Valstij piederošās ēkas joprojām apsaimnieko sadrumstaloti, ministrijas – patukšas
Šobrīd ministrijas un to padotības iestādes ir izvietotas vairāk nekā 200 dažādās ēkās Rīgā. Liela daļa no birojiem atrodas tiem nepiemērotās telpās, bet ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Šādi darba apstākļi neveicina valsts pārvaldes darbinieku vēlmi doties uz darbu. Ierēdņi plāno ministrijas izvietot vairākās ēkās – gan tādās, kas patlaban stāv tukšas, gan arī jau daļēji apdzīvotā biroja kompleksā. Cik lietderīgi ministrijas un to pakļautības iestādes apdzīvo to biroju ēkas, un vai attālināta darba dēļ ēkas stāv pustukšas?
Daļu ministriju plāno pārcelt uz Zemkopības ministrijas ēku
2022-12-03T18:20:00+00:00
Jau pavisam drīz arī valsts pārvalde varētu pāriet uz darba vidi, kuras centrā ir arī darbinieka labsajūta. Šādi plāni jau top valdības gaiteņos. Saskaņā ar tiem vairākas ministrijas un citas valsts iestādes paredzēts pārvietot uz Zemkopības ministrijas (ZM) ēku Republikas laukumā 2, Rīgā.
Liela daļa ministriju un citu valsts iestāžu nākotnē varētu pārcelties uz Zemkopības ministrijas ēku
2022-11-29T20:51:00+00:00
Nākotnē liela daļa ministriju un citu valsts iestāžu varētu pārvākties uz pašreizējo Zemkopības ministrijas (ZM) ēku Republikas laukumā 2, Rīgā. Šāda iespēja tiek izskatīta informatīvajā ziņojumā, ko šodien pieņēma valdība.
Arhitekta Šēnberga piedāvājums koncertzāles būvniecībai – Republikas laukums
2020-09-30T16:15:00+00:00
Rosinot kvalitatīvu diskusiju par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu un atbalstot viedokļu daudzveidību, savu alternatīvu skatījumu izstrādājis arhitekts Uģis Šēnbergs un viņa domubiedri. Ar viņu idejas projektu šobrīd var iepazīties "MAD Arhitektūras telpā", kas ir iekārtota Elizabetes ielā 2 – ēkā, kuru pēc valdības ieceres ir plānots nojaukt un vietā būvēt koncertzāli.
RD nākotnē vēlas nojaukt Zemkopības ministrijas augstceltni
Rīgas dome nākotnē vēlas nojaukt pašreizējo Zemkopības ministrijas ēku Citadeles ielā un tās vietā uzbūvēt jaunu modernu ēku ar mazāku stāvu skaitu, liecina Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2018. gadam otrās redakcijas paskaidrojuma raksts. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes pārstāvis Andis Kublačovs aģentūrai BNS skaidroja, ka pašlaik Zemkopības ministrijas ēka neiederas Rīgas vēsturiskā centra vidē un aizsedz Vecrīgas siluetu no ostas puses. Viņš teica, ka nākotnē būtu jāapsver iespējas šo ēku nojaukt un tās vietā uzbūvēt modernu celtni piecu līdz sešu stāvu augstumā, tādējādi nepārsniedzot Rīgas vēsturiskā centra stāvu augstuma prasības. Jaunajā Rīgas teritorijas plānojuma paskaidrojuma rakstā teikts, ka šobrīd Zemkopības ministrijas augstceltne neiekļaujas ainavā. Ņemot vērā augstceltnes zemo inženiertehnisko stāvokli un neatbilstību šodienas biroju telpu vajadzībām, pašreizējās celtnes aizvietošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu būvi būs izdevīga ēkas potenciālajiem klientiem. Jau ziņots, ka rīdzinieki no 6. septembra līdz 18. oktobrim sabiedriskajā apspriešanā atkal varēs izteikt savu viedokli par pilsētas attīstības plāniem — Rīgas attīstības plāna 2. redakciju un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna 3. redakciju. Rīgas pilsētas attīstības plāna mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu pilsētas attīstību. Plāns ir nepieciešams, jo Rīgai ir jārisina jautājumi, ar kuriem saskaras daudzas Eiropas un pasaules valstu pilsētas, piemēram, personisko automobiļu skaita pieaugums, sabiedriskā transporta daudzuma samazināšanās, vides problēmas, sociālā nevienlīdzība un spriedze, starptautiski konkurētspējīgas investīciju vides veidošana un citas problēmas. Pilsētas attīstības plāns sastāv no ilgtermiņa attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojuma un apbūves noteikumiem. Paredzēts, ka dome par plāna galīgo redakciju varētu lemt šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns nosaka vairākus ierobežojumus saistībā ar apbūvi Vecrīgā un pārējā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ietilpstošās Rīgas daļas teritorijā. Plāns noteic, ka vēsturiskajā centrā modernā apbūve ir pieļaujama tikai vietās, kur nodarīto kara postījumu dēļ izjaukta pilsētas arhitektoniskā ainava, atsedzot ēku ugunsmūrus. Lai gan Rīgas vēsturiskais centrs aizņem tikai 1,43% no pilsētas teritorijas, tam ir unikāla vērtība. Šajā teritorijā saglabājusies samērā neskarta viduslaiku un vēlāko laiku pilsētbūvnieciskā struktūra, jūgendstila un 19. gadsimta koka arhitektūra. Rīgas vēsturiskais centrs ir ieguvis augstāko starptautisko kultūras mantojuma novērtējumu un iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.