Lielās ģildes atjaunošanā plāno ieguldīt 6,56 miljonus eiro; izsludina būvprojekta iepirkumu
2020-02-24T08:22:00+00:00
Valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludina iepirkumu koncertzāles “Lielā ģilde” – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietas Rīgā, Amatu ielā 6, atjaunošanas būvprojekta izstrādei, lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli. Kopumā Lielās ģildes attīstības projektā plānots ieguldīt aptuveni 6,56 miljonus eiro, informēja VNĪ.
Izstāžu zāles «Arsenāls» rekonstrukcija – pagaidām «vieglprātīgi runāt par gala termiņiem»
2020-02-18T12:08:00+00:00
Vēl tikai līdz 23. februārim iespējams apskatīt mākslas darbus izstāžu zālē "Arsenāls”, jo pēc tam muzejs būs uz ilgāku laiku slēgts. 24. februārī sāks demontēt pēdējo izstādi izstāžu zālē, un muzejs telpas nodos būvnieku rīcībā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce atklāj – par remontdarbu gala termiņiem spriest varēs 2020. gada vasaras vidū, kad plānots pabeigt otrās kārtas projektēšanas darbus.
Rīgas pils rekonstrukcijas pabeigšanai nepietiek naudas
2020-02-06T16:26:00+00:00
Ceturtdien, 6. februārī, aprit tieši simt gadu, kopš par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājām kļuva Rīgas pils. Tiesa, kopš postošā 2013. gada ugunsgrēka muzejs jau septīto gadu mājo pagaidu telpās, un ceļš atpakaļ uz vēsturisko Rīgas pili nebūs viegls. Priekšā ir trīs pils rekonstrukcijas kārtas, no kurām naudas pagaidām pietiek tikai pirmajām divām. Tas nozīmē, ka 2025. gadā vēstures muzejs varēs ievākties vien trešajā daļā no tam atvēlētajām telpām.
Nepilnas trīs nedēļas vēl ir iespēja izstāžu zālē “Arsenāls” apskatīt zinātniskajai fantastikai veltīto izstādi “Nenorunātās tikšanās”, kā arī pašu “Arsenāla” ēku tās vecajā veidolā, jo 24. februārī to slēgs uz rekonstrukciju.
Februāra beigās uz rekonstrukcijas laiku tiks slēgta izstāžu zāle «Arsenāls»
2020-01-30T16:16:00+00:00
Rekonstrukcijas darbu dēļ 2020. gada 24. februārī tiks slēgta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls”. Pēdējā “Arsenāla” publiskās darbības diena pirms rekonstrukcijas uzsākšanas ir 23. februāris, medijus informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.
Saeimā turpinās spriest, vai Vāgnera zāli nodot Vāgnera biedrībai
2020-01-15T07:02:00+00:00
Vai Vāgnera zāle Rīgā tiks pie jauna saimnieka? Par to turpināsies diskusijas Saeimā, kur tapis likumprojekts ar mērķi nodot šo ēku Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Uzņēmēja Māra Gaiļa vadītā un vairāku redzamu kultūras personību atbalstītā biedrība jau vairākus gadus cīnās par zāles atjaunošanu un tagad apņēmusies to veikt pilnībā par pašu piesaistītu naudu, no valsts neprasot ne centa.
Izstāžu zālē «Arsenāls» pavasarī plānota arī iekštelpu renovācija
2020-01-07T16:13:00+00:00
Ar cerībām jauno gadu sāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls”. Teju 200 gadu senā ēka, kurai pirms dažiem gadiem Rīgas pašvaldība piešķīra pilsētvidi degradējoša objekta statusu, šopavasar piedzīvos restaurāciju. Būvprojekta otrās kārtas izstrādi, kas paredz “Arsenāla” iekštelpu renovāciju un izstāžu zāļu platības dubultošanu, iecerēts pabeigt jūnijā, un aptuvenās izmaksas varētu sasniegt 11 miljonus eiro. Finansējums gan vēl jāatrod un jāapstiprina valdībā.
Strēlnieku laukuma labiekārtošanai atrod 740 tūkstošus Eiropas naudas
2020-01-03T06:00:00+00:00
Šā gada nogalē beidzot plānots atklāt rekonstruēto Okupācijas muzeju, kas dažādu strīdu un būvniecības aizķeršanos dēļ jau astoto gadu mīt pagaidu telpās. Līdzās muzejam top arī piemiņas memoriāls, taču nolaistais Latviešu strēlnieku laukums tam apkārt pārmaiņas tik drīz neredzēs. Rīgas pašvaldība tai piederošo laukuma daļu nav sakārtojusi, un tagad cerības tiek liktas uz Eiropas struktūrfondu naudu. Tas gan nozīmē, ka vēl vismaz gadu atjaunoto Okupācijas muzeju ieskaus izdrupis un sašķiebies laukuma segums.
