Atjaunotie nami ienes jaunu dzīves telpas kvalitāti noplukušajā centra perifērijā, cerams, veicinot turpmākus pilsētvides atveseļošanas procesus. Projekta vizuāli pamanāmākais mūsdienu pienesums un zīme, neapšaubāmi, ir virsbūves virs pagalma mājām, kas ar laikmetīgās arhitektūras palīdzību dod skaidru un optimistisku signālu par pārmaiņu iespējamību. Rīgas kā 19./20. gadsimta mijas industriālās pilsētas mantojums nav tikai daudzās rūpnīcu ēkas, bet protams arī ievērojamais skaits šai laikmetā tapušo dzīvojamo ēku. Būtisku apbūves daļu centra perifērijā veido 20. gadsimta sākumā celtie īres nami, kuri, neraugoties uz pietiekami greznām ielas fasādēm, nereti nozīmē visai pieticīgus mitekļus, kurus varbūt trāpīgi raksturo apzīmējums — «tualete kāpņu telpā», tā ilustrējot dzīves apstākļus un komforta līmeni šai ēkās. Var diezgan droši apgalvot, ka lielākā daļa no šiem namiem simts gadu laikā nav pieredzējušas pienācīgu remontu, tādejādi šis «dzīvojamais fonds» ir kopumā visai panīkušā stāvoklī. Pēdējās desmitgadēs esam gan pieredzējuši daudzu namu atdzimšanu pilsētas «centra centrālajā daļā», gan t.s. Klusajā centrā — ēkās, kas savulaik celtas sabiedrības turīgākajai daļai un vidusšķirai, kamēr ēku renovācijas procesi centra nomalēs ir bijuši stipri mazāk pamanāmi. Tomēr pēdējā laika arvien vairāk ieraugāmi piemēri tam, ko var dēvēt par komplekso renovāciju, — gan centra perifērijā, gan Pārdaugavā. Īpaši gribās izcelt tos gadījumus, kad var runāt par t.s. «lēno naudu», — ilgtermiņa projektiem, kuros attīstītāji, kas veic pārbūvi un atjaunošanu, uzņemas atbildību arī par šo ēku tālāko apsaimniekošanu, — nevis ātri izpārdodot dzīvokļus, bet slēdzot ilgtermiņa īres līgumus. Šāds piemērs ir arī nesen atjaunotās ēkas Ģetrūdes ielas galā, — visnotaļ nolaistā un nekoptā vidē, ienesot jaunu pilsētvides kvalitāti, kas, iespējams, rosinās arī atjaunošanas vai vismaz sakopšanas procesus plašākā apkārtnē. Arhitektūra Projekta ietvaros ir atjaunotas trīs ēkas, — ielas mājai izbūvēts mansarda stāvs, bet abām četru stāvu sētas mājām izveidoti divi papildus stāvi, kas neapšaubāmi ir zīme un vizuāli pamanāmākais mūsdienu pienesums, kas ne vien palielina ēku lietderīgās platības, bet arī ar laikmetīgās arhitektūras klātbūtni dod skaidru un optimistisku signālu par pārmaiņu iespējamību. Rīgai tradicionāli ielas ēkas ir greznākā, attiecīgi tajā ir izveidoti plašāki dzīvokļi, ierīkots lifts, renovēta fasāde ar dekoratīvajiem elementiem. Papildus dzīvokļi izveidoti arī jumta stāvā, izbūvējot mansardu. Uz ielas pusi lauzums jumta plaknē veidots tā, lai nebūtu ievērojams no ielas līmeņa, savukārt uz pagalma pusi jumta slīpums ir lēzenāks, ļaujot izveidot fasādē logus un ekskluzīvas terases / lodžijas. Pagalma nami pirms renovācijas reprezentēja 20. gadsimta sākuma Ārrīgas strādnieku īres mājām raksturīgo modeli, ar maziem dzīvokļiem, kam