄla lÄ«meÅa ieteikumi Ŕī biotopa apsaimniekoÅ”anai pieļauj, ka mÄrÄ·teritorijÄ varĀ tikt izzÄÄ£Äti gandrÄ«z visi koki, atstÄjotĀ tikai dažus, piemÄram, 5-8 kokus uz hetÄru. ReizÄm nav jÄatstÄj neviens koks.
Ā
Kas ir pelÄkÄs kÄpas?
PelÄkÄs kÄpas ir nosacÄ«ti stabilas kÄpas, kas attÄ«stÄs no jÅ«ras krasta priekÅ”kÄpÄm, tÄm apaugot. PelÄko kÄpu auguĀ valsti veido sausumizturÄ«gas, zemuĀ daudzgadÄ«go krÅ«mu un lakstaugu,Ā un sÅ«nu sugas, izteikta ir liela Ä·ÄrpjuĀ daudzveidÄ«ba. TÄs ir iekļautas EiropasSavienÄ«bas prioritÄri aizsargÄjamo biotopu sarakstÄ.Ā Jo mazÄk koku pelÄkajÄs kÄpas, jo labvÄlÄ«gÄk specifiskajam biotopa augÄjam un ar to saistÄ«tajiem bezmugurkaulniekiem un putniem.
Ā
PelÄkÄs kÄpas atrodas Å”aurÄ joslÄ starpĀ pludmali un mežainajÄm kÄpÄm. PelÄkoĀ kÄpu raksturo atklÄtas vietas, kur ir mazĀ vai vispÄr nav koku un krÅ«mu, zemi klÄjĀ Ä·Ärpji, sÅ«nas un zemi lakstaugi. LÄ«dz ar
to tÄ ir galvenÄ mÄjvieta daudzÄm gaismas prasÄ«gÄm sugÄm, tostarp pļavas silpurenei, smiltÄja neļķei, gmelina alisei,Ā garlÅ«pas racÄjlapsenei, stepes Äipstei.Ā LielÄkÄ daļa pelÄko kÄpu ir raduÅ”Äs un ilgstoÅ”i bijuÅ”as cilvÄka darbÄ«basĀ ietekmÄ. Savulaik Å”ajÄs kÄpÄs žÄvÄjaĀ zvejas tÄ«klus, novietoja laivas un ganÄ«jaĀ lopus. Å odien tÄs galvenokÄrt kalpo kÄĀ atpÅ«tas teritorijas.Ā PelÄko kÄpu un klaju iekÅ”zemes kÄpuĀ biotopiem ir ne vien augsta bioloÄ£iskÄĀ vÄrtÄ«ba, bet arÄ« liela nozÄ«me augstvÄrtÄ«gu dabas un kultÅ«rvÄsturisko ainavuĀ saglabÄÅ”anÄ.Ā KÄpÄc, atjaunojot pelÄkÄs kÄpas,Ā izzÄÄ£Ä priedesĀ PelÄko kÄpu biotopa atjaunoÅ”anas darbu mÄrÄ·is ir uzlabot Ŕī biotopaĀ struktÅ«ru, radot pÄc iespÄjas labÄkusĀ dzÄ«ves apstÄkļus Ŕī biotopa raksturÄ«gÄmĀ sugÄm, kÄ arÄ« veicinÄt kÄpu ekosistÄmuĀ stabilitÄti.
Ā
Ja pelÄko kÄpu josla netiek apsaimniekota, tÄ aizaug ar kokiem un krÅ«miem, apdraudot vairÄku Ä«paÅ”i aizsargÄjamu sugu pastÄvÄÅ”anu.Ā Carnikavas novadÄ pelÄko kÄpu biotopi pÄrsvarÄ aizaug ar parasto priediĀ (Pinus sylvestris). AizauguÅ”Ä kÄpÄ samazinÄs smilÅ”u kustÄ«ba, palielinÄs nobiruĀ un barÄ«bas vielu daudzums, samazinÄsĀ gaismas daudzums, lÄ«dz ar to izzÅ«d arÄ«Ā kÄpai raksturÄ«gÄs sugas, kÄ rezultÄtÄĀ biotops transformÄjas un izzÅ«d.
