New tags here

www.rsu.lv/aktualitates/studentu-un-apkaimes-iedzivotaju-atputai-rsu-labiekarto-iedvesmas-parku

Studentu un apkaimes iedzīvotāju atpūtai RSU labiekārto Iedvesmas parku

LÄ«dz ar gājēju tiltiņa izbÅ«vi noslēguÅ”ies labiekārtoÅ”anas darbi zaļajā teritorijā starp RÄ«gas Stradiņa universitātes (RSU) centrālo ēku un dienesta viesnÄ«cu Dārza ielā 5. Divu gadu laikā 1,3 hektāru platÄ«bā te izveidoti apgaismoti gājēju celiņi, izbÅ«vēta āra auditorija un uzstādÄ«ti soliņi, padarot agrāko pļavu ap dižozolu par sakārtotu un tÄ«kamu atpÅ«tas vietu gan augstskolas studentiem un darbiniekiem, gan apkaimes iedzÄ«votājiem. Studenti Å”o teritoriju jau paguvuÅ”i nodēvēt par Iedvesmas parku.
www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/4198-turpinas-peleko-kapu-biotopu-atjaunosanas-darbi-samazinot-ar-priedi-aizaugosas-platibas

Turpinās pelēko kāpu biotopu atjaunoÅ”anas darbi, samazinot ar priedi aizaugoŔās platÄ«bas