tualetes bija tikai kāpņu telpās, resp. — koplietošanas. (Tipoloģiski neparastākais, salīdzinot ar vairumu Rīgas centra nomaļu strādnieku mājām, ir tas, ka šajās dzīvokļi nav kārtoti tikai ap kāpņu telpām, bet katrā stāvā ir koridors no kura tad ieejas dzīvokļos). Atjaunojot mājas, izveidoti līdzīgi nelieli, bet jau mūsdienu standartiem atbilstoši vienas, divu istabu īres dzīvokļi ar virtuves nišām un vannasistabām un tualetēm katrā apartamentā. Renovācija ietvēra arī fasāžu attīrīšanu, bet galvenā redzamā pārmaiņa, protams, ir 5. un 6. stāva virsbūves, kas apdarinātas ar rūsējamu efekta metāla plāksnēm. Šie jaunie apjomi 5. stāva līmenī ievirzās līdz ar esošā ķieģeļu mūra iekšējo malu, bet 6. stāva līmenī — izvirzās, veidojot pārkari, tādejādi nodrošinot skaidru telpisku nodalījumu starp veco un jauno. Risinājums ar pārkari ļauj nedaudz palielināt nelielo dzīvokļu platības, kā arī — dod iespēju izveidot privātas ārtelpas — lodžijas atsevišķiem dzīvokļiem. Visiem jauno apjomu dzīvokļiem ir arī t.s. franču balkoni. Ēku pagrabu stāvos ir iekārtotas velosipēdu un ratiņu novietnes, arī koplietošanas veļas mazgāšanas un žāvēšanas telpas māju īrniekiem, kā arī namu apsaimniekošanai nepieciešamās palīgtelpas. Pagalmu telpa Īpaša uzmanība projektā atvēlēta vides labiekārtojumam, dāvājot māju iemītniekiem iespēju izbaudīt savus, lai arī nelielos pilsētas pagalmus. Zemes gabalā ir divi atdalīti divi iekšpagalmi — pirmais starp ēkām, otrais zemes gabala dziļumā aiz ēkas tālākās ēkas. Projektā ir atjaunota aizmūrētā caurbrauktuve šajā trešajā ēkā, padarot pieejamu arī dziļāko pagalmu. No atjaunotās caurbrauktuves ir izveidota jauna galvenā ieeja šajā ēkā, bet, savukārt pagalms aiz ēkas ir zaļš, — tajā nav auto, bet ir vieta dillēm. Labiekārtojums veidots tā, lai norādītu atsevišķas funkcionālās zonas un reizē tās fiziski nesadalītu un nesadrumstalotu samērā nelielos pagalmus. Pirmajā pagalmā starp ēkām plānoti gājēju celiņi, novietne septiņām automašīnām, statīvi velosipēdu novietošanai un vieta atkritumu konteineriem. Pagalma iesegumi veidoti no jauna, iespējami izmantojot zemes gabalā esošos vēsturiskos materiālus — dabīgā laukakmens apaļbruģi. Celiņiem izmantots sarkanā māla klinkera bruģis. Pagalma telpas mājīgumu vairo arī zālaugi, kā arī vīteņaugu stādījumi gar teritoriju norobežojošajiem, saglabājamiem mūra posmiem. Trīs daudzstāvu dzīvojamās mājas Ģertrūdes ielā 121 Pasūtītājs: SIA Rentējas Arhitekti: Agnese Lāce, sadarbībā ar Inesi Bušu un Renātie Pablaku Inženieri: inženieri Ivars Veldrums, Sergejs Stešins, Romāns Antoščenko, Dailis Buliņš, Rūdolfs Liberts, Imants Rūtens, Igors Kučerjavijs, Matīss Dūviņš Būvnieki: SIA Millers & Gabrilovičš Zemesgabala platība: 1990 m² Ēku kopējā platība: 5166 m² Dzīvokļu kopējā platība: 3828 m² Dzīvokļu skaits: 96 Projektēšana: 2013.-2014. g. Teksts: Artis Zvirgzdiņš
