ā„–5748

www.carnikava.lv/jaunumi/20-attistiba/4529-tiek-uzsakti-darbi-invazivo-sveszemju-augu-izplatibas-ierobezosanai

Tiek uzsākti darbi invazīvo sveŔzemju augu izplatības ierobežoŔanai

2020-04-24T00:00:00+00:00

AprÄ«lÄ« projekta LIFE CoHaBit ietvaros Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grÄ«vas tiek uzsākti invazÄ«vo sveÅ”zemju augu izplatÄ«bas ierobežoÅ”anas darbi dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€.Ā Galvenais darbu mērÄ·is ir ierobežot sveÅ”zemju augu sugu izplatÄ«Å”anos un samazināt to platÄ«bas Carnikavas novada piekrastes aizsargājamos biotopos. Ā  Projekta ietvaros invazÄ«vo augu sugu ierobežoÅ”anas pasākumi jau notikuÅ”i 2018./2019. gadā RÄ«gas teritorijās ā€“ Vakarbuļļos, RÄ«tabuļļos un DaugavgrÄ«vā. Ā  Garciemā tiks ierobežota izplatÄ«ba sekojoŔām sugām: vārpainā korinte (Amelanchier spicata), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) un puÄ·u sprigane (Impatiens glandulifera). Kalngalē ā€“ tatārijas salāts (Lactuca tatarica), savukārt pie Gaujas grÄ«vas ā€“ krokainā roze (Rosa rugosa). Ā  Å ajā pavasara/vasaras sezonā Garciemā, Kalngalē un pie Gaujas grÄ«vas darbi tiks veikti divas reizes, jo auga izrauÅ”ana tikai vienu reizi augu izplatÄ«bas samazināŔanai var bÅ«t neefektÄ«va ā€“ augu sakņu daļas var palikt zemē un spēt ataugt nākoÅ”ajā veÄ£etācijas sezonā. InvazÄ«vo augu sugu apkaroÅ”ana kopumā ir ilgstoÅ”s process un to nepiecieÅ”ams veikt vairakkārt.Kā invazÄ«vo augu apkaroÅ”anas metode tiks izmantota zāģēŔana, rauÅ”ana un rakÅ”ana lÄ«dz sakņu kaklam to nozāģējot. Uzreiz pēc auga izrauÅ”anas tiks veikta augsnes lÄ«dzināŔana, neatstājot bedres.BÅ«tiska ir augu atlieku izvākÅ”ana no dabas parka teritorijas, jo, ja augs tiek atstāts turpat, tas var bÅ«t dzÄ«votspējÄ«gs pats par sevi vai, atseviŔķos gadÄ«jumos, vairoties ar sēklām, kas tikuÅ”as atstātas kopā ar augu zemsedzē.Pēc darbu veikÅ”anas visas augu atliekas tiks izvāktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespējamÄ«bu, ka augs ataugs, tādējādi veicinot invazÄ«vo sveÅ”zemju augu izplatÄ«bas mazināŔanos. Augu atlieku savākÅ”anas un izvākÅ”anas vajadzÄ«bām pa parka teritoriju pārvietosies kvadracikls ar piekabi. Darbu vietu kartogrāfiskais materiāls: Garciems Kalngale Gaujas grÄ«va Ā  Dabas parkā nedrÄ«kst veidot komposta kaudzes!Dabas parkā konstatētas cilvēku tÄ«Å”i veidotas nelegālas komposta kaudzes, kurās izmesti nevajadzÄ«gie krÅ«mi un citi piemājas dārzos sastopamie augi. Visvairāk Ŕādas teritorijas konstatētas Garciemā. Aicinām kompostēt bioloÄ£iskos atkritumus savā Ä«paÅ”umā!Izmetot bioloÄ£iskos atkritumus dabas teritorijās, it Ä«paÅ”i tādās aizsargājamās teritorijās kāds ir dabas parks ā€œPiejÅ«raā€, tiek nelabvēlÄ«gi bagātināta augsne, radÄ«ts noēnojums un izmainÄ«ti augÅ”anas apstākļi. Šādā veidā ilgtermiņā tiek veicināta zemāka dabiskā bioloÄ£iskā daudzveidÄ«ba un Ä«paÅ”i aizsargājamo biotopu augi vairs nespēj augt nepiemērotajos apstākļos un tie sākt iznÄ«kt. Aizsargājamo biotopu augu vietā ieaug invazÄ«vās sugas, kas strauji izplatās un kolonizē teritorijas.Atgādinām, ka, saskaņā ar valsts likumdoÅ”anu, komposta kaudžu veidoÅ”ana un dārza atkritumu izgāŔanā Ä«paÅ”i aizsargājamās dabas teritorijas ir stingri aizliegta un par noteikumu pārkāpÅ”anu var tikt piemērots sods lÄ«dz 700 eiro. Interesants fakts, ka Latvijā no visām sastopamām augu sugām aptuveni 1/3 ir sveÅ”zemju sugas, bet visas no tām nav invazÄ«vas. Sugas ieceļojuÅ”as vai pārgājuÅ”as savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzÄ«vot un izplatÄ«ties arÄ« bez cilvēka palÄ«dzÄ«bas gan cilvēka radÄ«tos apstākļos, gan ārpus tiem. Ā  InvazÄ«vās sugas izplatās divos veidos: 1. dabisko procesu rezultātā: - augu sēklām izplatoties ar vēja, Å«dens, kukaiņu vai putnu palÄ«dzÄ«bu; - dzÄ«vniekiem migrējot pa sauszemi, Å«denstecēm vai gaisu; 2. cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbÄ«bas rezultātā. Ā  Dabas parkā ā€œPiejÅ«raā€ visbiežāk sastopamās invazÄ«vās sugas ir:Ā vārpainās korintes (Amelanchier spicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puÄ·u spriganes (Impatiens glandulifera), tatārijas salāts (Lactuca tatarica) un krokainā roze (Rosa rugosa) un Kanādas zeltgalvÄ«te (Solidago canadensis). Ā  Kā veiksmÄ«gi apkarot invazÄ«vo sveÅ”zemju sugu izplatÄ«bu? Atklāta ainava (kā piejÅ«ras kāpas) ir sekmÄ«ga vieta, kur invazÄ«vās sveÅ”zemju sugas var izplesties. Piemēram, krokainā roze, var veidot necaurejamu krÅ«māju, kur nespēj dzÄ«vot citi augu un dzÄ«vnieki. Kā arÄ«, Ŕādas vietas nav izmantojamas atpÅ«tai. Tādēļ bÅ«tiski ir nepieļaut invazÄ«vo sugu izplatÄ«Å”anos, seviŔķi Ä«paÅ”i aizsargājamās dabas teritorijās. Ā  Dažādām invazÄ«vām sveÅ”zemju sugām ir atŔķirÄ«gi dzÄ«ves apstākļi un arÄ« izplatÄ«Å”anās veidi. LÄ«dz ar to arÄ« izplatÄ«bas ierobežoÅ”anas metodes ir dažādas. Tiek pielietotas mehāniskās, bioloÄ£iskās un Ä·Ä«miskas apkaroÅ”anas metodes. Visbiežāk, augu apkaroÅ”anā tiek izmantota augu cirÅ”ana (zāģēŔana), izrauÅ”ana, sakņu izrakÅ”ana, pļauÅ”ana, noganÄ«Å”ana un vietām Eiropā pielietotā jauno atvaÅ”u apstrāde ar herbicÄ«diem mērenās devās (pielieto Ä«paÅ”i agresÄ«viem augiem, kurus grÅ«ti apkarot ar citām metodēm).