«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.
«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.
«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.
«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.
«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.
«Nepareizo» pieminekļu aizvākšana Rīgā – «kulturāla kastrācija» vai atbrīvošanās no pagātnes rēgiem?
Nevēlamo pieminekļu aizvākšana no Rīgas centra neizdzēsīs vēsturi un sāpīgas atmiņas. Par to ir pārliecināts Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs, kurš ilūzijas vārdā aicina vieglu roku nenovākt Publiskās atmiņas centra iezīmētos, mūsu vidē vairs neiederīgos pieminekļus. Centra pētnieks Didzis Šēnbergs uzskata, ka šīm vēstures liecībām no galvaspilsētas laukumiem un parkiem ir jāpazūd, jo tas ir ceļš, kā sabiedrība var demonstrēt savu nosodījumu pret totalitāro režīmu.