2019-10-14T00:00:00+00:00

2019. gada otrajā pusē CarnikavasĀ novadā projekta ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ā€œPiekrastes biotopu aizsardzÄ«baĀ dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€ ietvaros dabasĀ parka piekrastes posmos no GarupesĀ lÄ«dz Carnikavai (Laivu ielai) un no Gaujas grÄ«vas lÄ«dz Lilastes grÄ«vai tiek veiktaĀ pelēko kāpu biotopa atjaunoÅ”ana ārpusĀ meža zemes. Darbus plānots pabeigtĀ lÄ«dz ziemai. Ā  AtjaunoÅ”anas darbus pelēkajās kāpās nepiecieÅ”ams veikt, lai samazinātuĀ ar priedi aizaugoŔās platÄ«bas. PelēkāsĀ kāpas ir ekoloÄ£iski jutÄ«gas un antropogēni spēcÄ«gi ietekmētas teritorijas,Ā tāpēc to mērÄ·tiecÄ«ga apsaimniekoÅ”anaĀ ir nozÄ«mÄ«ga gan dabas daudzveidÄ«basĀ saglabāŔanai, gan atpÅ«tas videsĀ nodroÅ”ināŔanai.Ā ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ietvarosĀ Å”āda kāpu atjaunoÅ”ana nelielās platÄ«bāsĀ iepriekÅ” jau veikta Mangaļsalā. LÄ«dzÄ«giĀ darbi veikti arÄ« citviet Latvijā ā€“ UžavasĀ un OvÄ«Å”u piekrastē. Ņemot vērā, ka darbi notiek ārpusĀ meža zemes, uz darbu veikÅ”anuĀ attiecas arÄ« ā€œSaistoÅ”ie noteikumi parĀ koku cirÅ”anu ārpus meža CarnikavasĀ novada administratÄ«vajā teritorijāā€. Saskaņā ar to, pēlēko kāpu atjaunoÅ”anasĀ procesā izzāģē priedÄ«tes, kuru celmaĀ caurmērs ir mazāks par 20 cm,Ā lÄ«dz ar to nav nepiecieÅ”ama paÅ”valdÄ«bas atļauja koku cirÅ”anai ārpus mežaĀ zemes.Ā Tomēr no pelēko kāpu atjaunoÅ”anasĀ viedokļa dažkārt izcērtamo priežu diametrs nav noteicoÅ”ais kritērijs. Nacionāla lÄ«meņa ieteikumi Ŕī biotopa apsaimniekoÅ”anai pieļauj, ka mērÄ·teritorijā varĀ tikt izzāģēti gandrÄ«z visi koki, atstājotĀ tikai dažus, piemēram, 5-8 kokus uz hetāru. Reizēm nav jāatstāj neviens koks. Ā  Kas ir pelēkās kāpas? Pelēkās kāpas ir nosacÄ«ti stabilas kāpas, kas attÄ«stās no jÅ«ras krasta priekÅ”kāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu auguĀ valsti veido sausumizturÄ«gas, zemuĀ daudzgadÄ«go krÅ«mu un lakstaugu,Ā un sÅ«nu sugas, izteikta ir liela ķērpjuĀ daudzveidÄ«ba. Tās ir iekļautas EiropasSavienÄ«bas prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā.Ā Jo mazāk koku pelēkajās kāpas, jo labvēlÄ«gāk specifiskajam biotopa augājam un ar to saistÄ«tajiem bezmugurkaulniekiem un putniem. Ā  Pelēkās kāpas atrodas Å”aurā joslā starpĀ pludmali un mežainajām kāpām. PelēkoĀ kāpu raksturo atklātas vietas, kur ir mazĀ vai vispār nav koku un krÅ«mu, zemi klājĀ Ä·Ä“rpji, sÅ«nas un zemi lakstaugi. LÄ«dz ar to tā ir galvenā mājvieta daudzām gaismas prasÄ«gām sugām, tostarp pļavas silpurenei, smiltāja neļķei, gmelina alisei,Ā garlÅ«pas racējlapsenei, stepes čipstei.