An entrepreneur plans on investing one million euros in reconstructing the Old Town square territory located near the Rīga City Council, and known for the “Egle” open-air cafe, artisan market and the...
Par 1,62 miljoniem eiro atjaunos izstāžu zāles «Arsenāls» fasādi un logus
2019-12-30T06:56:00+00:00
Līdz ar jaunā gada sākumu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Vecrīgā fasādes un logu atjaunošanu, kā arī jumta dzegas remontdarbus, medijus informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits. Līgums par 1,62 miljoniem eiro (bez PVN) noslēgts ar pilnsabiedrību “Rere Meistari 1”.
“Klik, klik, klik,” noskan daudzo stīgu instrumentu lociņi pret nošu pultīm, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mēģinājums ir beidzies. Pēc dažām dienām paredzēts koncerts sērijā “Simfoniskais hits ar Goran Gora”, tajā kā solists spēlēs jaunais, daudzsološais kontrabasists Oskars Bokanovs. Ar milzīgu cieņu un mīlestību Oskars lēni paņem savu lielo instrumentu: “Iesim, es jums parādīšu, kā mēs dzīvojam!”
Apslēpta aiz bieziem mūriem, Rīgas pils vissenākā daļa ir neatklāts un sabiedrības acīm pašlaik slēgts dārgums. Tuvākajos gados paredzētās atjaunošanas laikā pils pārvērtīsies par Vecrīgas publiskās telpas paplašinājumu, vēsturiskajai aurai piešķirot svaigumu, – tāda ir arhitektu un projekta pasūtītāja komandas iecere
«Kultūršoks»: Vai Vāgnera zāli atdos privātā īpašumā?
2019-09-27T18:46:00+00:00
Ilgstoši meklējot risinājumu Vāgnera zāles rekonstrukcijai un uzturēšanai, valdība pērn nolēma ēku atjaunot par valsts budžeta līdzekļiem un pielāgot to “Latvijas koncertu” vajadzībām. Tagad Saeimā nonācis likumprojekts, kas paredz to nodot Vāgnera biedrības īpašumā.
VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) veikusi tehnisko apsekošanu valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklim – namam Lielā ģilde Amatu ielā 6, Rīgā, kur atrodas iecienīta koncertzāle un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mītnes vieta, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.
Latvijā pirmās «Hilton» zīmola viesnīcas izveidē ieguldīti 13,5 miljoni eiro
2019-09-18T09:53:00+00:00
Vecrīgā trešdien, 18. septembrī, oficiāli atklāta Latvijā pirmā "Hilton" zīmola viesnīca, kuras izveidē ieguldīti 13,5 miljoni eiro, informēja "Hilton" pārstāvji.
Iespējams, tuvākajā nākotnē Doma laukumā skatam pavērsies neredzēts būvējums — viesnīcas makets. Arī pats laukums varētu pārvērsties, jo nav izslēgta sezonāla rakstura konstrukciju sliešana. Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības plāna trešajā redakcijā strīdīgais skvērs starp Rozena, Šķūņu un Tirgoņu ielām ir iesvītrots. Skaidrojumā pie plāna teikts, ka šāds svītrojums nozīmē, ka «zemesgabalu izmantošanas iespējas nosaka detalizēts projekta risinājums». Šajā skvērā (pašlaik tajā atrodas vasaras kafejnīca) uz zemes gabaliem Tirgoņu ielā 1 un 3 SIA «Doma investīcijas» (DI) bija plānojuši celt viesnīcu. Balsojot par RVC plāna otro redakciju, domes deputāti apbūves iespējas noliedza. DI solījās iesniegt tiesā pret domi prasību 9,8 miljonu eiro apmērā, jo līdz šim pašvaldības institūcijas pret celtniecību nebija iebildušas. Pašreizējā RVC plāna redakcija paver nelielu spraugu šā projekta realizācijai. Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams pastāstīja, ka «detalizētais projekta risinājums» piedāvā DI izvietot skvērā pie Zirgu ielas pagarinājuma ar audeklu nosegtu būves maketu mērogā 1:1. Ja uzņēmējiem tādējādi izdodas deputātus pārliecināt, ka viesnīca šajā vietā izskatās gluži labi, varbūt domes lēmumu var mainīt. «Pašlaik notiek strīds starp profesionāļiem un politiķiem: profesionāļi uzskata, ka apbūve ir pieļaujama, politiķi — ka nav. Protams, politiķi var pilnībā noliegt šo būvi,» skaidroja Štrams. Rīgas mērs Aivars Aksenoks uzskata: «Tas ir ļoti labs risinājums, jo kādreiz tur bijusi apbūve un varētu arī būt, taču — kāda, tas ir svarīgi!» Ja vieglas konstrukcijas būve tiek nosegta ar audeklu, tomēr varētu gūt priekšstatu par to, kāds varētu izskatīties Doma laukums un tam piegulošais skvērs, ja projekts tiktu realizēts. Šis variants domei arī ļauj izbēgt no iespējamajām soda sankcijām — ja apbūve netiek strikti noliegta, investoriem nav arī par ko sūdzēties, norādīja Aksenoks. Konkrēto priekšlikumu iesniedzot domē, tas tiks izskatīts. Pilsētas attīstības departaments izsludinājis sabiedrisko aptauju un aicina rīdziniekus līdz septembra beigām izteikt savu viedokli par Doma laukuma pašreizējo un vēlamo izmantošanu. Rīgas kultūras pieminekļu inspekcijas priekšnieks Andis Cinis uzsvēra, ka nav runa par laukuma apbūvi — pašvaldība vēlas uzzināt sabiedrības un arī uzņēmēju viedokli par vasaras kafejnīcām, kā arī idejas par dažādu pasākumu rīkošanas iespējām. Savukārt skvēru speciālists Doma laukumam nepieskaita — tas tikai sabiedrības domās nostabilizējies kā Doma baznīcas kompleksam piederošs. Doma laukums radies tikai 1926. gadā, kad tā izveidei nojaukti pāris kvartāli. «Ja tas būtu veidojies ilgākā vēstures periodā, tad tam būtu savas tradīcijas, taču tādu nav, un pašlaik tas ir nedaudz par lielu un tukšu,» uzskata Cinis. Ar padziļinājumu pie Doma baznīcas tas ir arī telpiski sadalīts. Iespējams, šo ieplaku varētu izmantot aktīvākiem pasākumiem, iespējams, ka tai pielietojumu izprāto arī paši baznīcas saimnieki. Šajā vietā ir diezgan neskaidra zemes piederība, taču daļa noteikti piekrīt baznīcai. Pēc viedokļu apkopošanas varētu izkristalizēties arī kāds konkrēts Doma laukuma izmantošanas modelis. Cinis solīja, ka apbūvēts tas netiks — laukumā varētu parādīties vien sezonāla rakstura būves, piemēram, kioski vai nojumes. Doma laukumā noteikti tiks ierīkota elektropadeves instalācija, lai lielu kultūras pasākumu laikā elektrību nenāktos vilkt no tuvējām mājām. Diezgan droši, ka padziļinājuma pie Doma laukuma pašā galā pie Jaunielas tiks iekārtota sabiedriskā tualete — līdzīga kā Līvu laukumā, tikai ievērojami labākā skatā. Nav izslēgts, ka to varētu iekārtot divstāvu celtnē, kurā atrastos tūrisma un informācijas centrs, bet apakšstāvā — tualete. Laukumā varētu atrasties mākslas izstrādājumu tirgus (tikai tam būtu jāizstrādā kvalitātes kritēriji, lai tas neizskatītos tik juceklīgs kā Līvu laukumā), varbūt arī improvizēts teātris (šīs idejas mīnuss — vajadzīga skatuve), varbūt — kas cits. Pamatojoties uz apkopoto sabiedrības viedokli, tiks izsludināts konkurss par idejām un dizaina risinājumiem Doma laukuma izmantošanai. Pilnīgi iespējams, ka lielākā daļa cilvēku vēlēsies, lai Doma laukumā viss paliek bez izmaiņām, pieļāva Cinis. «Jebkurā gadījumā — šis jautājums ir jārisina kompleksi, jo visiem objektiem ir jābūt telpiski un funkcionāli iesaistītiem.
Nacionālais simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par Lielās ģildes katastrofālo stāvokli
2019-07-05T16:37:00+00:00
Trauksmi par Lielās ģildes stāvokli ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kas vienā no senākajām Rīgas koncertzālēm mitinās kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Orķestra darbinieki saka, nav jānotiek traģēdijai, lai atrastu naudu kapitālajam remontam. Šobrīd kā vienīgo izeju orķestranti redz novirzīt Lielajai ģildei piecus miljonus no koncertzālei paredzētā Eiropas struktūrfondu finansējuma.
Okupācijas muzeja vēsturiskās ēkas nesošo konstrukciju nestspēja neatbilst gaidītajam, tādēļ būs jāveic siju un kolonnu stiprināšana. Tas muzeja rekonstrukcijas darbus varētu ievilkt par aptuveni pusgadu. "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) gan uzsver, ka muzeja pārbūve tāpat tiks pabeigta likumā noteiktajā termiņā un arī papildu finansējums nebūs vajadzīgs.