Latvijā pirmās «Hilton» zīmola viesnīcas izveidē ieguldīti 13,5 miljoni eiro
2019-09-18T09:53:00+00:00
Vecrīgā trešdien, 18. septembrī, oficiāli atklāta Latvijā pirmā "Hilton" zīmola viesnīca, kuras izveidē ieguldīti 13,5 miljoni eiro, informēja "Hilton" pārstāvji.
Iespējams, tuvākajā nākotnē Doma laukumā skatam pavērsies neredzēts būvējums — viesnīcas makets. Arī pats laukums varētu pārvērsties, jo nav izslēgta sezonāla rakstura konstrukciju sliešana. Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības plāna trešajā redakcijā strīdīgais skvērs starp Rozena, Šķūņu un Tirgoņu ielām ir iesvītrots. Skaidrojumā pie plāna teikts, ka šāds svītrojums nozīmē, ka «zemesgabalu izmantošanas iespējas nosaka detalizēts projekta risinājums». Šajā skvērā (pašlaik tajā atrodas vasaras kafejnīca) uz zemes gabaliem Tirgoņu ielā 1 un 3 SIA «Doma investīcijas» (DI) bija plānojuši celt viesnīcu. Balsojot par RVC plāna otro redakciju, domes deputāti apbūves iespējas noliedza. DI solījās iesniegt tiesā pret domi prasību 9,8 miljonu eiro apmērā, jo līdz šim pašvaldības institūcijas pret celtniecību nebija iebildušas. Pašreizējā RVC plāna redakcija paver nelielu spraugu šā projekta realizācijai. Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams pastāstīja, ka «detalizētais projekta risinājums» piedāvā DI izvietot skvērā pie Zirgu ielas pagarinājuma ar audeklu nosegtu būves maketu mērogā 1:1. Ja uzņēmējiem tādējādi izdodas deputātus pārliecināt, ka viesnīca šajā vietā izskatās gluži labi, varbūt domes lēmumu var mainīt. «Pašlaik notiek strīds starp profesionāļiem un politiķiem: profesionāļi uzskata, ka apbūve ir pieļaujama, politiķi — ka nav. Protams, politiķi var pilnībā noliegt šo būvi,» skaidroja Štrams. Rīgas mērs Aivars Aksenoks uzskata: «Tas ir ļoti labs risinājums, jo kādreiz tur bijusi apbūve un varētu arī būt, taču — kāda, tas ir svarīgi!» Ja vieglas konstrukcijas būve tiek nosegta ar audeklu, tomēr varētu gūt priekšstatu par to, kāds varētu izskatīties Doma laukums un tam piegulošais skvērs, ja projekts tiktu realizēts. Šis variants domei arī ļauj izbēgt no iespējamajām soda sankcijām — ja apbūve netiek strikti noliegta, investoriem nav arī par ko sūdzēties, norādīja Aksenoks. Konkrēto priekšlikumu iesniedzot domē, tas tiks izskatīts. Pilsētas attīstības departaments izsludinājis sabiedrisko aptauju un aicina rīdziniekus līdz septembra beigām izteikt savu viedokli par Doma laukuma pašreizējo un vēlamo izmantošanu. Rīgas kultūras pieminekļu inspekcijas priekšnieks Andis Cinis uzsvēra, ka nav runa par laukuma apbūvi — pašvaldība vēlas uzzināt sabiedrības un arī uzņēmēju viedokli par vasaras kafejnīcām, kā arī idejas par dažādu pasākumu rīkošanas iespējām. Savukārt skvēru speciālists Doma laukumam nepieskaita — tas tikai sabiedrības domās nostabilizējies kā Doma baznīcas kompleksam piederošs. Doma laukums radies tikai 1926. gadā, kad tā izveidei nojaukti pāris kvartāli. «Ja tas būtu veidojies ilgākā vēstures periodā, tad tam būtu savas tradīcijas, taču tādu nav, un pašlaik tas ir nedaudz par lielu un tukšu,» uzskata Cinis. Ar padziļinājumu pie Doma baznīcas tas ir arī telpiski sadalīts. Iespējams, šo ieplaku varētu izmantot aktīvākiem pasākumiem, iespējams, ka tai pielietojumu izprāto arī paši baznīcas saimnieki. Šajā vietā ir diezgan neskaidra zemes piederība, taču daļa noteikti piekrīt baznīcai. Pēc viedokļu apkopošanas varētu izkristalizēties arī kāds konkrēts Doma laukuma izmantošanas modelis. Cinis solīja, ka apbūvēts tas netiks — laukumā varētu parādīties vien sezonāla rakstura būves, piemēram, kioski vai nojumes. Doma laukumā noteikti tiks ierīkota elektropadeves instalācija, lai lielu kultūras pasākumu laikā elektrību nenāktos