Ā
Atjaunojot pelÄko kÄpu, bÅ«tiski palielinÄsies dabas parka āPiejÅ«raā atklÄtoĀ kÄpu platÄ«ba, kur bÅ«tu atjaunoti biotopaĀ funkcionÄÅ”anai nepiecieÅ”amie apgaismojuma un mitruma apstÄkļi, kÄ arÄ« atbilstoÅ”i smilÅ”u pÄrpÅ«Å”anas procesi.Ā Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde sagatavojusi pelÄko kÄpu un klaju iekÅ”zemes kÄpuĀ apsaimniekoÅ”anas vadlÄ«nijas, ar kurÄmĀ pilnÄ«bÄ var iepazÄ«ties www.daba.gov.lv.
Ā
Kur un cik lielÄ platÄ«bÄ novadÄĀ tiek atjaunotas pelÄkÄs kÄpÄs
PelÄko kÄpu atjaunoÅ”anas darbi notiek Carnikavas novadÄ piekrastes posmos no Garupes lÄ«dz Carnikavai (LaivuĀ ielai) un no Gaujas grÄ«vas lÄ«dz LilastesĀ grÄ«vai, kur kopÄ 13,4 ha platÄ«bÄ tiek atjaunotas pelÄkÄs kÄpas, izzÄÄ£Äjot blÄ«viĀ saauguÅ”Äs jaunÄs priedes.Ā
Ā
KÄdas priedes tiek izzÄÄ£etasĀ
Tiek saglabÄtas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielÄksĀ par 20 cm, kÄ arÄ« visas ekoloÄ£iski un ainaviski nozÄ«mÄ«gÄs priedes ar izteiktiemĀ piezemes zariem un plakanu vainagu.Ā SavukÄrt izzÄÄ£Ätas tiek blÄ«vi saauguÅ”ÄsĀ jaunÄs priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attÄ«stÄ«ties tipiskajÄm pelÄko kÄpu augu unĀ dzÄ«vnieku sugÄm. VietÄm var tikt izzÄÄ£etas visasĀ riedÄ«tes, uz hektÄra platÄ«buĀ atstÄjot vien pÄris kokus.
Ā
Kas notiek ar izzÄÄ£ÄtajÄmĀ priedÄm
Visas izzÄÄ£ÄtÄs priedes tiek izmantotas priekÅ”kÄpu stiprinÄÅ”anÄ, veidojot noĀ tÄm zaru klÄjumus un zaru žodziÅus.Ā KopÄ Garciema, Carnikavas, Gaujas unĀ Lilastes piekrastÄ Å”Ädi žodziÅi tiks izveidoti gandrÄ«z 4 km garumÄ. Tas veicinÄsĀ priekÅ”kÄpu atjaunoÅ”anos un novirzÄ«s apmeklÄtÄjus no pÄrmÄrÄ«gi izbradÄtajÄmĀ vietÄm. RezultÄtÄ tiks saglabÄtas atpÅ«tasĀ vietas cilvÄkiem un radÄ«tas jaunas dzÄ«vesvietas smiltÄju augu un dzÄ«vnieku sugÄm.
Ā
KÄpÄc atstÄti kÄrklu krÅ«mi
Galvenais mÄrÄ·is, atjaunojot pelÄkoĀ kÄpu biotopus, ir atjaunot piekrastesĀ teritoriju, veidojot to atklÄtu ā bez krÅ«miem un kokiem. LÄ«dzÅ”inÄjie ekspertuĀ novÄrojumi liecina, ka, nozÄÄ£Äjot kÄrklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kÄrkla vietÄ var izaugt jauns kÄrkluĀ puduris ar blÄ«viem zariem.Ā Latvijas UniversitÄtes speciÄlisti paÅ”laik veic pÄtÄ«jumu par kÄrklu atjaunoÅ”anos, kas ļaus secinÄt, vai kÄrklus atstÄtĀ vai tomÄr izvÄkt no atklÄto kÄpu teritorijas. āLIFE CoHaBitā projekta ietvarosĀ atseviŔķi kÄrklu krÅ«mi nozÄÄ£Äti dabasĀ parka āPiejÅ«raā teritorijÄ MangaļsalÄ,Ā kur tiek veikti novÄrojumi un monitorings par procesa turpmÄko attÄ«stÄ«bu.
