New tags here

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/carnikava-biotopa-atjaunosanas-laika-nozage-ari-lielas-priedes.a334880

Carnikavā biotopa atjaunoÅ”anas laikā nozāģē arÄ« lielās priedes

2019-10-11T15:55:00+00:00

Carnikavā, dabas parka ā€œPiejÅ«raā€ teritorijā, sākti pelēkās kāpas biotopa atjaunoÅ”anas darbi. Lai panāktu labvēlÄ«gākus apstākļus augiem, izretinātas saauguŔās priedes. Darbu izpildÄ«tāji gan nav ievērojuÅ”i nosacÄ«jumus un nozāģējuÅ”i deviņus kokus, kuru diametrs pārsniedz atļautos 20 centimetrus.
www.apollo.lv/4705455/jaunbuves-del-izcert-33-kokus

JaunbÅ«ves dēļ izcērt 33Ā kokus

"Cilvēki kādreiz ir nopirkuÅ”i zemi un tagad grib pelnÄ«t, bet vai tādēļ jau tā blÄ«vi apbÅ«vētā teritorijā jāspiež jauni nami?" spriež iedzÄ«votāji. Jau tā blÄ«vi apbÅ«vētajā K. Valdemāra ielas 143. un 145. nama apkārtnē iecerēta divu daudzstāvu namu celtniecÄ«ba. EsoÅ”o namu iedzÄ«votāji satraukuÅ”ies, ka tādējādi kritÄ«sies viņu Ä«paÅ”umu vērtÄ«ba un pasliktināsies dzÄ«ves kvalitāte, jo palielināsies apbÅ«ves blÄ«vums un tiks apbÅ«vēta zaļā zona, nocērtot kokus, kuri aiztur satiksmes troksni no K. Valdemāra ielas. Vienam gruntsgabalam, uz kura SIA Dominus&K iecerējusi seÅ”stāvu dzÄ«vojamās mājas celtniecÄ«bu, bÅ«vatļauja izsniegta jau 2003. gadā. Otra gruntsgabala ā€“ apmēram 25 metrus Å”auras zemes joslas, kas jau esoÅ”o namu sienas atdala no ielas, ā€“ Ä«paÅ”niekam Nikolasam Počinkovam pagaidām dota atļauja izstrādāt daudzstāvu nama projektu. Namu iedzÄ«votāji ir satraukuÅ”ies, ka tādā gadÄ«jumā tiks nocirsti viņu paÅ”u rokām pirms apmēram 40 gadiem stādÄ«tie koki. Desmitā stāva augstumā izauguÅ”ie koki namu apkārtni dara vizuāli pievilcÄ«gu un aiztur troksni un putekļus, kas nāk no tikai pārdesmit metru attālumā esoŔās KriÅ”jāņa Valdemāra ielas. "Stāvu zem manis kāda Ä£imene iegādājās dzÄ«vokli, sakot, ka izlēmuÅ”i tikai skaisto koku, zaļās zonas dēļ," stāsta nama iedzÄ«votāja Rita Vasiļevska. Tagad iedzÄ«votāji izjÅ«tot pastāvÄ«gu nemieru, ka "no rÄ«ta pamodÄ«simies un koku vairs nebÅ«s". Latvijas Arhitektu savienÄ«bas ētikas komisijas priekÅ”sēdētājs Oļģerts Krauklis, kurÅ” dzÄ«vo pāri ielai un uz kokiem nolÅ«kojas no sava dzÄ«vokļa logiem, norāda ā€“ uzbÅ«vējot daudzstāvu ēku uz tik Å”auras zemes strēles pie paÅ”as ielas, visnecieÅ”amākie dzÄ«ves apstākļi bÅ«s tieÅ”i jaunā nama iemÄ«tniekiem, zem kuru logiem atradÄ«sies trokŔņainā KriÅ”jāņa Valdemāra iela. O. Krauklim esot bijusi Ä«sa saruna ar arhitektu Viktoru RimÅ”u, kam uzticēta nama projekta izstrāde. ViņŔ atklājis, ka iecerēts bÅ«vēt vai nu divas 4,5 stāvu mājas, vai vienu septiņstāvu namu. "Nu Å”ausmÄ«gi maziņŔ tas zemes gabaliņŔ. Es nestādos priekŔā, kur te var māju uzbÅ«vēt," plecus raustÄ«dams, domÄ«gi saka sirmais arhitekts, nolÅ«kodamies uz Å”auro zemes strēli pāri ielai. "Es saprotu ā€“ zeme kādreiz nopirkta un cilvēki tagad grib pelnÄ«t, bet vai tāpēc bÅ«tu mākslÄ«gi jāspiež iekŔā jauni nami jau tā blÄ«vi apbÅ«vētajā teritorijā?" O. Krauklis vērÅ” uzmanÄ«bu, ka jau padomju laikos, kad veikta esoÅ”o namu bÅ«vniecÄ«ba, arhitekti vairākus namus pret ielu novietojuÅ”i ar galiem. "Tādēļ, lai iedzÄ«votājus netraucētu trokŔņi no blakusesoŔās ielas," skaidro arhitekts. BÅ«vniecÄ«bas likums uzliek par pienākumu paÅ”valdÄ«bai, pirms tā pieņem lēmumu par bÅ«vniecÄ«bu, nodroÅ”ināt paredzētās bÅ«vniecÄ«bas publisku apsprieÅ”anu vienÄ«gi gadÄ«jumos, kad tiek celta sabiedriski nozÄ«mÄ«ga bÅ«ve, jaunbÅ«ves vai rekonstrukcijas izmaksas par valsts vai paÅ”valdÄ«bu lÄ«dzekļiem pārsniedz 50 tÅ«kstoÅ”us latu, bÅ«vniecÄ«ba bÅ«tiski ietekmē vides stāvokli, iedzÄ«votāju sadzÄ«ves apstākļus vai nekustamā Ä«paÅ”uma vērtÄ«bu vai apbÅ«ve paredzēta publiskā lietoÅ”anā esoŔā teritorijā. O. Krauklis norāda, ka formulējums "bÅ«tiski ietekmē" realitātē ir grÅ«ti pierādāms un paver interpretācijas iespējas, kas var tikt izmantotas par labu bÅ«vēties gribētājiem. "Tā ir interpretācijas nianse ā€“ kā kurÅ” pierāda. Ja bÅ«vētājs nolÄ«gst advokātu ar praksi un zināŔanām, viņŔ pierādÄ«s, ka te var pusi pilsētas sabÅ«vēt, bÅ«tiski nekaitējot iedzÄ«votāju sadzÄ«ves apstākļiem," skeptiski spriež arhitekts.
skaties.lv/zinas/latvija/vesturisko-udenstorni-alises-iela-plano-atdot-rigas-domei