Ā Lielākā daļa pelēko kāpu ir raduŔās un ilgstoÅ”i bijuÅ”as cilvēka darbÄ«basĀ ietekmē. Savulaik Å”ajās kāpās žāvējaĀ zvejas tÄ«klus, novietoja laivas un ganÄ«jaĀ lopus. Å odien tās galvenokārt kalpo kāĀ atpÅ«tas teritorijas.Ā Pelēko kāpu un klaju iekÅ”zemes kāpuĀ biotopiem ir ne vien augsta bioloÄ£iskāĀ vērtÄ«ba, bet arÄ« liela nozÄ«me augstvērtÄ«gu dabas un kultÅ«rvēsturisko ainavuĀ saglabāŔanā.Ā Kāpēc, atjaunojot pelēkās kāpas,Ā izzāģē priedesĀ Pelēko kāpu biotopa atjaunoÅ”anas darbu mērÄ·is ir uzlabot Ŕī biotopaĀ struktÅ«ru, radot pēc iespējas labākusĀ dzÄ«ves apstākļus Ŕī biotopa raksturÄ«gāmĀ sugām, kā arÄ« veicināt kāpu ekosistēmuĀ stabilitāti. Ā  Ja pelēko kāpu josla netiek apsaimniekota, tā aizaug ar kokiem un krÅ«miem, apdraudot vairāku Ä«paÅ”i aizsargājamu sugu pastāvÄ“Å”anu.Ā Carnikavas novadā pelēko kāpu biotopi pārsvarā aizaug ar parasto priediĀ (Pinus sylvestris). AizauguŔā kāpā samazinās smilÅ”u kustÄ«ba, palielinās nobiruĀ un barÄ«bas vielu daudzums, samazināsĀ gaismas daudzums, lÄ«dz ar to izzÅ«d arÄ«Ā kāpai raksturÄ«gās sugas, kā rezultātāĀ biotops transformējas un izzÅ«d. Ā  Atjaunojot pelēko kāpu, bÅ«tiski palielināsies dabas parka ā€œPiejÅ«raā€ atklātoĀ kāpu platÄ«ba, kur bÅ«tu atjaunoti biotopaĀ funkcionÄ“Å”anai nepiecieÅ”amie apgaismojuma un mitruma apstākļi, kā arÄ« atbilstoÅ”i smilÅ”u pārpÅ«Å”anas procesi.Ā Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde sagatavojusi pelēko kāpu un klaju iekÅ”zemes kāpuĀ apsaimniekoÅ”anas vadlÄ«nijas, ar kurāmĀ pilnÄ«bā var iepazÄ«ties www.daba.gov.lv. Ā  Kur un cik lielā platÄ«bā novadāĀ tiek atjaunotas pelēkās kāpās Pelēko kāpu atjaunoÅ”anas darbi notiek Carnikavas novadā piekrastes posmos no Garupes lÄ«dz Carnikavai (LaivuĀ ielai) un no Gaujas grÄ«vas lÄ«dz LilastesĀ grÄ«vai, kur kopā 13,4 ha platÄ«bā tiek atjaunotas pelēkās kāpas, izzāģējot blÄ«viĀ saauguŔās jaunās priedes.Ā  Ā  Kādas priedes tiek izzāģetasĀ  Tiek saglabātas priedes, kuru stumbra diametrs (130 cm no zemes) ir lielāksĀ par 20 cm, kā arÄ« visas ekoloÄ£iski un ainaviski nozÄ«mÄ«gās priedes ar izteiktiemĀ piezemes zariem un plakanu vainagu.Ā Savukārt izzāģētas tiek blÄ«vi saauguŔāsĀ jaunās priedes un priežu grupas, kas veido vienlaidu biezas audzes, neļaujot attÄ«stÄ«ties tipiskajām pelēko kāpu augu unĀ dzÄ«vnieku sugām. Vietām var tikt izzāģetas visasĀ  riedÄ«tes, uz hektāra platÄ«buĀ atstājot vien pāris kokus. Ā  Kas notiek ar izzāģētajāmĀ priedēm Visas izzāģētās priedes tiek izmantotas priekÅ”kāpu stiprināŔanā, veidojot noĀ tām zaru klājumus un zaru žodziņus.