Jaunā ēka Pulkveža Brieža ielā ienes perimetrālo, pilsētas centram raksturīgo apbūvi Pulkveža Brieža ielas tālākajā galā, iezīmējot centram pieguļošās postindustriālās teritorijas transformāciju uz pilsētniecisku vidi, kurā arvien lielāku vietu ieņem daudzdzīvokļu nami. Ēkas tēlā var sajust atsauces uz 20. gadsimta sākuma Rīgas centra namu arhitektūru, precīzāk, — uz tām lielajām dzīvokļu mājām, kas tapa pēdējos piecos gados pirms Pirmā pasaules kara — drukni nami ar augstiem jumtiem, kuru fasādēs agrīnā jūgendstila ekspresiju sāka aizvietot neoklasicismam raksturīgs rāmums un cēla nosvērtība.