Ā
Atjauno arÄ« EiropÄ
KopumÄ pelÄko kÄpu atjaunoÅ”ana,Ā saglabÄÅ”ana un aizsardzÄ«ba ir aktuÄlaĀ problÄma ne tikai Latvijas, bet arÄ« Eiropas mÄrogÄ. Å Äda veida darbi plaÅ”i tiekĀ veikti arÄ« DÄnijÄ, NÄ«derlandÄ, VÄcijÄ unĀ citviet, kur veic koku un krÅ«mu apauguma samazinÄÅ”anu.Ā Pieredze, kas tiek gÅ«ta āLIFE CoHaBitā projekta ietvaros, ir ļoti nozÄ«mÄ«gaĀ arÄ« citÄm piekrastes paÅ”valdÄ«bÄm, joĀ atklÄto kÄpu saglabÄÅ”ana ir viens noĀ priekÅ”noteikumiem sekmÄ«gai piekrastes ainavas saglabÄÅ”anai, lÄ«dz ar to arÄ«Ā tÅ«rsima pasÄkumu plÄnoÅ”anai, kas irĀ ekonomsiski bÅ«tisks aspekts, Ä«stenojotĀ piekrastes infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu.
Ā
DeviÅas priedes nocirstas, pÄrkÄpjot normatÄ«vos aktus;Ā darbu veicÄjs kompensÄs nodarÄ«tos zaudÄjumus
Projekta āPiekrastes biotopuĀ aizsardzÄ«ba dabas parkÄ āPiejÅ«raāā jebĀ āLIFE CoHaBitā iepirkuma procesÄĀ izraudzÄ«tais apsaimniekoÅ”anas darbuĀ veicÄjs SIA āTehniskais dienestsā darbaĀ procesÄ pÄrkÄpis Ministru kabinetaĀ āNoteikumus par koku cirÅ”anu ÄrpusĀ mežaā.Ā PaÅ”valdÄ«bas aÄ£entÅ«ras āCarnikavasĀ KomunÄlservissā komisija, apsekojotĀ Baltijas jÅ«ras pludmales kÄpu zonÄĀ GaujÄ, Carnikavas novadÄ (kadastraĀ Nr. 80520021561) un veicot mÄrÄ«jumus,Ā secinÄja, ka teritorijÄ nozÄÄ£Ätas deviÅasĀ priedes, kuru diametrs no sakÅu kaklaĀ 1,3 m augstumÄ pÄrsniedzĀ 20 cm, un darbu izpildÄ«tÄjs irĀ pÄrkÄpis minÄtos noteikumus.
CarnikavÄ, dabas parka āPiejÅ«raā teritorijÄ, sÄkti pelÄkÄs kÄpas biotopa atjaunoÅ”anas darbi. Lai panÄktu labvÄlÄ«gÄkus apstÄkļus augiem, izretinÄtas saauguÅ”Äs priedes. Darbu izpildÄ«tÄji gan nav ievÄrojuÅ”i nosacÄ«jumus un nozÄÄ£ÄjuÅ”i deviÅus kokus, kuru diametrs pÄrsniedz atļautos 20 centimetrus.
NacionÄlÄ teÄtra piebÅ«ves metu konkursÄ uzvar arhitektu birojs Ā«AB3DĀ»
2019-10-09T11:02:00+00:00
Latvijas NacionÄlÄ teÄtra piebÅ«ves metu konkursÄ uzvarÄjis arhitektu birojs SIA "AB3D" ar arhitekta Jura Mitenberga darbu, noskaidroja aÄ£entÅ«ra LETA.
Iebilst pret bÅ«vniecÄ«bu iekÅ”pagalmÄ K.ValdemÄra ielÄ
K.ValdemÄra ielas 143. un 145.nama iedzÄ«votÄji nosÅ«tÄ«juÅ”i vÄstuli valsts un paÅ”valdÄ«bas institÅ«cijÄm, kurÄ iebilst pret namu iekÅ”pagalma apbÅ«vi.
