Tiek uzsÄkti darbi invazÄ«vo sveÅ”zemju augu izplatÄ«bas ierobežoÅ”anai
2020-04-24T00:00:00+00:00
AprÄ«lÄ« projekta LIFE CoHaBit ietvaros GarciemÄ, KalngalÄ un pie Gaujas grÄ«vas tiek uzsÄkti invazÄ«vo sveÅ”zemju augu izplatÄ«bas ierobežoÅ”anas darbi dabas parkÄ āPiejÅ«raā.Ā Galvenais darbu mÄrÄ·is ir ierobežot sveÅ”zemju augu sugu izplatÄ«Å”anos un samazinÄt to platÄ«bas Carnikavas novada piekrastes aizsargÄjamos biotopos.
Ā
Projekta ietvaros invazÄ«vo augu sugu ierobežoÅ”anas pasÄkumi jau notikuÅ”i 2018./2019. gadÄ RÄ«gas teritorijÄs ā Vakarbuļļos, RÄ«tabuļļos un DaugavgrÄ«vÄ.
Ā
GarciemÄ tiks ierobežota izplatÄ«ba sekojoÅ”Äm sugÄm: vÄrpainÄ korinte (Amelanchier spicata), melnaugļu aronija (Aronia melanocarpa) un puÄ·u sprigane (Impatiens glandulifera). KalngalÄ ā tatÄrijas salÄts (Lactuca tatarica), savukÄrt pie Gaujas grÄ«vas ā krokainÄ roze (Rosa rugosa).
Ā
Å ajÄ pavasara/vasaras sezonÄ GarciemÄ, KalngalÄ un pie Gaujas grÄ«vas darbi tiks veikti divas reizes, jo auga izrauÅ”ana tikai vienu reizi augu izplatÄ«bas samazinÄÅ”anai var bÅ«t neefektÄ«va ā augu sakÅu daļas var palikt zemÄ un spÄt ataugt nÄkoÅ”ajÄ veÄ£etÄcijas sezonÄ. InvazÄ«vo augu sugu apkaroÅ”ana kopumÄ ir ilgstoÅ”s process un to nepiecieÅ”ams veikt vairakkÄrt.KÄ invazÄ«vo augu apkaroÅ”anas metode tiks izmantota zÄÄ£ÄÅ”ana, rauÅ”ana un rakÅ”ana lÄ«dz sakÅu kaklam to nozÄÄ£Äjot. Uzreiz pÄc auga izrauÅ”anas tiks veikta augsnes lÄ«dzinÄÅ”ana, neatstÄjot bedres.BÅ«tiska ir augu atlieku izvÄkÅ”ana no dabas parka teritorijas, jo, ja augs tiek atstÄts turpat, tas var bÅ«t dzÄ«votspÄjÄ«gs pats par sevi vai, atseviŔķos gadÄ«jumos, vairoties ar sÄklÄm, kas tikuÅ”as atstÄtas kopÄ ar augu zemsedzÄ.PÄc darbu veikÅ”anas visas augu atliekas tiks izvÄktas no dabas parka teritorijas, mazinot iespÄjamÄ«bu, ka augs ataugs, tÄdÄjÄdi veicinot invazÄ«vo sveÅ”zemju augu izplatÄ«bas mazinÄÅ”anos. Augu atlieku savÄkÅ”anas un izvÄkÅ”anas vajadzÄ«bÄm pa parka teritoriju pÄrvietosies kvadracikls ar piekabi.