Vēsturisko ūdenstorni Alīses ielā plāno atdot Rīgas domei

Viens no skaistākajiem Å«denstorņiem RÄ«gā, Pārdaugavā, joprojām stāv tukÅ”s. Uzņēmums ā€œRÄ«gas Å«densā€ torni centās pārdot, kad tas neizdevās, tad bija plānots torni iznomāt, taču joprojām visas ieceres ir bez rezultāta. Tagad ā€œRÄ«gas Å«densā€ nāk klajā ar jaunu ieceri, ka vēsturiskais kultÅ«ras piemineklis ā€“ Å«denstornis Pārdaugavā ā€“ tiks uzdāvināts RÄ«gas domei.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-15-trolejbusa-marsruta-tris-neertas-pieturvietas-drizuma-labot-nesola.a333729

RÄ«gā 15. trolejbusa marÅ”rutā trÄ«s neērtas pieturvietas; drÄ«zumā labot nesola

2019-10-06T12:01:00+00:00

RÄ«gā 15. trolejbusa marÅ”rutā pasažieriem nākas saskarties ar vairākām Ä«paÅ”i neērtām pieturām ā€“ vai nu bez nojumes, vai bez paaugstinājuma pasažieru ērtākai izkāpÅ”anai. RÄ«gas domē un "RÄ«gas satiksmē" gan nesola drÄ«zus uzlabojumus.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-rupjam-kludam-renovetaja-rigas-socialaja-nama-apkures-sezona-sakas-ar-udenssovu.a334107

Ar rupjām kļūdām renovētajā RÄ«gas sociālajā namā apkures sezona sākas ar Ā«Å«densÅ”ovuĀ»

2019-10-05T14:57:00+00:00

Valdlaučos, Valdlauču ielā 10, sociālajā mājā, kuras rekonstrukcijā RÄ«gas dome ieguldÄ«jusi vairāk nekā 80Ā 000 eiro un kurā pēc tam atklātas rupjas celtnieku kļūdas, apkures sezona sākās ar ā€œÅ«densÅ”ovuā€ - Ā plÄ«suÅ”o cauruļu dēļ appludināti vismaz četri no 18 dzÄ«vokļiem, kā arÄ« kāpņu telpa, vēstÄ«ja LTV raidÄ«jums ā€œ4.Ā studijaā€
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ari-rigas-gaisa-tilta-balstus-pec-inzenieru-ieteikuma-sak-stiprinat-par-remontu-domas-2022gada.a334060