"CilvÄki kÄdreiz ir nopirkuÅ”i zemi un tagad grib pelnÄ«t, bet vai tÄdÄļ jau tÄ blÄ«vi apbÅ«vÄtÄ teritorijÄ jÄspiež jauni nami?" spriež iedzÄ«votÄji. Jau tÄ blÄ«vi apbÅ«vÄtajÄ K. ValdemÄra ielas 143. un 145. nama apkÄrtnÄ iecerÄta divu daudzstÄvu namu celtniecÄ«ba. EsoÅ”o namu iedzÄ«votÄji satraukuÅ”ies, ka tÄdÄjÄdi kritÄ«sies viÅu Ä«paÅ”umu vÄrtÄ«ba un pasliktinÄsies dzÄ«ves kvalitÄte, jo palielinÄsies apbÅ«ves blÄ«vums un tiks apbÅ«vÄta zaÄ¼Ä zona, nocÄrtot kokus, kuri aiztur satiksmes troksni no K. ValdemÄra ielas. Vienam gruntsgabalam, uz kura SIA Dominus&K iecerÄjusi seÅ”stÄvu dzÄ«vojamÄs mÄjas celtniecÄ«bu, bÅ«vatļauja izsniegta jau 2003. gadÄ. Otra gruntsgabala ā apmÄram 25 metrus Å”auras zemes joslas, kas jau esoÅ”o namu sienas atdala no ielas, ā Ä«paÅ”niekam Nikolasam PoÄinkovam pagaidÄm dota atļauja izstrÄdÄt daudzstÄvu nama projektu. Namu iedzÄ«votÄji ir satraukuÅ”ies, ka tÄdÄ gadÄ«jumÄ tiks nocirsti viÅu paÅ”u rokÄm pirms apmÄram 40 gadiem stÄdÄ«tie koki. DesmitÄ stÄva augstumÄ izauguÅ”ie koki namu apkÄrtni dara vizuÄli pievilcÄ«gu un aiztur troksni un putekļus, kas nÄk no tikai pÄrdesmit metru attÄlumÄ esoÅ”Äs KriÅ”jÄÅa ValdemÄra ielas. "StÄvu zem manis kÄda Ä£imene iegÄdÄjÄs dzÄ«vokli, sakot, ka izlÄmuÅ”i tikai skaisto koku, zaļÄs zonas dÄļ," stÄsta nama iedzÄ«votÄja Rita Vasiļevska. Tagad iedzÄ«votÄji izjÅ«tot pastÄvÄ«gu nemieru, ka "no rÄ«ta pamodÄ«simies un koku vairs nebÅ«s". Latvijas Arhitektu savienÄ«bas Ätikas komisijas priekÅ”sÄdÄtÄjs Oļģerts Krauklis, kurÅ” dzÄ«vo pÄri ielai un uz kokiem nolÅ«kojas no sava dzÄ«vokļa logiem, norÄda ā uzbÅ«vÄjot daudzstÄvu Äku uz tik Å”auras zemes strÄles pie paÅ”as ielas, visnecieÅ”amÄkie dzÄ«ves apstÄkļi bÅ«s tieÅ”i jaunÄ nama iemÄ«tniekiem, zem kuru logiem atradÄ«sies trokÅ”ÅainÄ KriÅ”jÄÅa ValdemÄra iela. O. Krauklim esot bijusi Ä«sa saruna ar arhitektu Viktoru RimÅ”u, kam uzticÄta nama projekta izstrÄde. ViÅÅ” atklÄjis, ka iecerÄts bÅ«vÄt vai nu divas 4,5 stÄvu mÄjas, vai vienu septiÅstÄvu namu. "Nu Å”ausmÄ«gi maziÅÅ” tas zemes gabaliÅÅ”. Es nestÄdos priekÅ”Ä, kur te var mÄju uzbÅ«vÄt," plecus raustÄ«dams, domÄ«gi saka sirmais arhitekts, nolÅ«kodamies uz Å”auro zemes strÄli pÄri ielai. "Es saprotu ā zeme kÄdreiz nopirkta un cilvÄki tagad grib pelnÄ«t, bet vai tÄpÄc bÅ«tu mÄkslÄ«gi jÄspiež iekÅ”Ä jauni nami jau tÄ blÄ«vi apbÅ«vÄtajÄ teritorijÄ?" O. Krauklis vÄrÅ” uzmanÄ«bu, ka jau padomju laikos, kad veikta esoÅ”o namu bÅ«vniecÄ«ba, arhitekti