«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.
Rīgas domē nezina, kad lems par pieminekļu demontāžu; valsts neiejaukšoties
Seši Rīgas pieminekļi, kuru demontāžu atbalstījusi pilsētas pieminekļu padome, nav valsts pārraudzībā, tāpēc valsts neiejaukšoties pašvaldības lēmumā. Kad varētu lemt par rakstnieka Andreja Upīša, krievu dzejnieka Aleksandra Puškina un citu vides objektu pārvietošanu, Rīgas domē vēl nezinot, vienlaikus norādot, ka diskusijas par to būs karstas.
Rīgas Pieminekļu padome nolemj pārvietot pieminekli Andrejam Upītim un Annai Saksei
No Rīgas centra būtu jāpazūd rakstnieka Andreja Upīša piemineklim, padomju militārā kompleksa izstrādātāja Mstislava Keldiša krūšutēlam un dzejnieka Aleksandra Puškina piemineklim. Tā lēmis Rīgas domes (RD) Pieminekļu padomes vairākums, būtībā mainot šīs pašas padomes lemto pirms gada. Galīgais lēmums par pieminekļu likteni gan vēl būs jāpieņem domes deputātiem.