Darbu vietu kartogrÄfiskais materiÄls:
Garciems
Kalngale
Gaujas grīva
Ā
Dabas parkÄ nedrÄ«kst veidot komposta kaudzes!Dabas parkÄ konstatÄtas cilvÄku tÄ«Å”i veidotas nelegÄlas komposta kaudzes, kurÄs izmesti nevajadzÄ«gie krÅ«mi un citi piemÄjas dÄrzos sastopamie augi. VisvairÄk Å”Ädas teritorijas konstatÄtas GarciemÄ. AicinÄm kompostÄt bioloÄ£iskos atkritumus savÄ Ä«paÅ”umÄ!Izmetot bioloÄ£iskos atkritumus dabas teritorijÄs, it Ä«paÅ”i tÄdÄs aizsargÄjamÄs teritorijÄs kÄds ir dabas parks āPiejÅ«raā, tiek nelabvÄlÄ«gi bagÄtinÄta augsne, radÄ«ts noÄnojums un izmainÄ«ti augÅ”anas apstÄkļi. Å ÄdÄ veidÄ ilgtermiÅÄ tiek veicinÄta zemÄka dabiskÄ bioloÄ£iskÄ daudzveidÄ«ba un Ä«paÅ”i aizsargÄjamo biotopu augi vairs nespÄj augt nepiemÄrotajos apstÄkļos un tie sÄkt iznÄ«kt. AizsargÄjamo biotopu augu vietÄ ieaug invazÄ«vÄs sugas, kas strauji izplatÄs un kolonizÄ teritorijas.AtgÄdinÄm, ka, saskaÅÄ ar valsts likumdoÅ”anu, komposta kaudžu veidoÅ”ana un dÄrza atkritumu izgÄÅ”anÄ Ä«paÅ”i aizsargÄjamÄs dabas teritorijas ir stingri aizliegta un par noteikumu pÄrkÄpÅ”anu var tikt piemÄrots sods lÄ«dz 700 eiro.
Interesants fakts, ka LatvijÄ no visÄm sastopamÄm augu sugÄm aptuveni 1/3 ir sveÅ”zemju sugas, bet visas no tÄm nav invazÄ«vas.
Sugas ieceļojuÅ”as vai pÄrgÄjuÅ”as savvaÄ¼Ä Ärpus cilvÄka kontroles, spÄj izdzÄ«vot un izplatÄ«ties arÄ« bez cilvÄka palÄ«dzÄ«bas gan cilvÄka radÄ«tos apstÄkļos, gan Ärpus tiem.
Ā
InvazÄ«vÄs sugas izplatÄs divos veidos:
1. dabisko procesu rezultÄtÄ:
- augu sÄklÄm izplatoties ar vÄja, Å«dens, kukaiÅu vai putnu palÄ«dzÄ«bu;
- dzÄ«vniekiem migrÄjot pa sauszemi, Å«denstecÄm vai gaisu;
2. cilvÄka apzinÄtas vai neapzinÄtas darbÄ«bas rezultÄtÄ.
Ā
Dabas parkÄ āPiejÅ«raā visbiežÄk sastopamÄs invazÄ«vÄs sugas ir:Ā vÄrpainÄs korintes (Amelanchier spicata), melnaugļu aronijas (Aronia melanocarpa), puÄ·u spriganes (Impatiens glandulifera), tatÄrijas salÄts (Lactuca tatarica) un krokainÄ roze (Rosa rugosa) un KanÄdas zeltgalvÄ«te (Solidago canadensis).
Ā
KÄ veiksmÄ«gi apkarot invazÄ«vo sveÅ”zemju sugu izplatÄ«bu?
AtklÄta ainava (kÄ piejÅ«ras kÄpas) ir sekmÄ«ga vieta, kur invazÄ«vÄs sveÅ”zemju sugas var izplesties. PiemÄram, krokainÄ roze, var veidot necaurejamu krÅ«mÄju, kur nespÄj dzÄ«vot citi augu un dzÄ«vnieki. KÄ arÄ«, Å”Ädas vietas nav izmantojamas atpÅ«tai. TÄdÄļ bÅ«tiski ir nepieļaut invazÄ«vo sugu izplatÄ«Å”anos, seviŔķi Ä«paÅ”i aizsargÄjamÄs dabas teritorijÄs.
Ā
DažÄdÄm invazÄ«vÄm sveÅ”zemju sugÄm ir atŔķirÄ«gi dzÄ«ves apstÄkļi un arÄ« izplatÄ«Å”anÄs veidi. LÄ«dz ar to arÄ« izplatÄ«bas ierobežoÅ”anas metodes ir dažÄdas. Tiek pielietotas mehÄniskÄs, bioloÄ£iskÄs un Ä·Ä«miskas apkaroÅ”anas metodes. VisbiežÄk, augu apkaroÅ”anÄ tiek izmantota augu cirÅ”ana (zÄÄ£ÄÅ”ana), izrauÅ”ana, sakÅu izrakÅ”ana, pļauÅ”ana, noganÄ«Å”ana un vietÄm EiropÄ pielietotÄ jauno atvaÅ”u apstrÄde ar herbicÄ«diem mÄrenÄs devÄs (pielieto Ä«paÅ”i agresÄ«viem augiem, kurus grÅ«ti apkarot ar citÄm metodÄm).