Atjaunotie nami ienes jaunu dzīves telpas kvalitāti noplukušajā centra perifērijā, cerams, veicinot turpmākus pilsētvides atveseļošanas procesus. Projekta vizuāli pamanāmākais mūsdienu pienesums un zīme, neapšaubāmi, ir virsbūves virs pagalma mājām, kas ar laikmetīgās arhitektūras palīdzību dod skaidru un optimistisku signālu par pārmaiņu iespējamību. Rīgas kā 19./20. gadsimta mijas industriālās pilsētas mantojums nav tikai daudzās rūpnīcu ēkas, bet protams arī ievērojamais skaits šai laikmetā tapušo dzīvojamo ēku. Būtisku apbūves daļu centra perifērijā veido 20. gadsimta sākumā celtie īres nami, kuri, neraugoties uz pietiekami greznām ielas fasādēm, nereti nozīmē visai pieticīgus mitekļus, kurus varbūt trāpīgi raksturo apzīmējums — «tualete kāpņu telpā», tā ilustrējot dzīves apstākļus un komforta līmeni šai ēkās. Var diezgan droši apgalvot, ka lielākā daļa no šiem namiem simts gadu laikā nav pieredzējušas pienācīgu remontu, tādejādi šis «dzīvojamais fonds» ir kopumā visai panīkušā stāvoklī. Pēdējās desmitgadēs esam gan pieredzējuši daudzu namu atdzimšanu pilsētas «centra centrālajā daļā», gan t.s. Klusajā centrā — ēkās, kas savulaik celtas sabiedrības turīgākajai daļai un vidusšķirai, kamēr ēku renovācijas procesi centra nomalēs ir bijuši stipri mazāk pamanāmi. Tomēr pēdējā laika arvien vairāk ieraugāmi piemēri tam, ko var dēvēt par komplekso renovāciju, — gan centra perifērijā, gan Pārdaugavā. Īpaši gribās izcelt tos gadījumus, kad var runāt par t.s. «lēno naudu», — ilgtermiņa projektiem, kuros attīstītāji, kas veic pārbūvi un atjaunošanu, uzņemas atbildību arī par šo ēku tālāko apsaimniekošanu, — nevis ātri izpārdodot dzīvokļus, bet slēdzot ilgtermiņa īres līgumus. Šāds piemērs ir arī nesen atjaunotās ēkas Ģetrūdes ielas galā, — visnotaļ nolaistā un nekoptā vidē, ienesot jaunu pilsētvides kvalitāti, kas, iespējams, rosinās arī atjaunošanas vai vismaz sakopšanas procesus plašākā apkārtnē. Arhitektūra Projekta ietvaros ir atjaunotas trīs ēkas, — ielas mājai izbūvēts mansarda stāvs, bet abām četru stāvu sētas mājām izveidoti divi papildus stāvi, kas neapšaubāmi ir zīme un vizuāli pamanāmākais mūsdienu pienesums, kas ne vien palielina ēku lietderīgās platības, bet arī ar laikmetīgās arhitektūras klātbūtni dod skaidru un optimistisku signālu par pārmaiņu iespējamību. Rīgai tradicionāli ielas ēkas ir greznākā, attiecīgi tajā ir izveidoti plašāki dzīvokļi, ierīkots lifts, renovēta fasāde ar dekoratīvajiem elementiem. Papildus dzīvokļi izveidoti arī jumta stāvā, izbūvējot mansardu. Uz ielas pusi lauzums jumta plaknē veidots tā, lai nebūtu ievērojams no ielas līmeņa, savukārt uz pagalma pusi jumta slīpums ir lēzenāks, ļaujot izveidot fasādē logus un ekskluzīvas terases / lodžijas. Pagalma nami pirms renovācijas reprezentēja 20. gadsimta sākuma Ārrīgas strādnieku īres mājām raksturīgo modeli, ar maziem dzīvokļiem, kam