Arī Rīgas Gaisa tilta balstus pēc inženieru ieteikuma sāk stiprināt; par remontu domās 2022.gadā

2019-10-04T05:57:00+00:00

ArÄ« RÄ«gā VEF tilta jeb Gaisa tilta nesoŔās konstrukcijas izrādÄ«jās ne ideālā stāvoklÄ«, un pēc inženieru ieteikumiem tilta balsti tiek stiprināti, bet projektÄ“Å”anu tilta remontam plānots sākt vien 2022.Ā gadā, ziņoja LTV raidÄ«jums ā€œ4. studijaā€.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/salaspils-kulturas-nams-energetikis-varetu-atdzimt-2021-gada.a334079

Salaspils kultÅ«ras nams Ā«EnerģētiÄ·isĀ» varētu atdzimt 2021. gadā

2019-10-04T09:21:00+00:00

Salaspils novada paÅ”valdÄ«ba pirms diviem gadiem nonāca neapskaužamā situācijā, jo neplānotu defektu dēļ iestrēga kultÅ«ras nama ā€žEnerģētiÄ·isā€ rekonstrukcijas darbi. Tie nav atsākti arÄ« Å”odien, un celtnieki pie darba neÄ·ersies vēl vairāk nekā gadu, tomēr Å”ajā stāstā atvērta jauna lappuse.
www.carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/4188-carnikava-notikusaja-sabiedriskaja-apspriede-par-dabas-aizsardzibas-plana-izstradi-apspriesti-vairaki-butiski-jautajumi

Carnikavā notikuÅ”ajā sabiedriskajā apspriedē par dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādi apspriesti vairāki bÅ«tiski jautājumi

