В рижском районе Торнякалнс в среду, 27 сентября, заложили первый камень Дома наук Латвийского университета — это будет второе из трех учебных зданий нового университетского Академического центра, сообщает Latvijas Radio.
Объекты национального значения: реконструкция затянулась, это заинтересовало даже Сейм
2017-09-27T11:52:00+00:00
Несколько объектов национального уровня всё никак не сдадут в эксплуатацию: часть Исторического музея в Рижском замке, Музей оккупации, Музей писательства и музыки, а также ряд других. Курирует проекты их строительства и реконструкции предприятие Valsts nekustamie īpašumi. В среду 27 сентября его представителей пригласили в комиссию Сейма по запросам и потребовали отчета, сообщает Латвийское радио 4.
Vāgnera zāle nav prioritāšu sarakstā nevienai no iesaistītajām institūcijām
2017-09-22T17:01:00+00:00
Vāgnera nams jeb Vāgnera zāle padsmit gadus ir faktiski bez lietotāja un pamazām drūp un plaisā. Neraugoties uz zāles lielisko vēsturi un kultūras potenciālu, tās atjaunošana nav prioritāšu sarakstā nevienai no iesaistītajām institūcijām. Atbildību par tās glābšanu ministrijas un apsaimniekotāji turpina futbolēt no viena pie otra.
Garkalnes novada Upesciemā šoruden sākusies Berģu skolas piebūves celtniecība, un 5000 kvadrātmetru lielā būve skolai nepieciešama, jo jau šoruden telpu trūkuma dēļ neesot bijis iespējams uzņemt visus, kuri vēlējās tajā mācīties.
Рига построит еще одну детскую площадку — за счет штрафов строителей
2017-09-21T09:09:00+00:00
На средства, полученные от уплаты штрафов строителями, самоуправление в районе улиц Зирню и Лактас около ул. Валдемара планирует построить детскую игровую площадку, сообщает пресс-служба Рижской думы.
Visticamāk, ja nebūtu milzīgās ažiotāžas ap tā dēvēto “kapu tramvaju”, jautājums par Rīgas Lielo kapu likteni tā arī nebūtu aktualizēts, un Rīgas un Latvijas veidotāju atdusas vietas saglabātos tik ilgi, cik tās koptu attāli radinieku vai entuziasti. Lai arī gadu desmitiem kapi grima aizmirstības un birokrātijas purvā, beidzot tur sākušies kapliču iekonservēšanas darbi, un drīzumā plānots arī restaurēt vienu no senajām kapenēm.
Строительство второго корпуса Страдиня тоже затягивается
2017-09-19T17:19:00+00:00
Сорвали сроки по одному корпусу, сорвут и по другому. Да ещё и не прошли проверку дождём. Сегодня в Сейме думали, что делать со строительством новых помещений больницы Страдиня и как не допустить аврала, сообщает программа «Сегодня вечером» LTV7.
Pētersalas ielā 3 un 5 (Google maps) pagalmā atrodas divi sešstāvu nami ļoti sliktā stāvoklī. Tādi tie ir jau ilgi. No Pētersalas ielas puses ēkas nav uzkrītošas, jo tās aizsedz citi nami. Interesa…
Bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī prokuratūras vajadzībām pielāgos līdz 2020.-2021. gadu mijai
2017-09-18T13:14:00+00:00
Bijušajā Rīgas Galvenās policijas ēkā Aspazijas bulvārī 7 Ģenerālprokuratūra darbu varēs sākt 2021. gada sākumā, paredz VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) sagatavotais plāns.
Rīgā, Barona ielā, piektdien, 15. septembrī, atklās Rīgas centra sporta kvartālu, kas iekārtots bijušā Latvijas Universitātes stadiona teritorijā un ko Rīgas dome pārņēma pēc tam, kad naudas trūkuma dēļ neīstenojās Latvijas Futbola federācijas iecere veidot tur jaunu futbola stadionu.
Rīgas centrā tiks atklāta viena no lielākajām velotrasēm pasaulē
Sestdien, 16.septembrī, jaunajā Centra sporta kvartālā tiks atklāta unikāla asfalta velotrase - viena no lielākajām visā pasaulē. Jau paredzams, ka 3000 m2 lielā trase kļūs par iemīļotu aktīvās atpūtas galamērķi gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, vēsta Ance Siliņa, Velosolutions Baltics pārstāve.
Pabeigti lielākie ielu atjaunošanas projekti šogad – Dzirnupes un Pureņu ielas
2017-09-14T00:00:00+00:00
Augustā pilnībā pabeigti Dzirnupes ielas virsmas rekonstrukcijas darbi posmā no pagrieziena uz Carnikavas kapiem līdz dzelzceļa pārbrauktuvei.