vilkt no tuvējām mājām. Diezgan droši, ka padziļinājuma pie Doma laukuma pašā galā pie Jaunielas tiks iekārtota sabiedriskā tualete — līdzīga kā Līvu laukumā, tikai ievērojami labākā skatā. Nav izslēgts, ka to varētu iekārtot divstāvu celtnē, kurā atrastos tūrisma un informācijas centrs, bet apakšstāvā — tualete. Laukumā varētu atrasties mākslas izstrādājumu tirgus (tikai tam būtu jāizstrādā kvalitātes kritēriji, lai tas neizskatītos tik juceklīgs kā Līvu laukumā), varbūt arī improvizēts teātris (šīs idejas mīnuss — vajadzīga skatuve), varbūt — kas cits. Pamatojoties uz apkopoto sabiedrības viedokli, tiks izsludināts konkurss par idejām un dizaina risinājumiem Doma laukuma izmantošanai. Pilnīgi iespējams, ka lielākā daļa cilvēku vēlēsies, lai Doma laukumā viss paliek bez izmaiņām, pieļāva Cinis. «Jebkurā gadījumā — šis jautājums ir jārisina kompleksi, jo visiem objektiem ir jābūt telpiski un funkcionāli iesaistītiem.
Nacionālais simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par Lielās ģildes katastrofālo stāvokli
2019-07-05T16:37:00+00:00
Trauksmi par Lielās ģildes stāvokli ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kas vienā no senākajām Rīgas koncertzālēm mitinās kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Orķestra darbinieki saka, nav jānotiek traģēdijai, lai atrastu naudu kapitālajam remontam. Šobrīd kā vienīgo izeju orķestranti redz novirzīt Lielajai ģildei piecus miljonus no koncertzālei paredzētā Eiropas struktūrfondu finansējuma.
Okupācijas muzeja vēsturiskās ēkas nesošo konstrukciju nestspēja neatbilst gaidītajam, tādēļ būs jāveic siju un kolonnu stiprināšana. Tas muzeja rekonstrukcijas darbus varētu ievilkt par aptuveni pusgadu. "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) gan uzsver, ka muzeja pārbūve tāpat tiks pabeigta likumā noteiktajā termiņā un arī papildu finansējums nebūs vajadzīgs.
Предложение отдать Зал Вагнера Рижскому обществу Вагнера передано в комиссию
2019-06-21T04:08:00+00:00
Судьба находящегося в очень плохом техническом состоянии памятника истории, культуры и архитектуры — Зала Вагнера — вскоре может измениться. Группа депутатов парламента предлагает безвозмездно передать его на баланс Рижскому обществу Вагнера. Эта общественная организация давно бьет тревогу и настаивает на реконструкции здания. В четверг 20 июня соответствующий законопроект был передан в Комиссию Сейма по образованию, культуре и науке.
Rīgas pils Kastelas pagrabā pabeigti arheoloģiskie izrakumi; nozīmīgākais atradums – «Dieva jērs»
2019-06-20T10:37:00+00:00
Rīgas pils Kastelas pagrabā pabeigti arheoloģiskie izrakumi. Šo darbu laikā atrastas 17. gadsimta holandiešu flīžu paliekas, kā arī krāsns podiņi, starp kuriem nozīmīgākais ir 1607. gadā izgatavotais krāsns podiņš ar Agnus Dei jeb Dieva jēra atveidu, informē valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Новый флешмоб в поддержку реконструкции Зала Вагнера: далее — неизвестность #kultura1kB
2019-05-22T17:50:00+00:00
В среду 22 мая, в день 206-летия великого немецкого композитора Рихарда Вагнера, два года работавшего в латвийской столице, у Зала Вагнера состоялся новый флэшмоб в поддержку реконструкции старинного здания на улице в Старой Риге, носящей имя классика.
Ar atbalsta akciju ievērojami mūziķi un mākslinieki pievērš uzmanību Vāgnera zāles liktenim
2019-05-17T09:52:00+00:00
Lai pievērstu Saeimas deputātu un valdības uzmanību Vāgnera zāles šībrīža stāvoklim, trešdien, 22. maijā, plkst. 16.00 notika atbalsta akcija, kurā Latvijas Nacionālās operas un baleta kora solisti diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā izdziedāja “Kāzu maršu” no Riharda Vāgnera operas “Loengrīns”, vēstīja Rīgas Vāgnera biedrība.