tualetes bija tikai kāpņu telpās, resp. — koplietošanas. (Tipoloģiski neparastākais, salīdzinot ar vairumu Rīgas centra nomaļu strādnieku mājām, ir tas, ka šajās dzīvokļi nav kārtoti tikai ap kāpņu telpām, bet katrā stāvā ir koridors no kura tad ieejas dzīvokļos). Atjaunojot mājas, izveidoti līdzīgi nelieli, bet jau mūsdienu standartiem atbilstoši vienas, divu istabu īres dzīvokļi ar virtuves nišām un vannasistabām un tualetēm katrā apartamentā. Renovācija ietvēra arī fasāžu attīrīšanu, bet galvenā redzamā pārmaiņa, protams, ir 5. un 6. stāva virsbūves, kas apdarinātas ar rūsējamu efekta metāla plāksnēm. Šie jaunie apjomi 5. stāva līmenī ievirzās līdz ar esošā ķieģeļu mūra iekšējo malu, bet 6. stāva līmenī — izvirzās, veidojot pārkari, tādejādi nodrošinot skaidru telpisku nodalījumu starp veco un jauno. Risinājums ar pārkari ļauj nedaudz palielināt nelielo dzīvokļu platības, kā arī — dod iespēju izveidot privātas ārtelpas — lodžijas atsevišķiem dzīvokļiem. Visiem jauno apjomu dzīvokļiem ir arī t.s. franču balkoni. Ēku pagrabu stāvos ir iekārtotas velosipēdu un ratiņu novietnes, arī koplietošanas veļas mazgāšanas un žāvēšanas telpas māju īrniekiem, kā arī namu apsaimniekošanai nepieciešamās palīgtelpas. Pagalmu telpa Īpaša uzmanība projektā atvēlēta vides labiekārtojumam, dāvājot māju iemītniekiem iespēju izbaudīt savus, lai arī nelielos pilsētas pagalmus. Zemes gabalā ir divi atdalīti divi iekšpagalmi — pirmais starp ēkām, otrais zemes gabala dziļumā aiz ēkas tālākās ēkas. Projektā ir atjaunota aizmūrētā caurbrauktuve šajā trešajā ēkā, padarot pieejamu arī dziļāko pagalmu. No atjaunotās caurbrauktuves ir izveidota jauna galvenā ieeja šajā ēkā, bet, savukārt pagalms aiz ēkas ir zaļš, — tajā nav auto, bet ir vieta dillēm. Labiekārtojums veidots tā, lai norādītu atsevišķas funkcionālās zonas un reizē tās fiziski nesadalītu un nesadrumstalotu samērā nelielos pagalmus. Pirmajā pagalmā starp ēkām plānoti gājēju celiņi, novietne septiņām automašīnām, statīvi velosipēdu novietošanai un vieta atkritumu konteineriem. Pagalma iesegumi veidoti no jauna, iespējami izmantojot zemes gabalā esošos vēsturiskos materiālus — dabīgā laukakmens apaļbruģi. Celiņiem izmantots sarkanā māla klinkera bruģis. Pagalma telpas mājīgumu vairo arī zālaugi, kā arī vīteņaugu stādījumi gar teritoriju norobežojošajiem, saglabājamiem mūra posmiem. Trīs daudzstāvu dzīvojamās mājas Ģertrūdes ielā 121 Pasūtītājs: SIA Rentējas Arhitekti: Agnese Lāce, sadarbībā ar Inesi Bušu un Renātie Pablaku Inženieri: inženieri Ivars Veldrums, Sergejs Stešins, Romāns Antoščenko, Dailis Buliņš, Rūdolfs Liberts, Imants Rūtens, Igors Kučerjavijs, Matīss Dūviņš Būvnieki: SIA Millers & Gabrilovičš Zemesgabala platība: 1990 m² Ēku kopējā platība: 5166 m² Dzīvokļu kopējā platība: 3828 m² Dzīvokļu skaits: 96 Projektēšana: 2013.-2014. g. Teksts: Artis Zvirgzdiņš