3,9 km garumā nomainīta ceļa seguma virskārta, ieklājot jaunu asfaltu, kas pārklāts ar bitumena un šķembu slāni, izbūvēta jauna apgaismojuma līnija, bīstamākajās vietās – pie caurtekām, ceļa līkumos un pie tilta pār Dzirnupi – uzbūvētas ceļa barjeras.
Gaujas ciema galvenā iela ir viens no septiņiem vietējās nozīmes valsts ceļiem, ko pirms septiņiem gadiem pašvaldība bez papildu finansējuma piešķiršanas pārņēma apsaimniekošanā no valsts. Tās asfaltbetona segums uzklāts pirms 40-50 gadiem, un kopš tā laika lāpītas vien bedres, tāpēc pašvaldība šogad ieguldīja līdzekļus ielas seguma atjaunošanā. Tomēr arī pēc dabu pabeigšanas Dzirnupes iela ir kopīga autotransportam, riteņbraucējiem un gājējiem. Lai uzlabotu satiksmes drošību, dažviet, kur to pieļauj pazemes komunikācijas, iela ir paplašināta līdz 5,5 m.
Liedz ātrumvaļņu izbūvi
Pēc ielas seguma atjaunošanas atļautais ātrums ir 50 km/h, bet dažos posmos – 30 km/h. Ņemot vērā iedzīvotāju paustās bažas par to, ka atsevišķās vietās, braucot pa gludo segumu, autovadītāji varētu ignorēt noteiktos ātruma ierobežojumus, bija plānots ielas šaurākajās vietās, kur īpašumu žogi atrodas pie pašas ielas, papildus noteiktajai 30 km/h ātruma zonai uzstādīt arī piecus ātrumvaļņus.
Tomēr VAS "Latvijas Valsts ceļi" noraidīja šo Carnikavas Komunālservisa rosināto papildinājumu projektam, paskaidrojot, ka "atbilstoši valsts standartam LVS 99 "Ceļa ātrumvaļņi" ātruma slāpētājus nevar izvietot uz apdzīvoto vietu maģistrālajām un tranzīta ielām", un saskaņā ar novada teritorijas plānojumu Dzirnupes iela ir maģistrālā iela.
Dzirnupes ielas uzlabošanu turpinās
Ielas rekonstrukcija tika pilnībā īstenota par pašvaldības līdzekļiem, un projekta izmaksas, kā sākotnēji plānots, ir 800 000 eiro.
Šovasar jau pabeigti projektēšanas darbi 150 m garajā Dzirnupes ielas posmā no autoceļa A1 līdz pagriezienam uz Carnikavas internātpamatskolu rekonstrukcijai. To plānots realizēt 2018. gadā. Šajā posmā izbūvēs gan apgaismojumu, gan ietvi gājējiem.
Jau tuvākajos gados domei būs jālemj arī par tilta pār Dzirnupi rekonstrukciju, kurš ir stipri nolietots. Tilta atjaunošana varētu izmaksāt ap pusmiljonu eiro.
Pureņu ielai Garupē jauns segums
Garupē augustā pabeigta Pureņu ielas atjaunošana ar divkāršo virsmas apstrādi, kas no pašvaldības budžeta izmaksāja 96 000 eiro. Vispirms 1,3 km garajā ielas posmā noņēma apaugumu, kas kavē ūdens novadi no ielas, un nolīdzināja iesēdumus, ieklāja dolomīta šķembu virskārtu un beigās ieklāja bitumena emulsijas un granīta sīkšķembu slāni.
Šāda ceļa virsmas apstrādes tehnoloģija novadā tiek lietota pirmo reizi. Tā novērš putekļošanos un pasargā virsmu no bedru veidošanās, kā arī rada asfaltēta ceļa iespaidu Tomēr šāds segums nav paredzēts lielām slodzēm, tāpēc transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 18 tonnu, būs liegts pārvietoties pa šo ielu.
Vērienīgu atjaunotni kopš šī gada sākuma piedzīvo centrālais katoļu dievnams Vecrīgā – Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle. Šobrīd jau pilnībā restaurēta altāra daļas fasāde, un līdz gada beigām plānots atjaunot arī visus pārējos baznīcas ārējos mūrus, no kuriem vissarežģītākais solās būt darbs pie torņa, kas ir sevišķi bēdīgā stāvoklī. Iepriekšējā dievnama fundamentālā restaurācija notika pirms 100 gadiem tā sauktajā cara laikā, kad darbus vadīja slavenais arhitekts Vilhelms Bokslafs.