2019-10-03T00:00:00+00:00

Šā gada 1. oktobrÄ« Carnikavas pamatskolā norisinājās projekta "LIFE CoHaBit" dabas parka "PiejÅ«ra" dabas aizsardzÄ«bas plāna pirmā sabiedriskā apsprieÅ”ana, kurā dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādātāji - Latvijas Dabas fonds - informēja iedzÄ«votājus par dabas aizsardzÄ«bas plānu un ar to saistÄ«tām aktualitātēm. Sabiedriskajā apspriedē iedzÄ«votājiem bija iespēja par Å”o tēmu paust viedokli un uzdot interesējoÅ”os jautājumus, uzklausot atbildes no Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes pārstāvjiem un dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādātājiem. Ā  Sabiedriskās apspriedes pirmajā daļā tika sniegta prezentācija par dabas parku ā€œPiejÅ«raā€, kurā skaidrots, kas ir dabas aizsardzÄ«bas plāns un un kādi ir jaunā plāna mērÄ·i, kā arÄ« tika uzsvērts, ka dabas parkā konstatēti 24 Eiropas SavienÄ«bas nozÄ«mes aizsargājami biotopi, kas nosedz 86 % no visa dabas parka teritorijas. Parkā sastopamas vismaz 123 Latvijā Ä«paÅ”i aizsargājamas sugas. Ā  Sanāksmes dalÄ«bnieki tika informēti par četrām nozÄ«mÄ«gākajām dabas vērtÄ«bām dabas parkā: - kāpu mežiem; - piekrasti; - barÄ«bas vielām nabadzÄ«gajiem ezeriem; - piejÅ«ras pļavām. Tāpat prezentācijā tika uzsvērtas problēmas un draudi teritorijas dabas vērtÄ«bu saglabāŔanai, kā galvenos no tiem minot: - pārmērÄ«gu, nepietiekami virzÄ«tu rekreācijas slodzi; - mežu, Å«deņu eitrofikāciju jeb aizaugÅ”anu; - dabisko meža struktÅ«ru trÅ«kumu; - pļavu aizaugÅ”anu; - invazÄ«vo (sveÅ”zemju) sugu izplatÄ«Å”anos. Ā  Sabiedriskajā apspriedē tika sniegts detālāks izklāsts par plānotajiem aizsardzÄ«bas un apsaimniekoÅ”anas pasākumiem teritorijas dabas vērtÄ«bu draudu novērÅ”anai mežos, atklātajās kāpās, ezeros un zālājos, kā arÄ« sniegti priekÅ”likumi tÅ«risma plÅ«smu plānoÅ”anā. Tāpat tika prezentēti ieteikumi, kas lÄ«dz ar dabas aizsardzÄ«bas plāna izveidi paredz izmainÄ«t funkciālo zonējumu: - plānota regulējamā režīma zona vērtÄ«gāko mežu aizsardzÄ«bai (507 ha) (no tiem 360 ha ir esoÅ”ie mikroliegumi); - palielināt dabas lieguma zonas platÄ«bu (no 1246 ha uz 2420 ha). Ā  Sabiedriskajā apspriedē tika sniegti priekÅ”likumi izmainÄ«t dabas parka robežas, izslēdzot no dabas parka dabas aizsardzÄ«bai nenozÄ«mÄ«gas platÄ«bas pie dabas parka robežām. Kā arÄ«, tika sniegts priekÅ”likums pievienot dabas parkam JÅ«rasleju pļavas, kas izraisÄ«ja plaÅ”as diskusijas starp sanākuÅ”ajiem iedzÄ«votājiem un dabas plāna izstrādātājiem ā€“ Latvijas Dabas fonda pārstāvjiem. Ā  IedzÄ«votājus uztrauca, ka tādējādi viņu privātais Ä«paÅ”ums kļūtu par publisku telpu, kā arÄ«, tas nozÄ«mētu papildus ierobežojumus un apgrÅ«tinājumus viņu privātās teritorijas lietojumam, kā arÄ« pazeminātu Ä«paÅ”uma vērtÄ«bu kopumā. Plāna izstrādātāji skaidroja, ka teritorijas iekļauÅ”ana dabas parkā nenozÄ«mē teritorijas iekļauÅ”anu dabas lieguma zonā un tas attiecÄ«gi neparedz tik stingrus ierobežojumus. Tika uzsvērts, ka dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv noteikta apvidus dabas un kultÅ«rvēsturiskās vērtÄ«bas un ir piemērotas sabiedrÄ«bas atpÅ«tai, izglÄ«toÅ”anai un audzināŔanai. Ā  Plāna izstrādātāji minēja potenciālos ieguvumus pievienojot JÅ«rasleju pļavas dabas parkam, uzsverot, ka tas veicinātu zemes Ä«paÅ”nieku iespējas piesaistÄ«t finansējumu apsaimniekoÅ”anas atsākÅ”anai un apmeklētāju infrastruktÅ«ras izveidei. Kā arÄ«, iekļaujot JÅ«rasleju pļavas dabas aizsardzÄ«bas plānā, tās atbilstoÅ”i apsaimniekojot varētu atjaunot ap 35 ha PiejÅ«ras pļavu biotopu, kas, savukārt, sastādÄ«tu ap 20 % no visā Latvijas teritorijā esoÅ”ajiem piejÅ«ras pļavu biotopiem. Ā  Sabiedriskajā apspriedē tika diskutēts arÄ« par to, kā turpmāk apsaimniekot dabas parka teritoriju. Kā viena no versijām no iedzÄ«votāju puses izskanēja, ka bÅ«tu nepiecieÅ”ams veidot administrāciju dabas parkam ā€œPiejÅ«raā€, ko pozitÄ«vi novērtēja gan paÅ”valdÄ«bas, gan Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes pārstāvji. Ā  Prezentācija par dabas aizsardzÄ«bas plānu dabas parkam ā€œPiejÅ«raā€ pieejama Å EIT. Ā  Dabas aizsardzÄ«bas plāna izstrādātāji aicina iedzÄ«votājus sniegt komentārus un ierosinājumus, tos nosÅ«tot elektroniski uz e-pasta adresi emailProtector.addCloakedMailto("ep_d847e35a", 0); vai pa pastu: Latvijas Dabas fonds, VÄ«landes 3-7, RÄ«ga, LV-1010. Ā  Projekts LIFE CoHaBit (Nr. LIFE15 NAT/LV/000900) ā€žPiekrastes biotopu aizsardzÄ«ba dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€ā€ tiek ieviests ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Valsts reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras Latvijas vides aizsardzÄ«bas fonda administrācijas finansiālu atbalstu.
www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daudzstavu-eku-zolitudes-tragedijas-vieta-nenojauks.a333916

Daudzstāvu ēku Zolitūdes traģēdijas vietā nenojauks

2019-10-02T17:37:00+00:00

ZolitÅ«dē paÅ”laik aizzÄ«mogotā jaunbÅ«ve aiz sabrukuŔā lielveikala "Maxima"Ā tomēr tiks apdzÄ«vota. Pēc ilgiem strÄ«diem un diskusijām biedrÄ«ba "ZolitÅ«de 21.11."Ā ir piekritusi kompromisam, lai gan vēl salÄ«dzinoÅ”i nesen uzstāja, ka ēka ir jānojauc.