vairÄkus namus pret ielu novietojuÅ”i ar galiem. "TÄdÄļ, lai iedzÄ«votÄjus netraucÄtu trokÅ”Åi no blakusesoÅ”Äs ielas," skaidro arhitekts. BÅ«vniecÄ«bas likums uzliek par pienÄkumu paÅ”valdÄ«bai, pirms tÄ pieÅem lÄmumu par bÅ«vniecÄ«bu, nodroÅ”inÄt paredzÄtÄs bÅ«vniecÄ«bas publisku apsprieÅ”anu vienÄ«gi gadÄ«jumos, kad tiek celta sabiedriski nozÄ«mÄ«ga bÅ«ve, jaunbÅ«ves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai paÅ”valdÄ«bu lÄ«dzekļiem pÄrsniedz 50 tÅ«kstoÅ”us latu, bÅ«vniecÄ«ba bÅ«tiski ietekmÄ vides stÄvokli, iedzÄ«votÄju sadzÄ«ves apstÄkļus vai nekustamÄ Ä«paÅ”uma vÄrtÄ«bu vai apbÅ«ve paredzÄta publiskÄ lietoÅ”anÄ esoÅ”Ä teritorijÄ. O. Krauklis norÄda, ka formulÄjums "bÅ«tiski ietekmÄ" realitÄtÄ ir grÅ«ti pierÄdÄms un paver interpretÄcijas iespÄjas, kas var tikt izmantotas par labu bÅ«vÄties gribÄtÄjiem. "TÄ ir interpretÄcijas nianse ā kÄ kurÅ” pierÄda. Ja bÅ«vÄtÄjs nolÄ«gst advokÄtu ar praksi un zinÄÅ”anÄm, viÅÅ” pierÄdÄ«s, ka te var pusi pilsÄtas sabÅ«vÄt, bÅ«tiski nekaitÄjot iedzÄ«votÄju sadzÄ«ves apstÄkļiem," skeptiski spriež arhitekts.
Viens no skaistÄkajiem Å«denstorÅiem RÄ«gÄ, PÄrdaugavÄ, joprojÄm stÄv tukÅ”s. UzÅÄmums āRÄ«gas Å«densā torni centÄs pÄrdot, kad tas neizdevÄs, tad bija plÄnots torni iznomÄt, taÄu joprojÄm visas ieceres ir bez rezultÄta. Tagad āRÄ«gas Å«densā nÄk klajÄ ar jaunu ieceri, ka vÄsturiskais kultÅ«ras piemineklis ā Å«denstornis PÄrdaugavÄ ā tiks uzdÄvinÄts RÄ«gas domei.
RÄ«gÄ 15. trolejbusa marÅ”rutÄ pasažieriem nÄkas saskarties ar vairÄkÄm Ä«paÅ”i neÄrtÄm pieturÄm ā vai nu bez nojumes, vai bez paaugstinÄjuma pasažieru ÄrtÄkai izkÄpÅ”anai. RÄ«gas domÄ un "RÄ«gas satiksmÄ" gan nesola drÄ«zus uzlabojumus.
ArÄ« RÄ«gas Gaisa tilta balstus pÄc inženieru ieteikuma sÄk stiprinÄt; par remontu domÄs 2022.gadÄ
2019-10-04T05:57:00+00:00
ArÄ« RÄ«gÄ VEF tilta jeb Gaisa tilta nesoÅ”Äs konstrukcijas izrÄdÄ«jÄs ne ideÄlÄ stÄvoklÄ«, un pÄc inženieru ieteikumiem tilta balsti tiek stiprinÄti, bet projektÄÅ”anu tilta remontam plÄnots sÄkt vien 2022.Ā gadÄ, ziÅoja LTV raidÄ«jums ā4. studijaā.
Salaspils kultÅ«ras nams Ā«EnerÄ£ÄtiÄ·isĀ» varÄtu atdzimt 2021. gadÄ
2019-10-04T09:21:00+00:00
Salaspils novada paÅ”valdÄ«ba pirms diviem gadiem nonÄca neapskaužamÄ situÄcijÄ, jo neplÄnotu defektu dÄļ iestrÄga kultÅ«ras nama āEnerÄ£ÄtiÄ·isā rekonstrukcijas darbi. Tie nav atsÄkti arÄ« Å”odien, un celtnieki pie darba neÄ·ersies vÄl vairÄk nekÄ gadu, tomÄr Å”ajÄ stÄstÄ atvÄrta jauna lappuse.