Īpašuma departaments apstiprina Grēcinieku 34 un Brīvības 100 izsoļu rezultātus
Šī gada 5. aprīlī Rīgas domes Īpašuma departaments rīkoja trīs Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo īpašuma objektu atklātas, mutiskas izsoles ar augšupejošu soli. Tās ir ēkas Pulkveža Brieža ielā 18, Grēcinieku ielā 34 un Brīvības ielā 100 ar tām piegulošajiem zemes gabaliem. Visas trīs izsoles bija veiksmīgas, portālu Kasjauns.lv informēja Rīgas domē.
Ušakovs: Ēka Vecrīgā, Grēcinieku ielā 34, ir jāpārdod
Rīgas domei piederošā ēka Vecrīgā, Grēcinieku ielā 34, pašvaldības funkcijām nav piemērota, tāpēc to izdevīgāk ir pārdot, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), tādējādi noraidot opozīcijā esošās partijas «Vienotība» deputātu lūgumu apturēt ēkas pārdošanu izsolē.
Piektdien Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē nekustamā īpašuma un tirdzniecības centru attīstītājs «Linstow Center Management» nāca klajā ar iniciatīvu attīstīt Vaļņu ielu kā iepirkšanās ielu.
Kustība “Free Riga” ver durvis jaunai ēkai Vecrīgā
“Rīgā ir ļoti daudz brīvu ēku, – kāpēc lai tās nekalpotu mākslai un kultūrai?” Tā retoriski jautā kustības “Free Riga” aizsācēji. Viņi aicina radošus cilvēkus pieteikties uz telpām brīvā ēkā Vecrīgā.
Par trim mēnešiem ieilgs Okupācijas muzeja pārbūve; sadārdzinājums vēl nav zināms
2019-05-06T09:23:00+00:00
Vismaz par trim mēnešiem paildzināsies Okupācijas muzeja pārbūve un, visticamāk, 5,2 miljonus eiro vērtais projekts arī sadārdzināsies. Tas tādēļ, ka būvdarbu laikā ekspertiem radušās šaubas par padomju laikā izbūvētās ēkas konstrukciju drošību un atbilstību mūsdienu būvniecības standartiem. Ēkas īpašnieks – „Valsts nekustamie īpašumi” – pasūtījis papildu ekspertīzi, un būvniecības gala termiņš pagarināts līdz 30.septembrim. Okupācijas muzejs tikmēr turpina mitināties pagaidu telpās un par radušos situāciju pagaidām neraizējas.
Rīgā netālu no Saeimas ēkas jau pusgadu ir Neatkarības laukums, taču, pretēji likumā noteiktajam, vēl joprojām nav izgatavota plāksne ar laukuma nosaukumu un skaidrojumu. Tā ir pašvaldības attieksme pret tiem, kuri balsoja par neatkarību, uzsver toreizējās Augstākās Padomes deputāti. Tikmēr Rīgas domē sola, ka plāksne būšot jau tuvākajās dienās.
Rosina Laikmetīgās mākslas muzeju ierīkot tagadējā RTU ēkā Kaļķu ielā
2014-08-08T07:35:00+00:00
Par piemērotāko telpu Laikmetīgās mākslas muzeja specifikai pieredzējuši arhitekti un eksperti atzinuši tagadējo Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ēku Kaļķu ielā 1, kas pēc universitātes pārcelšanās uz jaunajām telpām Ķīpsalas kompleksā paliks tukša, norāda sabiedriskās iniciatīvas "Mākslai vajag telpu" pārstāvji.
Bijušās RTU laboratorijas vietā būs stāvlaukums vai kafejnīca | Rīgas Tehniskā universitāte
Pēdējie ēkas nojaukšanas darbi aizrit Kaļķu un Tirgoņu ielas stūrī Vecrīgā, vietā, kur kopš padomju laikiem atradās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU...
Pēc 40 gadiem Rīgas Domā atgriežas Jēzus koka skulptūra
2019-04-20T19:04:00+00:00
Īpaši šie Augšāmcelšanās svētki būs Rīgas Doma baznīcai. Pēc 40 gadu prombūtnes katedrāles dienvidu joma apsīdā atgriezīsies skulptūra, kuras meklēšana līdzinās stāstam ar detektīva elementiem.