Ā Kopā Garciema, Carnikavas, Gaujas unĀ Lilastes piekrastē Ŕādi žodziņi tiks izveidoti gandrÄ«z 4 km garumā. Tas veicināsĀ priekÅ”kāpu atjaunoÅ”anos un novirzÄ«s apmeklētājus no pārmērÄ«gi izbradātajāmĀ vietām. Rezultātā tiks saglabātas atpÅ«tasĀ vietas cilvēkiem un radÄ«tas jaunas dzÄ«vesvietas smiltāju augu un dzÄ«vnieku sugām. Ā  Kāpēc atstāti kārklu krÅ«mi Galvenais mērÄ·is, atjaunojot pelēkoĀ kāpu biotopus, ir atjaunot piekrastesĀ teritoriju, veidojot to atklātu ā€“ bez krÅ«miem un kokiem. LÄ«dzÅ”inējie ekspertuĀ novērojumi liecina, ka, nozāģējot kārklus, tiem ļoti strauji ataug atvases. Viena kārkla vietā var izaugt jauns kārkluĀ puduris ar blÄ«viem zariem.Ā Latvijas Universitātes speciālisti paÅ”laik veic pētÄ«jumu par kārklu atjaunoÅ”anos, kas ļaus secināt, vai kārklus atstātĀ vai tomēr izvākt no atklāto kāpu teritorijas. ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ietvarosĀ atseviŔķi kārklu krÅ«mi nozāģēti dabasĀ parka ā€œPiejÅ«raā€ teritorijā Mangaļsalā,Ā kur tiek veikti novērojumi un monitorings par procesa turpmāko attÄ«stÄ«bu. Ā  Atjauno arÄ« Eiropā Kopumā pelēko kāpu atjaunoÅ”ana,Ā saglabāŔana un aizsardzÄ«ba ir aktuālaĀ problēma ne tikai Latvijas, bet arÄ« Eiropas mērogā. Šāda veida darbi plaÅ”i tiekĀ veikti arÄ« Dānijā, NÄ«derlandē, Vācijā unĀ citviet, kur veic koku un krÅ«mu apauguma samazināŔanu.Ā Pieredze, kas tiek gÅ«ta ā€œLIFE CoHaBitā€ projekta ietvaros, ir ļoti nozÄ«mÄ«gaĀ arÄ« citām piekrastes paÅ”valdÄ«bām, joĀ atklāto kāpu saglabāŔana ir viens noĀ priekÅ”noteikumiem sekmÄ«gai piekrastes ainavas saglabāŔanai, lÄ«dz ar to arÄ«Ā tÅ«rsima pasākumu plānoÅ”anai, kas irĀ ekonomsiski bÅ«tisks aspekts, Ä«stenojotĀ piekrastes infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bu. Ā  Deviņas priedes nocirstas, pārkāpjot normatÄ«vos aktus;Ā darbu veicējs kompensēs nodarÄ«tos zaudējumus Projekta ā€œPiekrastes biotopuĀ aizsardzÄ«ba dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€ā€ jebĀ ā€œLIFE CoHaBitā€ iepirkuma procesāĀ izraudzÄ«tais apsaimniekoÅ”anas darbuĀ veicējs SIA ā€œTehniskais dienestsā€ darbaĀ procesā pārkāpis Ministru kabinetaĀ ā€œNoteikumus par koku cirÅ”anu ārpusĀ mežaā€.Ā PaÅ”valdÄ«bas aÄ£entÅ«ras ā€œCarnikavasĀ Komunālservissā€ komisija, apsekojotĀ Baltijas jÅ«ras pludmales kāpu zonāĀ Gaujā, Carnikavas novadā (kadastraĀ Nr. 80520021561) un veicot mērÄ«jumus,Ā secināja, ka teritorijā nozāģētas deviņasĀ priedes, kuru diametrs no sakņu kaklaĀ 1,3 m augstumā pārsniedzĀ 20 cm, un darbu izpildÄ«tājs irĀ pārkāpis minētos noteikumus.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/carnikava-biotopa-atjaunosanas-laika-nozage-ari-lielas-priedes.a334880

Carnikavā biotopa atjaunoÅ”anas laikā nozāģē arÄ« lielās priedes

2019-10-11T15:55:00+00:00

Carnikavā, dabas parka ā€œPiejÅ«raā€ teritorijā, sākti pelēkās kāpas biotopa atjaunoÅ”anas darbi. Lai panāktu labvēlÄ«gākus apstākļus augiem, izretinātas saauguŔās priedes. Darbu izpildÄ«tāji gan nav ievērojuÅ”i nosacÄ«jumus un nozāģējuÅ”i deviņus kokus, kuru diametrs pārsniedz atļautos 20 centimetrus.
www.apollo.lv/4705455/jaunbuves-del-izcert-33-kokus

JaunbÅ«ves dēļ izcērt 33Ā kokus

"Cilvēki kādreiz ir nopirkuÅ”i zemi un tagad grib pelnÄ«t, bet vai tādēļ jau tā blÄ«vi apbÅ«vētā teritorijā jāspiež jauni nami?" spriež iedzÄ«votāji. Jau tā blÄ«vi apbÅ«vētajā K. Valdemāra ielas 143. un 145. nama apkārtnē iecerēta divu daudzstāvu namu celtniecÄ«ba. EsoÅ”o namu iedzÄ«votāji satraukuÅ”ies, ka tādējādi kritÄ«sies viņu Ä«paÅ”umu vērtÄ«ba un pasliktināsies dzÄ«ves kvalitāte, jo palielināsies apbÅ«ves blÄ«vums un tiks apbÅ«vēta zaļā zona, nocērtot kokus, kuri aiztur satiksmes troksni no K. Valdemāra ielas. Vienam gruntsgabalam, uz kura SIA Dominus&K iecerējusi seÅ”stāvu dzÄ«vojamās mājas celtniecÄ«bu, bÅ«vatļauja izsniegta jau 2003. gadā. Otra gruntsgabala ā€“ apmēram 25 metrus Å”auras zemes joslas, kas jau esoÅ”o namu sienas atdala no ielas, ā€“ Ä«paÅ”niekam Nikolasam Počinkovam pagaidām dota atļauja izstrādāt daudzstāvu nama projektu. Namu iedzÄ«votāji ir satraukuÅ”ies, ka tādā gadÄ«jumā tiks nocirsti viņu paÅ”u rokām pirms apmēram 40 gadiem stādÄ«tie koki. Desmitā stāva augstumā izauguÅ”ie koki namu apkārtni dara vizuāli pievilcÄ«gu un aiztur troksni un putekļus, kas nāk no tikai pārdesmit metru attālumā esoŔās KriÅ”jāņa Valdemāra ielas. "Stāvu zem manis kāda Ä£imene iegādājās dzÄ«vokli, sakot, ka izlēmuÅ”i tikai skaisto koku, zaļās zonas dēļ," stāsta nama iedzÄ«votāja Rita Vasiļevska. Tagad iedzÄ«votāji izjÅ«tot pastāvÄ«gu nemieru, ka "no rÄ«ta pamodÄ«simies un koku vairs nebÅ«s". Latvijas Arhitektu savienÄ«bas ētikas komisijas priekÅ”sēdētājs Oļģerts Krauklis, kurÅ” dzÄ«vo pāri ielai un uz kokiem nolÅ«kojas no sava dzÄ«vokļa logiem, norāda ā€“ uzbÅ«vējot daudzstāvu ēku uz tik Å”auras zemes strēles pie paÅ”as ielas, visnecieÅ”amākie dzÄ«ves apstākļi bÅ«s tieÅ”i jaunā nama iemÄ«tniekiem, zem kuru logiem atradÄ«sies trokŔņainā KriÅ”jāņa Valdemāra iela. O. Krauklim esot bijusi Ä«sa saruna ar arhitektu Viktoru RimÅ”u, kam uzticēta nama projekta izstrāde. ViņŔ atklājis, ka iecerēts bÅ«vēt vai nu divas 4,5 stāvu mājas, vai vienu septiņstāvu namu. "Nu Å”ausmÄ«gi maziņŔ tas zemes gabaliņŔ. Es nestādos priekŔā, kur te var māju uzbÅ«vēt," plecus raustÄ«dams, domÄ«gi saka sirmais arhitekts, nolÅ«kodamies uz Å”auro zemes strēli pāri ielai. "Es saprotu ā€“ zeme kādreiz nopirkta un cilvēki tagad grib pelnÄ«t, bet vai tāpēc bÅ«tu mākslÄ«gi jāspiež iekŔā jauni nami jau tā blÄ«vi apbÅ«vētajā teritorijā?" O. Krauklis vērÅ” uzmanÄ«bu, ka jau padomju laikos, kad veikta esoÅ”o namu bÅ«vniecÄ«ba, arhitekti vairākus namus pret ielu novietojuÅ”i ar galiem. "Tādēļ, lai iedzÄ«votājus netraucētu trokŔņi no blakusesoŔās ielas," skaidro arhitekts. BÅ«vniecÄ«bas likums uzliek par pienākumu paÅ”valdÄ«bai, pirms tā pieņem lēmumu par bÅ«vniecÄ«bu, nodroÅ”ināt paredzētās bÅ«vniecÄ«bas publisku apsprieÅ”anu vienÄ«gi gadÄ«jumos, kad tiek celta sabiedriski nozÄ«mÄ«ga bÅ«ve, jaunbÅ«ves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai paÅ”valdÄ«bu lÄ«dzekļiem pārsniedz 50 tÅ«kstoÅ”us latu, bÅ«vniecÄ«ba bÅ«tiski ietekmē vides stāvokli, iedzÄ«votāju sadzÄ«ves apstākļus vai nekustamā Ä«paÅ”uma vērtÄ«bu vai apbÅ«ve paredzēta publiskā lietoÅ”anā esoŔā teritorijā. O. Krauklis norāda, ka formulējums "bÅ«tiski ietekmē" realitātē ir grÅ«ti pierādāms un paver interpretācijas iespējas, kas var tikt izmantotas par labu bÅ«vēties gribētājiem. "Tā ir interpretācijas nianse ā€“ kā kurÅ” pierāda. Ja bÅ«vētājs nolÄ«gst advokātu ar praksi un zināŔanām, viņŔ pierādÄ«s, ka te var pusi pilsētas sabÅ«vēt, bÅ«tiski nekaitējot iedzÄ«votāju sadzÄ«ves apstākļiem," skeptiski spriež arhitekts.
skaties.lv/zinas/latvija/vesturisko-udenstorni-alises-iela-plano-atdot-rigas-domei

Vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā plāno atdot Rīgas domei

Viens no skaistākajiem Å«denstorņiem RÄ«gā, Pārdaugavā, joprojām stāv tukÅ”s. Uzņēmums ā€œRÄ«gas Å«densā€ torni centās pārdot, kad tas neizdevās, tad bija plānots torni iznomāt, taču joprojām visas ieceres ir bez rezultāta. Tagad ā€œRÄ«gas Å«densā€ nāk klajā ar jaunu ieceri, ka vēsturiskais kultÅ«ras piemineklis ā€“ Å«denstornis Pārdaugavā ā€“ tiks uzdāvināts RÄ«gas domei.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-15-trolejbusa-marsruta-tris-neertas-pieturvietas-drizuma-labot-nesola.a333729

RÄ«gā 15. trolejbusa marÅ”rutā trÄ«s neērtas pieturvietas; drÄ«zumā labot nesola

2019-10-06T12:01:00+00:00

RÄ«gā 15. trolejbusa marÅ”rutā pasažieriem nākas saskarties ar vairākām Ä«paÅ”i neērtām pieturām ā€“ vai nu bez nojumes, vai bez paaugstinājuma pasažieru ērtākai izkāpÅ”anai. RÄ«gas domē un "RÄ«gas satiksmē" gan nesola drÄ«zus uzlabojumus.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-rupjam-kludam-renovetaja-rigas-socialaja-nama-apkures-sezona-sakas-ar-udenssovu.a334107

Ar rupjām kļūdām renovētajā RÄ«gas sociālajā namā apkures sezona sākas ar Ā«Å«densÅ”ovuĀ»

2019-10-05T14:57:00+00:00

Valdlaučos, Valdlauču ielā 10, sociālajā mājā, kuras rekonstrukcijā RÄ«gas dome ieguldÄ«jusi vairāk nekā 80Ā 000 eiro un kurā pēc tam atklātas rupjas celtnieku kļūdas, apkures sezona sākās ar ā€œÅ«densÅ”ovuā€ - Ā plÄ«suÅ”o cauruļu dēļ appludināti vismaz četri no 18 dzÄ«vokļiem, kā arÄ« kāpņu telpa, vēstÄ«ja LTV raidÄ«jums ā€œ4.Ā studijaā€
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ari-rigas-gaisa-tilta-balstus-pec-inzenieru-ieteikuma-sak-stiprinat-par-remontu-domas-2022gada.a334060

Arī Rīgas Gaisa tilta balstus pēc inženieru ieteikuma sāk stiprināt; par remontu domās 2022.gadā

2019-10-04T05:57:00+00:00

ArÄ« RÄ«gā VEF tilta jeb Gaisa tilta nesoŔās konstrukcijas izrādÄ«jās ne ideālā stāvoklÄ«, un pēc inženieru ieteikumiem tilta balsti tiek stiprināti, bet projektÄ“Å”anu tilta remontam plānots sākt vien 2022.Ā gadā, ziņoja LTV raidÄ«jums ā€œ4. studijaā€.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/salaspils-kulturas-nams-energetikis-varetu-atdzimt-2021-gada.a334079

Salaspils kultÅ«ras nams Ā«EnerģētiÄ·isĀ» varētu atdzimt 2021. gadā

2019-10-04T09:21:00+00:00

Salaspils novada paÅ”valdÄ«ba pirms diviem gadiem nonāca neapskaužamā situācijā, jo neplānotu defektu dēļ iestrēga kultÅ«ras nama ā€žEnerģētiÄ·isā€ rekonstrukcijas darbi. Tie nav atsākti arÄ« Å”odien, un celtnieki pie darba neÄ·ersies vēl vairāk nekā gadu, tomēr Å”ajā stāstā atvērta jauna lappuse.
www.carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/4188-carnikava-notikusaja-sabiedriskaja-apspriede-par-dabas-aizsardzibas-plana-izstradi-apspriesti-vairaki-butiski-jautajumi

Carnikavā notikuÅ”ajā sabiedriskajā apspriedē par dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādi apspriesti vairāki bÅ«tiski jautājumi

2019-10-03T00:00:00+00:00

Šā gada 1. oktobrÄ« Carnikavas pamatskolā norisinājās projekta "LIFE CoHaBit" dabas parka "PiejÅ«ra" dabas aizsardzÄ«bas plāna pirmā sabiedriskā apsprieÅ”ana, kurā dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādātāji - Latvijas Dabas fonds - informēja iedzÄ«votājus par dabas aizsardzÄ«bas plānu un ar to saistÄ«tām aktualitātēm. Sabiedriskajā apspriedē iedzÄ«votājiem bija iespēja par Å”o tēmu paust viedokli un uzdot interesējoÅ”os jautājumus, uzklausot atbildes no Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes pārstāvjiem un dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādātājiem. Ā  Sabiedriskās apspriedes pirmajā daļā tika sniegta prezentācija par dabas parku ā€œPiejÅ«raā€, kurā skaidrots, kas ir dabas aizsardzÄ«bas plāns un un kādi ir jaunā plāna mērÄ·i, kā arÄ« tika uzsvērts, ka dabas parkā konstatēti 24 Eiropas SavienÄ«bas nozÄ«mes aizsargājami biotopi, kas nosedz 86 % no visa dabas parka teritorijas. Parkā sastopamas vismaz 123 Latvijā Ä«paÅ”i aizsargājamas sugas. Ā  Sanāksmes dalÄ«bnieki tika informēti par četrām nozÄ«mÄ«gākajām dabas vērtÄ«bām dabas parkā: - kāpu mežiem; - piekrasti; - barÄ«bas vielām nabadzÄ«gajiem ezeriem; - piejÅ«ras pļavām. Tāpat prezentācijā tika uzsvērtas problēmas un draudi teritorijas dabas vērtÄ«bu saglabāŔanai, kā galvenos no tiem minot: - pārmērÄ«gu, nepietiekami virzÄ«tu rekreācijas slodzi; - mežu, Å«deņu eitrofikāciju jeb aizaugÅ”anu; - dabisko meža struktÅ«ru trÅ«kumu; - pļavu aizaugÅ”anu; - invazÄ«vo (sveÅ”zemju) sugu izplatÄ«Å”anos. Ā  Sabiedriskajā apspriedē tika sniegts detālāks izklāsts par plānotajiem aizsardzÄ«bas un apsaimniekoÅ”anas pasākumiem teritorijas dabas vērtÄ«bu draudu novērÅ”anai mežos, atklātajās kāpās, ezeros un zālājos, kā arÄ« sniegti priekÅ”likumi tÅ«risma plÅ«smu plānoÅ”anā. Tāpat tika prezentēti ieteikumi, kas lÄ«dz ar dabas aizsardzÄ«bas plāna izveidi paredz izmainÄ«t funkciālo zonējumu: - plānota regulējamā režīma zona vērtÄ«gāko mežu aizsardzÄ«bai (507 ha) (no tiem 360 ha ir esoÅ”ie mikroliegumi); - palielināt dabas lieguma zonas platÄ«bu (no 1246 ha uz 2420 ha). Ā  Sabiedriskajā apspriedē tika sniegti priekÅ”likumi izmainÄ«t dabas parka robežas, izslēdzot no dabas parka dabas aizsardzÄ«bai nenozÄ«mÄ«gas platÄ«bas pie dabas parka robežām. Kā arÄ«, tika sniegts priekÅ”likums pievienot dabas parkam JÅ«rasleju pļavas, kas izraisÄ«ja plaÅ”as diskusijas starp sanākuÅ”ajiem iedzÄ«votājiem un dabas plāna izstrādātājiem ā€“ Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem. Ā  IedzÄ«votājus uztrauca, ka tādējādi viņu privātais Ä«paÅ”ums kļūtu par publisku telpu, kā arÄ«, tas nozÄ«mētu papildus ierobežojumus un apgrÅ«tinājumus viņu privātās teritorijas lietojumam, kā arÄ« pazeminātu Ä«paÅ”uma vērtÄ«bu kopumā. Plāna izstrādātāji skaidroja, ka teritorijas iekļauÅ”ana dabas parkā nenozÄ«mē teritorijas iekļauÅ”anu dabas lieguma zonā un tas attiecÄ«gi neparedz tik stingrus ierobežojumus. Tika uzsvērts, ka dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultÅ«rvēsturiskās vērtÄ«bas un ir piemērotas sabiedrÄ«bas atpÅ«tai, izglÄ«toÅ”anai un audzināŔanai. Ā  Plāna izstrādātāji minēja potenciālos ieguvumus pievienojot JÅ«rasleju pļavas dabas parkam, uzsverot, ka tas veicinātu zemes Ä«paÅ”nieku iespējas piesaistÄ«t finansējumu apsaimniekoÅ”anas atsākÅ”anai un apmeklētāju infrastruktÅ«ras izveidei. Kā arÄ«, iekļaujot JÅ«rasleju pļavas dabas aizsardzÄ«bas plānā, tās atbilstoÅ”i apsaimniekojot varētu atjaunot ap 35 ha PiejÅ«ras pļavu biotopu, kas, savukārt, sastādÄ«tu ap 20 % no visā Latvijas teritorijā esoÅ”ajiem piejÅ«ras pļavu biotopiem. Ā  Sabiedriskajā apspriedē tika diskutēts arÄ« par to, kā turpmāk apsaimniekot dabas parka teritoriju. Kā viena no versijām no iedzÄ«votāju puses izskanēja, ka bÅ«tu nepiecieÅ”ams veidot administrāciju dabas parkam ā€œPiejÅ«raā€, ko pozitÄ«vi novērtēja gan paÅ”valdÄ«bas, gan Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes pārstāvji. Ā  Prezentācija par dabas aizsardzÄ«bas plānu dabas parkam ā€œPiejÅ«raā€ pieejama Å EIT. Ā  Dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādātāji aicina iedzÄ«votājus sniegt komentārus un ierosinājumus, tos nosÅ«tot elektroniski uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_d847e35a", 0); vai pa pastu: Latvijas Dabas fonds, VÄ«landes 3-7, RÄ«ga, LV-1010. Ā  Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) ā€žPiekrastes biotopu aizsardzÄ«ba dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€ā€ tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras Latvijas vides aizsardzÄ«bas fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daudzstavu-eku-zolitudes-tragedijas-vieta-nenojauks.a333916

Daudzstāvu ēku Zolitūdes traģēdijas vietā nenojauks

2019-10-02T17:37:00+00:00

ZolitÅ«dē paÅ”laik aizzÄ«mogotā jaunbÅ«ve aiz sabrukuŔā lielveikala "Maxima"Ā tomēr tiks apdzÄ«vota. Pēc ilgiem strÄ«diem un diskusijām biedrÄ«ba "ZolitÅ«de 21.11."Ā ir piekritusi kompromisam, lai gan vēl salÄ«dzinoÅ”i nesen uzstāja, ka ēka ir jānojauc.